Delna: Nepieciešama lielāka atklātība par Saeimas un deputātu darbu • IR.lv

Delna: Nepieciešama lielāka atklātība par Saeimas un deputātu darbu

6
Saeimas deputāti pirms 13. Saeimas rudens sesijas pirmās sēdes. Foto: Edijs Pālens, LETA

2018. gada 22. novembrī Sabiedrība par atklātību – Delna nosūtīja Saeimas Prezidijam vēstuli ar aicinājumu uzlabot pieejamo informāciju par Saeimas un deputātu darbu.

Organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti norāda, ka daļa informācijas par Saeimas darbu jau ir publiski pieejama, tomēr pastāv arī vairākas problēmas. Informācija var būt grūti pieejama – vai nu grūti atrodama mājaslapā, vai arī ir speciāli jāpieprasa, iesniedzot atsevišķu iesniegumu.

Cita problēma ir, ka Saeimas mājaslapā pieejamie dati nav nodrošināti atvērto datu formā* – piemēram, dati par Saeimas komisiju sēžu apmeklējumu vai dati par Saeimas budžetu. Tas apgrūtina šo datu tālākizmantojamību. Un daļa informācijas par deputātu darbu netiek apkopota vispār – piemēram, Saeimas komisiju sēžu protokolos netiek norādīti deputātu individuālie balsojumi par likumprojektu.

Saeimas darba atklātības veicināšanai organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti ierosina:

  1. Nodrošināt informāciju – sk. atvērto datu formātā – par:

(1) deputātu balsojumiem;

(2) likumprojektiem, par kuriem deputāti Saeimas plenārsēdēs un Saeimas komisiju sēdēs ir balsojuši “atturas”;

(3) deputātu dalību Saeimas plenārsēdēs un komisiju sēdēs;

(4) par deputātiem saņemtajām sūdzībām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un to izskatīšanas rezultātiem;

(5) deputātu likumpārkāpumiem (ja tādi ir bijuši);

(6) deputātu un Saeimā strādājošo amatpersonu deklarācijām;

(7) deputātu iesniegtajiem likumprojektiem;

(8) deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam;

(9) deputātu uzstāšanās biežumu Saeimas sēžu debatēs;

(10) kuriem likumprojektiem kuri deputāti bijuši referenti.

  1. Nodrošināt datus par parlamenta budžetu un tā izlietojumu.
  2. Nodrošināt datus par visiem Saeimas darbiniekiem un viņu amatiem kopējā Saeimas organigrammā jeb struktūrā.
  3. Nodrošināt ērtu pieeju Saeimas un Saeimas komisiju sēžu darba kārtībām, t.sk. paredzot brīdinājuma sistēmu, kas lietotājam proaktīvi paziņotu par to, ka Saeimas komisijā vai Saeimā tiks skatīts lietotāju interesējošs likumprojekts.
  4. Publicēt Saeimas komisiju sēžu audioierakstus internetā.

Organizācijas un aktīvisti uzsver, ka 2017. gadā Latvijā parlamentam uzticējās (vai drīzāk uzticējās) tikai 20% iedzīvotāju, bet vidēji ES – 36% (Eurobarometer dati, 2017.gads). Turklāt Saeima šajā rādītājā “zaudē” ne tikai citu valstu parlamentiem, bet arī Latvijas valdībai (Saeimas 20% pret Ministru kabineta 28%).

Informācijas pieejamība par Saeimas un deputātu darbību ietekmē iedzīvotāju uzticību parlamentam un attieksmi pret demokrātiju kopumā. Tādēļ organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti aicina Saeimu atbildīgi izturēties pret pienākumu iespējami labākā veidā informēt valsts iedzīvotājus par parlamenta darbību!

 

* Atvērtie dati ir noteiktā tehniskā un likumiskā veidā digitāli apkopoti dati, kas ir brīvi pieejami un kurus var izmantot jebkurš. Atvērtajiem datiem ir potenciāls pārvarēt birokrātijas šķēršļus un veicināt pārvaldes efektivitāti, vienlaikus nodrošinot atbildīgu informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem.

Komentāri (6)

ak 22.11.2018. 18.37

Nav jau nu galīgi tā,ka ļoti maz kas ir pieejams par deputātu rosību. Darbojas princips – “mums nejautā, mēs nesakām”. Manuprāt, vispirms mūsu mediji, kuri grib publikas “pieprasījumu”. Cik var noprast, mūsu “masas” nav ieinteresētas politikas virtuves izpētē, pat ne virspusējā pārstāstā. Un te mēs gribam, lai Saemas locekļi paši no laba prāta visur un vienmēr klāstītu sava sūri – grūtā darba piņķerīgās nianses. Nu nebūs tā, kā kādreiz mēdza teikt. Taisnība, nav latviešu valodā viens rihtig’ biezs un smalks politikas žurnāls, kur rakstītu rihtig’ politiski aptesti žurnālisti un apskatnieki, kur publicētu visus stenogrammu atšifrējumus, balsojumu tabeles u.c. inform., speciāli ieinteresētam lasītājam, kādu Latvijā uz visiem 20 (vai 21) pirkstiem var saskaitīt. Kam jautājums interesē, pa drumstalai no visādiem kaktiem var sakasīt. Pasapņot jau var, bet tas nenotiks, cienījamās dāmas un godātie kungi. Hokejs un alus strēbšana ir patīkamāka nodarbe guļamrajona iedzīvotāju vidū.

+1
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > ak 22.11.2018. 20.48

    klau, neiztaisies par naivāku kā esi
    tu nepārmet tautai neko –
    kāda var būt interese par vieniem vienīgiem meliem? Paskaidro man , gribu saprast.
    Piemēram, medicīna, no augusta nav pieejami valsts apmaksāti izmeklējumi, bļedj tiem maukām nav kauna katru mīļu brīsniņu kladzināt cik laba valdība , cik laba veselības ministre un cik labs kučinskis –

    un tu pagaidi, ka nāks jaunais gads – sapērc nervu drapes – es rīt pirkšu – melnajā piektdienā

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    ak > Drosma 23.11.2018. 19.30

    …”kāda var būt interese par vieniem vienīgiem meliem?”
    Tātad – kas ir, ar to jāstrādā. Tāda, diemžēl, ir reālā dzīve. Pat pašu tēvs un māte mums ir melojuši, pat paši saviem bērniem mēs esam melojuši. Un nav jau tā, ka dzīvo īpaši cilvēki, kuri savā mūžā nekad nav melojuši un nekad nemelos un atkal citi cilvēki, kuri kopš dzimšanas to vien dara kā melo. Es šeit negribu attaisnot mūsu melojošās gudrās “sava sūri – grūtā” darbā slogotās galvas, bet teikt, ka tā nav latviešu nacionālā īpatnība. Tas viss ir neaprakstāms rosols, tas viss prasa iemaņas un piepūli, lai teiktajā saklausītu atbilstību vai neatbilstību īstenībai. Es šeit tāpat negribu tiesāt cilvēkus, kuriem no dzimšanas līdz kapam jāpeld melu duļķēs un kuriem tādēļ uznāk nogurums, apātija un gribas to hoķi un to aliņu. Bet ne jau kā dzīves piepildījumu, kā dzīves veidu. Un medijus, kuri pavelk uz šādu dzīves veidu, jo tas ir tik viegli izdarāms, piedevām papildinot ar iekšā saucēju klaigām un varas turētāju slavinājumu, par ko saņemt bagātīgu atalgojumu. Tādu izdevīgu darījumu tikai muļķis var palaist garām.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > ak 26.11.2018. 09.18

    vakardien de facto noskatījos kā “tautas kalpu” – prastu zagli un krapnieku tiesu sistēma attaisnoja – jautājums – kāpēc tiesnešiem , kuri tikai apkalpo bandītus – zagļus un krāpniekus būtu jāpalielina algas? Uz kā rēķina? Kāpēc man jāmaksā nodokļi valstij, kura aizstāv tikai bandītus un zagļus, bet man pat nedod iespēju tik līdz tiesai augsto tiesas nodokļu dēļ?

    Šī valsts ir tikai bandītu pašapkalpošanās sistēma – nekas nemainās un man atliek tikai priecāties, ka maniem bērniem nav iespējams atgriezties šai bandītu laimes zemē

    0
    0
    Atbildēt

    0

J.šveiks 25.11.2018. 20.43

Sskaisle 22.11.2018. 15.36

kāpēc tik gļēvi – nu reiz tacu ir jāizbeidz šī padlaiku čekistu vara

nevis jāierosina bet jāpieprasa un jāpiedraud ar sankcijām attiekuma gadījumā

klau, nu cik var lūgties un siekaloties – nu kādas naudas tie svētie seski saņem – tad par ko? !

Saeimas darba atklātības veicināšanai organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti ierosina:

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu