Septiņi iemesli savlaicīgai nodokļu un nodevu likumdošanai

Ilustratīvs attēls.
Artūrs Ernštreits, Kaspars Rumba
Print Friendly, PDF & Email

Aicinām nākamos Saeimas deputātus un ministrus savlaicīgi saprast, ka izmaiņām nodokļu un nodevu normatīvajos aktos ir jābūt savlaicīgām un prognozējamām, jo visas sabiedrības interesēs ir, lai nodokļu maksātāju Latvijā būtu pēc iespējas vairāk.

Straujas izmaiņas ne tikai palielina izmaksas un samazina uzņēmumu konkurētspēju tiešā veidā, bet arī nozog laiku un resursus citām uzņēmumu prioritātēm.

Daži būtiski apsvērumi, kurus būtu nepieciešams izprast pirms deputāta zvēresta nodošanas vai stāšanās amatā:

  • Vidēji vienas Saeimas sasaukuma laikā tiek skatīti vairāk nekā 120 nodokļu likumprojekti. Ne visi tiek pieņemti, toties daudzi no tiem ir patiešām apjomīgi un būtiski maina spēles noteikumus. Tā kā liela daļa likumprojektu tiek pieņemti steidzamības kārtībā un stājas spēkā īsos termiņos, uzņēmumi tiek turēti nepārtrauktā spriedzē. Pēc būtības valsts spiež uzņēmumus plānot savu darbību īsā un vidējā termiņā, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas ilgtspējas interesēm.
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums pēdējo četru gadu laikā ir izstiepts no 37 000 līdz vairāk nekā 45 000 vārdu. Šāda apjoma likuma grozījumi un nemitīga izmaiņu ieviešana ir neadekvāta, jo prasa pārāk lielu valsts un privātā sektora cilvēkresursu patēriņu, kā arī likuma izpildes kontrolei nepieciešamās finanses.
  • Nevieniem nodokļu likumu grozījumiem nebūtu jābūt tik svarīgiem, lai tie stātos spēkā ātrāk par 12 mēnešiem, jo gan valsts, gan uzņēmēji plāno savu naudas plūsmu vismaz gadam, bet investīciju gadījumā – vidējā un ilgā termiņā. Arvien pieaugošajā birokrātiskajā slogā izmaiņu adaptēšanai ir nepieciešams laiks ne tikai privātajā sektorā, bet arī no valsts puses. Turklāt uzņēmējiem pozitīvie grozījumi ir drīzāk izņēmums.
  • Arī valsts budžeta iztrūkums vai pārpalikums nav jārisina ar sasteigtiem grozījumiem nodokļu likumos. Mums ir jāvirzās uz vidēja termiņa budžetu, kuru veido iepriekš paredzama ienākumu un izdevumu bāze.
  • Līdzšinējā situācija ietekmē jebkura uzņēmuma tēriņus, palielina administratīvos resursus un laika patēriņu, kā arī mazina uzņēmumu uzticību sistēmai. Līdz ar to uzņēmēji ir sadalījušies divās frontēs: vieni izmaiņas ievieš novēloti, gaidot uz pēdējo versiju un skaidrojumiem; citi cenšas savlaicīgi visu ieviest, bet ir spiesti vēlāk mainīt, jo interpetācija un skaidrojumi mainās.
  • Pirms grozījumu spēkā stāšanās ir jābūt pietiekami laikam to analīzei un risku novērtēšanai, sistēmu pielāgošanai un kontroles mehānismu ieviešanai. Turklāt tad atbildīgās valsts institūcijas spētu izmaiņas savlaicīgi paskaidrot un nemainīt savus skaidrojumus, un par izmaiņām varētu savlaicīgi informēt grāmatvežus un uzņēmējus, kuri tad varētu ar tām rūpīgi iepazīties un pārdomāti sagatavoties.
  • Kad izmaiņas tiek pieņemtas īsi pirms to stāšanās spēkā, grāmatvežiem un IT sistēmu izstrādātājiem nav laika, lai tām spētu kvalitatīvi sagatavoties. Piemēram, nepietiek ar vienu mēnesi, lai iepazītos ar izmaiņām, pielāgotu sistēmas, grāmatveži varētu iziet apmācības, pārveidotu savu uzskaiti un pielāgotos jaunajām atskaitēm.

Tātad, ja izmaiņas izziņo pēdējā brīdī, nav laika tās ieviest kvalitatīvi un nākas tērēt vairāk resursu nekā nepieciešams.

Tādēļ VISMA ikvienu aicina parakstīt iniciatīvu par nodokļu un nodevu savlaicīgu ieviešanu un prognozējamību Mana Balss platformā https://manabalss.lv/i/1333. Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot nodokļu izmaiņu ieviešanas kvalitāti, lai valsts iestādēm un uzņēmējiem pietiktu laika un resursu tām pielāgoties.

 

Autori ir Artūrs Ernštreits, SIA Visma Enterprise produktu vadītājs, Kaspars Rumba, LTRK Padomes loceklis

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu