Latvija bez bērnunamiem – šis sapnis, kas klusībā lolots jau sen, taustāmas aprises ieguva aptuveni vienā laikā ar Latvijas valsts simtgades programmu, kuras viens no vadmotīviem ir modināt sabiedrībā atbildības ētiku, atbildības uzņemšanos par sevi, savu ģimeni, kopienu un valsti. Taujājot Latvijas iedzīvotājus, tā bija viena no vēlmēm, ko sabiedrība gribētu redzēt īstenojamies valsts simtgadē – lai katram bērnam būtu ģimene. Ziedot.lv iniciatīva, sadarbība ar valsts institūcijām un medijiem, sabiedrības aktīva iesaiste bija pamats atbalsta programmas “Plecs” radīšanai, “Dod pieci!” kampaņai un visai kustībai, kas ar lielu sparu nu jau pusgadu darbojas ar ļoti labiem rezultātiem. Īsā laikā esam spēruši lielu soli tuvāk simtgades mērķim.

Kopš gada sākuma ir strauji samazinājies bērnu skaits bērnunamos – ja, sākot kampaņu, runājām par 1200 bērniem, kas mīt bērnunamos, patlaban šis skaits ir sarucis līdz astoņiem deviņiem simtiem.

Sabiedrība ir fantastiski iekustināta, mēs jūtam lielu līdzcilvēku interesi, atbalstu un vēlēšanos dot bērniem ģimeni. Protams, aktīvi strādājam, lai procesu, kas jāiziet no pirmās domas par bērna uzņemšanu ģimenē līdz brīdim, kad bērns ierodas mājās, padarītu pēc iespējas cilvēcīgāku.

Tad, kad bērns ienāk ģimenē, vecākiem ir vajadzīgs personisks atbalsts. Ar ļoti labiem rezultātiem esam izveidojuši mentoru sistēmu – pieredzējušas ģimenes, kas pašas to visu ir piedzīvojušas: izmācījušās, izgājušas cauri pārbaudēm un gariem procesiem bāriņtiesā, uzņēmušas bērnu. Gada sākumā apmēram ceturtā daļa ģimeņu, kas ar vislabākajiem nodomiem uzņēmās bērna audzināšanu, bez šāda aktīva atbalsta atdeva bērnus atpakaļ, jo netika galā, salūza un saprata, ka to nespēs. Tagad ar mentoru atbalstu neviena ģimene nav atteikusies no pieņemtā bērna. Mēs nevaram garantēt, ka tas nekad nenotiks, bet varam būt pārliecināti, ka esam no savas puses izdarījuši visu, lai ģimenēm palīdzētu.

Lēmums pieņemt bērnu vienmēr ir emocionāls, bet tas raisa ļoti daudz praktisku jautājumu. Gada sākumā, kad “Plecs” sāka darboties, bija ļoti daudz jautājumu par valsts sniegto finansiālo atbalstu. Šī sistēma ir pietiekami sarežģīta, jo formu, kā uzņemt bērniņu ģimenē, ir daudz – viesģimenes, aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji, un katram šim statusam ir atšķirīgs finansiālais atbalsts. Tā apjoms atkarīgs arī no tā, cik un kāda vecuma bērni tiek uzņemti. Sadarbībā ar Swedbank esam radījuši Pabalsta kalkulatoru, kas ļauj viegli noskaidrot, ar kādu atbalstu var rēķināties.

Esam ieviesuši arī īpašu formātu, kā ģimenēm iepazīties ar bērniem. Ja agrāk tas bija bērnunama apmeklējums, kas vairāk līdzinājās darba intervijai un daudzos gadījumos nedeva cerēto rezultātu, tagad satikšanās pasākumi notiek brīvā dabā, kur ģimenes nepiespiestā gaisotnē iepazīstas ar bērniem, redz, kādi viņi ir, kā sadarbojas, kā spēlējas ar ģimenē jau esošajiem bērniem. Tā ir daudz lielāka iespēja, ka satikšanās brīnums notiks.

Mūsu mērķis ir ne tik daudz atrast atbilstību norādītajiem kritērijiem, cik ļaut cilvēkiem no sirds ieraudzīt bērnu. Esam pieredzējuši situācijas, kad, piemēram, ģimene ir vēlējusies iepazīties ar divgadīgu puisīti, bet ierauga astoņgadīgu meitenīti, un viņa brauc mājās pie savas jaunās ģimenes. Šādos pasākumos ir lielāka iespēja, ka mājas atradīs vecāki bērni, kas parasti ir liela problēma, un ģimenes biežāk apsver iespēju pieņemt uzreiz vairākus bērnus – brāļus un māsas.

Mēs visi zinām, ka labākā vieta bērnam ir ģimenē. Varbūt ikdienā nedomājam par simtgades tuvošanos, taču tā mums dod noteiktību laikā. Tas ir nevis “kaut kad”, bet noteiktā datumā, tas dod jauna sākuma sajūtu. Mēs ieejam jaunā simtgadē un gribam tur ieiet ar daudz sakārtotākiem procesiem. Lai nākamajā simtgadē dzimušajiem bērniem nebūtu jāpiedzīvo bērnunami, bet sistēma ļautu viņiem uzreiz nokļūt audžuģimenē vai krīzes audžuģimenē, no kurienes viņi pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē, ja tas ir iespējams. Un, ja nē, tad nokļūt pie savas nākamās ģimenes, kas rūpēsies un patiesi pieņems šo bērniņu.

Autore ir atbalsta programmas bērnus uzņemošām ģimenēm “Plecs” vadītāja