Kam vajadzīga latviešu biedrība?

Kas ir latviešu biedrība, un kam tāda ir vajadzīga? Šāds jautājums nāca prātā pagājušajā sestdienā, kad piedalījos Rīgas Latviešu biedrības varenajās 150 gadu svinībās. Kāpēc tieši latviešu biedrība?

Uzaugot trimdā Austrālijā, bija pats par sevi saprotams, ka katrā pilsētā, kur mīt latvieši, ir arī sava latviešu biedrība. Dzīvojot starp austrāliešiem, tā deva iespēja uzturēties latviešu sabiedrībā un piekopt dažādus vaļaspriekus kopā ar tautiešiem.

Dažas latviešu biedrības Austrālijā bija ar plašāku vērienu, citas – ar šaurāku. Sidnejas Latviešu biedrībai pieder nams, biedrības paspārnē ir skolas, Senioru saietu grupa, kori, tautas deju kopa, teātra ansamblis utt. Toties Melburnas Latviešu biedrībai nepieder Latviešu nams. Biedrībai ir pamatskola, bet ne vidusskola, bija koris, nav ne tautas deju kopas, ne teātra ansambļa. Tās darbojas ārpus biedrības.

Kāda jēga ir Rīgas Latviešu biedrībai (RLB)? Tai arī ir plaša darbība. Līdz ar namu RLB ir deviņas komisijas, desmit kolektīvi un septiņas interešu kopas. RLB mājas lapā lasām: ‘’Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir pati senākā oficiāli dibinātā latviešu organizācija. Tai ir izcila nozīme nācijas vēsturē, un tajā sniedzas gan vairāku ievērojamu mūsdienu Latvijas izglītības, kultūras un zinātnes iestāžu, gan Latvijas valstiskās neatkarības saknes. Biedrība dibināta 1868.gadā, bet tās pirmsākumi meklējami 19.gadsimta pirmajā pusē, kad vērojami pirmie latviešu biedrošanās mēģinājumi toreiz izteikti vāciskajā pilsētā.“

Biedrības statūtos kā viens no galvenajiem mērķiem bija ierakstīta palīdzība ‘’trūkumu ciesdamiem“. Otram mērķim – izplatīt ‘’derīgas zināšanas, tāpat arī godīgu kārtību un visādu gara apgaismošanu starp šejienes latviešiem“ bija nacionāli noteikta ievirze, tas ļāva biedrībai kļūt par latviešu konsolidācijas centru.

Manuprāt, te ir tā līdzība. Trimdas latvieši neatradās savā zemē, un latviešu biedrības bija konsolidācijas centri – tās turēja mūs kopā. 19.gadsimtā latvieši Rīgā atradās savā zemē, bet ne savā valstī, tāpēc šāds konsolidācijas centrs bija ārkārtīgi svarīgs.

Kā ir tagad? Mūsu zeme, mūsu valsts, bet tomēr… Valsts rūpējas par visiem tās pilsoņiem vienādi, un tāpēc mums ir Krievu biedrība Latvijā, mums ir Latvijas Igauņu biedrība un daudzas citas. Rīgas Latviešu biedrībai vēl ilgi būs svarīga loma, varbūt ne gluži kā konsolidācijas centram, bet noteikti kā ‘’gara apgaismošanas“ izplatītājai ‘’starp šejienes latviešiem“.

2018.gada 3.novembrī

Autors ir Austrālijas laikraksta ‘’Latvietis’’ redaktors, Latvijas Okupācijas muzeja direktors.