Rūpniecība piestāj Šķirotavā 1

Ilustratīvs foto. Scanpix/AFP
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Augusts apstrādes rūpniecībā bija diezgan sekmīgs mēnesis. Salīdzinājumā ar jūliju izlaide auga par 2,3%, kas ir ikmēneša svārstībām raksturīgā diapazona augšgalā. Līdz ar to gada pieauguma temps kāpa līdz 3,9%. Taču kopumā šis gads nozarē nav bijis ļoti veiksmīgs, un komentāra otrajā daļā skaidroju vienu no galvenajiem iemesliem, vispirms aplūkojot svarīgākos notikumus apakšnozarēs.

Mašīnisti pārspēj paši sevi

Jau daudzkārt ir novērots un atzīmēts, ka mašīnbūve pēdējo 2-3 gadu laikā ir bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Piebildīšu, galvenās lokomotīves lomu tā spēlēs vēl vismaz tikpat ilgi, visdrīzāk daudz ilgāk. Augusts bija īpaši sekmīgs mēnesis elektrisko iekārto ražotājiem, ko var dēvēt arī par elektrotehnisko rūpniecību. Tajā ražošana mēneša laikā auga par 15,1%, gada pieaugumam sasniedzot 42,3%. Šādas krasas svārstības rūpniecībā mēdz notikt gan lielu pasūtījumu izpildes dēļ, gan tāpēc, ka atvaļinājumu grafiki dažādos gados atšķiras.

Daudz informatīvāks skaitlis, kas ir vidējais pieaugums pirmajos astoņos mēnešos, ir 18,5%, šādu tempu nozare sasniedza un pārsniedza arī divos iepriekšējos gados. Jau simtos miljonu mērāmai nozarei ilgstoši augot par 20% gadā, agri vai vēlu situācija, tā teikt, kļūst nopietna. Auto detaļu ražošana šogad vidēji augusi vēl straujāk, par 30,4%. Ja pērn galvenais paātrinājuma “vilcējs” bija Bucher Municipal, tad tagad par tādu kļūst un pāris gadus būs AKG Termotechnik. Elektronikā šogad pieklusums (+1,7%), bet pilsētā runā, ka nozares galvenā uzņēmuma nākotnes plāni ir ļoti iespaidīgi.

Pēc ļoti lielā kāpuma jūlijā likumsakarīga bija kokapstrādes bremzēšanās līdz 6,3%, nozarei šogad vidēji joprojām augot straujāk (par 4,7%) par ilgākā laikā noturamo tempu, pateicoties augstajām produktu cenām. Ir pazīmes, ka vājinās mājokļu bums ASV, tur krīt zāģmateriālu cenas, kas varētu ietekmēt situāciju pasaulē kopumā. Sagaidāms, ka lielākā atšķirība apstrādes rūpniecībā starp šo un nākamo gadu būs pārtikas pārstrādes atgriešanās pie izaugsmes (šogad pagaidām kritums par 2,0%) un kokapstrādes piebremzēšanās, turpretim mašīnbūvei, kā arī ķīmijai (šogad līdz šim +14,1%) turpinot attīstības sprintu.

Labklājību nevar nodrukāt

Viena no šogad vilšanos sagādājušajām nozarēm ir poligrāfija, kurā izlaide šogad varētu samazināties par apmēram 4%. Tas gan seko neparasti straujam pieaugumam par 6,6% pērn.

Runājot par nozares lielajiem uzņēmumiem, to stāvokli kopumā varētu raksturot kā augšupvērstu stabilitāti. Avīžu, žurnālu un grāmatu patēriņš Latvijā turpina samazināties par 5-10% gadā, bet aug eksports, kā arī iepakojuma un reklāmu patēriņš mājas tirgū.

Iespējams, ka statistikas datos redzamo ražošanas kritumu izskaidro notikumi nozares mazāko spēlētāju vidū. Daļa tipogrāfiju ir drīzāk īstermiņa biznesa projekti, kas balstās uz lielo algu atšķirību Latvijā un Ziemeļvalstīs un ļoti zemām īres cenām viduvējas kvalitātes telpām nomaļās vietās. Bieži šajos uzņēmumos izmanto lietotas iekārtas, kas ir nopirktas lēti, taču var vēl ražot kvalitatīvus produktus, jo īpaši, ja tuvumā ir cilvēki ar zelta rokām, kuri saprot, kurā brīdī un kura skrūve ir jāpievelk ciešāk.

Šie uzņēmumi ir gudri izmantojuši tirgū pieejamās iespējas, radot eksportspējīgus produktus ar nelieliem sākotnējiem ieguldījumiem. Taču darba un ražošanas telpu tirgus mainās. Daļa censoņu spēs pielāgoties izmaiņām, daļa nākotnē darīs kaut ko citu. Šādu pārmaiņu tuvošanās bija nojaušama jau iepriekš, šogad tās paātrina cenas kāpums papīram, lielākajai izmaksu pozīcijai šajā nozarē. Atsevišķiem papīra veidiem cenas kāpušas pat par 20-30%. Ne vienmēr ir iespējams tūlīt pārnest šo izmaksu kāpumu uz klientiem, jo īpaši situācijā, kad dažas Ziemeļvalstīs vēl strādājošās tipogrāfijas par prioritāti noteikušas maksimālu ražošanas jaudu noslodzi.

Līdzīgas darbaspēka izmaksu radītas konkurētspējas problēmas ir redzamas arī daļā pārtikas pārstrādes un vieglās rūpniecības, kuru rādītāji šobrīd nav spoži. Taču lielākajā daļā rūpniecības nozaru ir spilgti līderi, kuri gatavi virzīt to attīstību nākotnē.

Rūpniecībā ir sākusies attīstības fāze, kuru biznesa žargonā dēvē par izpurināšanu jeb “shake-out”, bet ko var dēvēt arī par Šķirotavu.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Komentāri (1)

Kaspars Riņķevičs 05.10.2018. 10.28

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu