Jaunajā izglītības standartā vairāk sporta, datorikas un literatūrai stundu skaits saglabāts 13

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Valdībai 27. novembrī apstiprinot pamatizglītības standartu, tiek dots starta šāviens izglītības reformai skolās. Jaunā standarta pakāpeniska iedzīvināšana sāksies no 2020. gada rudens un turpināsies līdz 2022./2023. gadam. Skolēnam, kurš mācīsies pēc jaunā pamatizglītības standarta, vajadzētu būt daudz sportiskākam un ar labāku izpratni par programmēšanu nekā tagadējiem skolēniem, — stundu sarakstā būs krietni vairāk sporta un datorikas nodarbības. Būs jāatrod vieta arī jauniem mācību priekšmetiem Teātra māksla un Inženierzinātnes.

Bet papildinot izglītības saturu, nācies arī no kaut kā atteikties. Sadalot paredzēto stundu skaitu nedēļās, bija ieplānots par vienu vai divām stundām mazāk atvēlēt literatūrai, svešvalodām, mūzikai, vizuālajai mākslai un mājturībai.

Pārmaiņas bija izraisījušas tik lielus iebildumus, ka nolemts saglabāt tādu literatūras un mūzikas stundu skaitu, kāds tas ir pašreizējā standartā.

Turklāt, kā skaidro jaunā satura veidotāji, jaunais standarts dod daudz lielāku brīvību nekā līdz šim — katra skola 10%, valsts ģimnāzijas pat 25% robežās varēs variēt mācību priekšmetu sadalījumā pa stundām. Taču — cik viegli katrā skolā būs izkombinēt stundu skaitu tā, lai skolēni tiktu pie visa tā, kas paredzēts jaunajā izglītības saturā?

Ja jaunā satura veidotāji projektā Skola 2030 ņemtu vērā visus ieteikumus palielināt stundu skaitu, tad mācību gadā vajadzētu vēl 872 stundas. Tā kā liela daļa sabiedrības iebilst pret mācību gada pagarināšanu, nolemts būtiski palielināt stundu skaitu tikai divos mācību priekšmetos: sportā un datorikā. Sporta nodarbībām būs jānotiek vidēji trīs reizes nedēļā, datorikai, kurā mācīs arī programmēšanu, — vienu vai divas. Būs divi jauni mācību priekšmeti: 7. klasē — Inženierzinātnes, bet no 4. klases — Drāma, kam diskusiju rezultātā rasts jauns nosaukums Teātra māksla. Šim jaunajam mācību priekšmetam jāattīsta prasmes diskutēt un publiski uzstāties. Teātra māksla līdz 7. klasei tāpat kā Inženierzinātnes var būt arī integrējami citos priekšmetos.

Jauns ir arī tas, ka otrā svešvaloda būs jāsāk apgūt nevis no 6., bet jau no 4. klases, Latvijas un pasaules vēsture nebūs dalāma, bet literatūra būs mācāma nevis kā hrestomātija, bet radošs pašizpausmes veids. Ētikas pamatizglītības standartā nav, līdz ar to atvieglojot sākumskolas skolēnu mācības.

Pret šiem jauninājumiem būtisku iebildumu nebija. Tāpat kā pret to, ka virknē mācību priekšmetu (dabas zinātnes, ķīmija, fizika, bioloģija, ģeogrāfija, sociālās zinības, matemātika, vēsture) stundu skaits būtiski nemainās.

Taču lielus iebildumus izraisījis plāns jaunajā pamatizglītības saturā samazināt nodarbību literatūrā — par vienu stundu mazāk 7.— 9.klašu grupā. Tas nozīmēja, ka katrā skolā būs jāizlemj, kuru klašu skolēniem — 7., 8. vai 9. — ierasto divu literatūru vietā būtu viena.

Pret to kategoriski iebilda latviešu valodas un literatūras skolotāji un radošo profesiju pārstāvji. «Laikā, kad profesionāli pētnieki daudzviet pasaulē runā par funkcionālo analfabētismu, kas izpaužas kā jaunās paaudzes prasme izlasīt vārdus, nesaprotot to jēgu, ir visai dīvaini vērot, ka jaunajos izglītības standartos notiek mēģinājums samazināt to stundu skaitu, kas bērnus un jauniešus pievērš lasīšanai, attīstot viņu domāšanu un valodu,» rakstīts atklātā vēstulē ministrijām, ko parakstījuši Knuts Skujenieks, Gundega Repše, kopumā 80 rakstnieki un dzejnieki. «[…] nepieciešams paredzēt vairāk laika lasīšanai pamatskolā — lai gūtu no tās prieku, nevis tikai analizēšanas prasmes,» atklātā vēstulē rakstīja arī seši skolotāji, no kuriem pieci ir arī projekta Skola 2030 eksperti. Pēc viņu stāstītā, viņi ir piedalījušies jaunā satura veidošanā pārliecībā, ka stundu skaits latviešu valodā un literatūrā nemainīsies. Samazinājumu pamanījuši tikai tad, kad pamatizglītības standarts jau nodots ministrijām izvērtēšanai.

Bažām par lasītprasmi ir pamatojums — starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2015. gadā Latvijas skolēni uzrādīja viduvējas lasītprasmes (spēja saprast un analizēt izlasīto).

Ja OECD valstu skolēnu vidējais iegūtais punktu skaits bija 493, tad Latvijas bērniem tas bija 488 un viņi lasītprasmes sniegumā krietni atpalika no Singapūras, Honkongas, Kanādas, Somijas un Igaunijas vienaudžiem.

«Kad 90. gados sāku strādāt, bija trīs literatūras nedēļā, tad samazināja līdz divām un tagad — līdz vienai. Rezultātā skolēniem ir niecīgs vārdu krājums,» stāsta Ieva Āne Miķelsone, kura par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādā 26 gadus. Bērni nesaprotot tādus vārdus kā «drēgns», «sarma», «vēsma», «pazares», «ļodzīgs»,  «eža», «arkls», nezinot, ko nozīmē «art». «Kad viņiem to skaidrot, ja ne latviešu valodas un literatūras stundās?» jautā skolotāja. Nabadzīgā vārdu krājuma dēļ bērniem esot grūtības raksturot cilvēku un aprakstīt emocijas.

Ņemot vērā šīs pretenzijas, izglītības satura veidotāji nolēma saglabāt tādu literatūras stundu skaitu, kāds tas 7.—9. klašu skolēniem bija iepriekš. Tagad pa vienai stundai nedēļā atņemts tikai dažiem mācību priekšmetiem: svešvalodām, mūzikai, vizuālajai mākslai un mājturībai, ko turpmāk sauks Dizains un tehnoloģijas.

Dažas dienas pirms standarta apstiprināšanas pret stundu skaita samazinājumu mūzikā iebildusi Mūzikas akadēmija un kultūras ministre Dace Melbārde (NA), raksta Lsm.lv. Izglītības ministrija nolēmusi saglabāt tagadējo mūzikas stundu skaitu, bet, kā teicis Valsts Izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks, pagaidām neesot skaidrs, «uz kā rēķina to nodrošināt».

«Stundu skaits mācību satura un pieejas pilnveidē nav centrālais fokuss,» uzsver projekta Skola 2030 vadītāja Zane Oliņa. To pašu atklātā vēstulē skaidro arī Neatkarīgās izglītības biedrība, kas uzskata, ka Skola 2030 un Izglītības ministrija nav sabiedrībai izskaidrojusi, ka «mazāk stundu vienā vai otrā priekšmetā nenozīmē mazāku uzmanību satura apguvei». Tikai informācijas trūkuma dēļ neesot izpratnes, ka noteiktas prasmes tiek nodotas nevis vienā mācību priekšmetā, bet starpdisciplināri, visiem skolas pedagogiem sastrādājoties.

Turklāt nodarbību plānošanā skolām dota daudz lielāka brīvība nekā līdz šim, Ir skaidro Oliņa. Ja pašlaik katrā mācību priekšmetā ir noteikts vajadzīgais stundu skaits nedēļā, tad jaunajā standartā ir diktēts tikai kopīgais stundu skaits trīs gados. Tas nozīmē, ka katra skola stundu skaitu var pēc saviem ieskatiem izkārtot pa gadiem, semestriem un nedēļām. Var būt arī dienas, kurā apgūstama tikai viena starpdisciplināra tēma.

Turklāt skolām dota brīvība 10% robežās (valsts ģimnāzijām pat 25%) variēt stundu skaitu mācību priekšmetos, kas nozīmē, ka, piemēram, var arī daļu teātra mākslas nodarbību aizstāt ar literatūras stundām. Oliņa paredz, ka tā arī notiks, jo zināms, ka drāmu visbiežāk pasniegs latviešu valodas un literatūras skolotāji.

Preiļu 1. pamatskolā, kas ir viena no 100 projekta pilotskolām, kurās izmēģina jauno pamatizglītības saturu, apstiprina — ir liela brīvība variēt stundu plānojumā, var kaut vienu sporta nodarbību nedēļā aizstāt ar literatūru. «Taču lielāka brīvība nozīmē arī lielāku atbildību,» saka Šņepste, norādot, ka pagaidām pedagogiem trūkst zināšanu un iemaņu, kā katram priekšmetam atvēlēto stundu skaitu pielāgot skolēnu vajadzībām un skolotāju iespējām. Viņasprāt, pēc pamatizglītības standarta apstiprināšanas valdībā pedagogiem būtu vajadzīgi semināri par mācību stundu plāna modelēšanu.

Komentāri (13)

Drosma 28.11.2018. 10.34

ja es šo ziņu lasītu kādā brīvas – t.i. – tiesiskas un demokrātiskas valsts medijā – tad pirmais, ar ko tas atšķirtos – būtu ielikta saitīte, vai vismaz piezīme, kur ir šis jaunais standarts izlasāms. Es to labprāt izdarītu.

“Latvijas un pasaules vēsture nebūs dalāma, bet literatūra būs mācāma nevis kā hrestomātija, bet radošs pašizpausmes veids. ” – nekādi nevaru piekrist – pamatskolā ir jāapgūst literatūras klasika – ir jārada bērnam priekšstats par to, kas ir laba literatūra. Pat ja evija vēbere ir jaunā laikmeta mūzikas vēstniece – tad es bez pompozitātes saku, ka es neapskaužu pasauli, kurā garīgas un attiecīgi kultūras vērtības noteiks nevis talants , bet spēja piesaistīt naudu un savu “radošumu” attiecīgi pozicionēt kā talantu.

Par sportu – nu te atkal ir tā, ka pilnīgi neo nedos sporta stundu skaita palielināšana, ja nav skaidrs , kāds būs šo stundu saturs kādi mērķi sasniedzami. Ja veselīgāki bērni, tad – kļūda, jo veselību noteiks pirmkārt, jau tas vai bērns ir paēdis, un ko vinš ir ēdis, otrkārt, kādā ģimenē viņš dzīvo. Mēs taču redzam, cik tragiski palielinās nabadzīgo skaits Latvijā.

+2
-1
Atbildēt

1

    Gunita Nagle > Drosma 28.11.2018. 15.47

    Ar MK noteikumu projektu var iepazīties šeit. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40464178. Nezinu, vai te ir iestrādātas izmaiņas attiecībā uz literatūras un mūzikas stundu skaitu.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > Gunita Nagle 28.11.2018. 15.54

    Paldies. Iepazīšos.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

J.šveiks 27.11.2018. 18.31

šodien radiofonā izdzirdēju , ka Norvēģijā līdz 8 klasei sklēniem atzīmes neliek , varbūt tas nav slikti , astoņu gadu laikā jau redzams , kas no kā sanāks , vai būs uz mūra par pasniedzēju , vai iznāks līderis , speciālists , priekšnieks , varbūt ari uzņēmējs ar ķeŗienu biznesā , ar to tad ari var turpināt pilnveidot personības, Pgaidām mēs turamies pie Makarenko mācības , tas jau jūtams pa gabalu , gods un slava proletāriešiem, tos jau mēs joprojām audzinam , un tad atliek brīnīties , nav mums attīstīta ražošana , ( kas to darīs , proletārietis? šaubos), bet proletārieši aizmūk peļņā uz attīstītām valstīm , kur šo proletāriešu pietrūkst , bet var nopelnīt samērā labi , salīdzinot ar mūsu tačku stūmējiem . Mūsu izglītības sistēmā nepieciešamas graujošas reformas , piemēru apkārt neskaitāmu , ar to, ka mēs sadzīsim visus ,neskatoties krievs vai čigains,vienā klasē , rezultatu nedos . Redzēs ar ko jaunā valdība iesāks risināt šo problēmu, kuru sauc par izglītības reformu

+2
-1
Atbildēt

0

Drosma 28.11.2018. 15.06

fb izlasīju tādu anekdoti un man uzreiz tā iepatikās

Zaķītis iet pie zvēru karaļa lauvas un saka –
Lācītis mani apsaukāja ar sliktiem vārdiem!
Lauva atbild: ja tevi apsaukā, atceries! Vienmēr ej cauri ziediem.
Nākamajā dienā zaķītis iet pie lācīša un saka : ej tu, resnā margrietiņa, ko boli savas vizbulītes, dabūsi pa flokšiem , ka zvaniņi vien nozvanīs.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu