Desmitgades stils. 1930—1939 • IR.lv

Desmitgades stils. 1930—1939

Skatlogs Vecrīgā ar Kārļa Ulmaņa ģīmetni valsts svētkos 1936. gadā
Marija Leščinska

Nākamajās astoņās nedēļās — par dzīvi katrā no mūsu valsts desmitgadēm: ikdiena, kultūra, mode un paradumi. Trīsdesmitie gadi Eiropā ir autoritārisma laikmets. Vācijā pie varas nāk nacisti, bet kaimiņos Krievijā aug Padomju Savienība. Arī Latvija iekļaujas šajā vilnī un kopš 1934. gada 15. maija ir autoritāra valsts. Sākas ulmaņlaiki

Trīs dāmas pastaigā Mežaparkā 1939. gadā


Dāmu platie pleci
Holivudas filmu ietekmē arī Latvijā dāmas ballēs dejo garās kleitās ar atkailinātām mugurām, bet ikdienas modē garie tērpi tā arī nav atgriezušies. Ideālais svārku garums joprojām ir nedaudz pāri celim, taču jostasvieta ir augstāka un plecu daļa kļuvusi izteiksmīgāka — modē ir viegls polsterējums un garas piedurknes. Attīstoties dažādām audumu tehnoloģijām, dāmas tiek arī pie modīgiem peldēšanas un sportošanas tērpiem.


Neīstie brāļi
«Kas ir bagāts, tas ēd cepešus ik dienas. Kas ir nabags, tas var noslaucīt tik slienas.» Duets Brāļi Laivinieki ar saviem nedaudz satīriskajiem tekstiem un liriskajām melodijām 30. gadu Latvijā bauda nedalītu popularitāti. Fricis Kuģis un Kārlis Grūbe-Bedriņš uzstājas naktslokālos, labdarības pasākumos un koncertos. Bet no 1933. gada skan arī latviešu mājās, jo dueta skaņdarbus sāk atskaņot Rīgas radiofons. Līdz pat 1940. gadam viņi regulāri ieraksta savas dziesmas Bellacord studijā, kas ļāvis mūziķu daiļradei saglabāties līdz mūsdienām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Iepriekšējais raksts

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu