fbpx

Partiju solījumi nodokļu jomā rada šermuļus 1

Anna Medne. Publicitātes foto
Anna Medne
Print Friendly, PDF & Email

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu par nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmās partijas sola uzlabot nodokļu jomā, redzams, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka par NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jutīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvē, un partiju programmu veidotāji to apzinās.

Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, kā tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šis lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau tagad var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) virzienā tiek vērsti ļoti nenopietni solījumi. Viens no spilgtākajiem ir piedāvājums atcelt sociālo nodokli un PVN pārtikai visiem, kas dzīvo vismaz 100 km attālumā no Rīgas. Pilnīgi nenopietni, bet diemžēl uz daļu vēlētāju tas nostrādās!

Solījumi pāri mūsu valsts robežām

Daļa partiju jau atkal sola veidot taisnīgu nodokļu sistēmu, ignorējot faktu, ka sistēma pavisam nesen ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kuru rezultātu varēs novērtēt tikai 2020. gadā. Šādas izmaiņas nevar sniegt tūlītēju rezultātu! Kļūst bail, iedomājoties, kas notiks, ja sistēma atkal tiks reformēta. Vairumā gadījumu gan tie ir tikai populistiski saukļi, taču ir tādi, kuri pārspēj visu, piemēram, solījums “harmonizēt Baltijas valstu nodokļu likumus”. Vai tas nozīmē, ka mēs sāksim iejaukties arī citu valstu nodokļu politikā?!

Tikai retais saprot un atklāti pasaka, ka jāsaglabā esošā nodokļu sistēma un jāizvērtē reformas rezultāts. Paveiktais vispirms jānovērtē, tad jādomā par pilnveidi, nevis automātiski atkal jāveic izmaiņas.

Netiek piedāvāta atgriešanās pie iepriekšējās sistēmas

Ja ielūkojamies, ko partijas solīja nodokļu jomā pirms 12. Saeimas vēlēšanām, jāsaka, ka plusiņu jeb izpildīto solījumu ir mazāk nekā to, kuri palikuši tikai solījumu līmenī. Tās partijas, kurām tomēr ir izdevies piepildīt vismaz daļu 2014. gadā doto solījumu, piemēram, palielināt neapliekamo minimumu vai samazināt PVN likmi veselīgai pārtikai, šogad savos solījumos ir daudz piezemētākas un runā ļoti vispārīgiem terminiem. Netiek piedāvāta nedz revolūcija nodokļu jomā, nedz atgriešanās pie iepriekšējās sistēmas (pirms reformas). Un paldies arī par to, jo lielākā daļa grāmatvežu tikai tagad ir sapratuši, kā veikt aprēķinus pēc jaunajām likmēm un metodikas.

Kopumā partijas, kuras patlaban ir pie varas, izsaka saprātīgus un piezemētus solījumus, aicinot izvērtēt jau paveikto. Arī neapliekamā minimuma palielinājums par apgādājamiem, ko sola vairākas partijas, ir reāls, saprotams un īstenojams. Varas partijas runā ar izpildes atbildību, bet šermuļus uzdzen to partiju solījumi, kuras vēl nav pie varas, bet cer to iegūt.

Pensionāri ir pietiekami mānīti

Kā zināms, rūpīgākie vēlētāji ir tieši pensionāri, tāpēc uzmanīgi pētīju, ko partijas piedāvā viņiem. Šogad par pensijām tiek doti gudri solījumi, vairs neskan tik daudz populistisko saukļu kā – “palielināsim pensijas!”, bet tiek uzsvērts, ka pensijām tiks piemērots neapliekamais minimums. Pensionāri ir pietiekami mānīti, tāpēc prieks, ka šogad vairs neskan utopiski solījumi. Nezinu, uz ko cer tie, kuri sola, piemēram, atbrīvot visus zinātniekus no tiešajiem nodokļiem, bet skaidrs ir viens – ja tādu likumu pieņemtu, Latvijā būtu ļoti, ļoti daudz zinātnieku.

Palūkojoties neizpildīto solījumu groziņā no 12. Saeimas vēlēšanām, atliek tikai atgādināt, ka tur noputējuši guļ solījumi iestāties pret mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu, PVN likmes ievērojama samazināšana precēm un pakalpojumiem, kas būtiski sociāli mazāk aizsargātajiem, piemēram, sabiedriskajam transportam un medikamentiem, kā arī solījums atcelt krīzes laikā paaugstināto PVN apkurei u.c.

 

Autore ir nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas “Turība” docētāja

Komentāri (1)

Juris Simanovskis 05.10.2018. 12.48

Atcelt NĪN ir pilnīgs populisms. Bet apgalvojums, ka patreizējo situāciju atrisina pašvaldību tiesības piešķirt (vai nepiešķirt) atlaidi, arī nav pamatots. 1,5% likme ir absurda. Izdarot pieņēmumu, ka kadastrālā vērtība ir tuvināta ēkas (atjaunošanas) vērtībai, bet zemes kadastrālā vērtība varētu būt vienāda ar ēkas kadastrālo vērtību (vidējs gadījums vidējā Rīgas priekšpilsētā), kā arī, ka pilns ēkas amortizācijas periods ir 100 gadi (vai aptuveni 3 paaudzes), var secināt, ka 100 gadu laikā NĪN jāsamaksā 300% apmērā no ēkas (pasvītroju – ēkas) kadastrālās jeb pietuvināti atjaunošanas vērtības, turklāt tā vēl faktiski jāatjauno. Tātat, citiem vārdiem, katrai paaudzei ēkā (kas arī ir iemesls, kādēļ daudziem ir nekustamais īpašums) ir jāiegulda vairāk, kā tās atjaunošanas vērtība. Sekas? Vidēji vai mazāk pelnoša ģimene tiek izspiesta no dzimtas īpašuma. Iemesls tam, ka NĪN vietām ir lielākais pašvaldību ienākuma avots, meklējams ne tikai apstāklī, ka tur nav iedzīvotāju ar labu ienākumu līmeni, bet arī apstāklī, ka joprojām klibo IIN un kapitāla pieauguma nodokļa iekasēšana. Jo kur gan augstās NĪN likmes maksātājs ņem naudu, ja tam nav ienākumu? Rezulāts – tie, kas neslēpjas no IIN, cieš no nesamērīgi augstās NĪN likmes.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort