Vai Latvija paspēs gada laikā novērst vairākos gadu desmitos ielaistu kaiti?
Ir sens izteiciens — ja tu nenodarbojies ar politiku, tad politika nodarbosies ar tevi.
Latvijā līdz 2019. gada beigām daudziem cilvēkiem varētu nākties sastapties ar šī teiciena variāciju — ja tu nenodarbojies ar naudas atmazgāšanas apkarošanu, tad naudas atmazgāšanas apkarošana nodarbosies ar tevi.
Latvijā jau gadiem ilgi ik pa brīdim uzzibsnī kāds ar lieliem naudas atmazgāšanas darījumiem saistīts skandāls, tomēr tikai no 2016. gada, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja amatā iecēla Pēteru Putniņu, sākās rīcība, lai ierobežotu starptautisko netīrās naudas plūsmu caur Latvijas bankām. Tomēr ne plašākā publikā, ne citās valsts iestādēs šie pirmie centieni neizraisīja sevišķu interesi vai atbalstu. Tā likās šaura, tikai uz dažām bankām attiecināma problēma, kuras vienīgā tiešā ietekme uz Latviju drīzāk bija pozitīva, jo ārvalstu klientus apkalpojošajās bankās strādāja labi apmaksāti cilvēki un tās izcēlās ar dāsnu atbalstu kultūrai un citiem sabiedriskiem pasākumiem. Kāda man daļa, vai kāds zaglis no Austrumiem pārskaita savu naudu caur vietējām bankām? Tā droši vien domāja iedzīvotāju vairākums.
Šī ērtā vienaldzība tika krietni sašūpota pēc ASV Finanšu ministrijas finanšu noziegumu apkarošanas aģentūras FinCEN februārī publiskotā ziņojuma, kurā banka ABLV tika nosaukta par plaša mēroga naudas atmazgātāju un kas dažu nedēļu laikā noveda pie bankas īpašnieku lēmuma to likvidēt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.