Tieslietu padome maksātnespējas procesu pārkāpumus nodod izvērtēt Ģenerālprokuratūrai • IR.lv

Tieslietu padome maksātnespējas procesu pārkāpumus nodod izvērtēt Ģenerālprokuratūrai

3
Tieslietu padomes logo. Foto: Paula Čurkste, LETA

No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi. Šā iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, pirmdien Tieslietu padomes sēdē teica Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus – vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu, ziņo LETA.

Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļa gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.

Savukārt viens no komisijas dalībniekiem, bijušais AT tiesnesis Kalvis Torgāns norādīja, ka nepiekrīt daļai no komisijas nolemtā, kā piemēru minot diskusijas par to, kas nošķir būtisku pārkāpumu no nebūtiska. Torgāns norādīja uz situācijām, kurās šķietami neliela procesuāla kļūda novedusi pie būtiskiem zaudējumiem kreditoriem.

Pēc ziņojumu uzklausīšanas Tieslietu padome vienojās par vairākām turpmākām darbībām, tai skaitā ziņojuma publiskošanu un attiecīgas informācijas nodošanu Ģenerālprokuratūrai, lai tā iepazītos ar secinājumiem un lemtu, vai nav pamata kāda kriminālprocesa uzsākšanai. Tāpat ziņojumu plānots nodot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai.

Pēc Tieslietu padomes sēdes notikušajā preses konferencē AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs medijiem izteica pateicību par paveikto maksātnespējas jomas problemātisko jautājumu aktualizēšanā. Viņš arī norādīja, ka nāksies vēl runāt par tiesnešu kvalifikācijas celšanu, piemēram, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas kapacitātes celšanu.

Bičkovičs arī atkārtoti uzsvēra, ka ziņojums tiks publiskots un tajā būs redzami iesaistīto tiesnešu vārdi. Viņš piebilda, ka tajā parādās vairākas lietas, kurās nav izskaidrojami tiesnešu lēmumi, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai.

AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane, komentējot “ceļotāju firmu” jeb uzņēmumu, kas pirms maksātnespēja pieteikšanas nomainījuši adresi, problēmu, norādīja, ka tiesnešiem nebija iespējas ar šādu rīcību cīnieties, taču viņa atzina, ka šāda situācija mēdza notikt. Viņa arī piebilda, ka vairākos gadījumos maksātnespējas administratori nav pilnvērtīgi veikuši savus pienākumus, piemēram, nav sniegta visa nepieciešamā informācija.

Tieslietu padomes izveidotā komisija pārbaudīja vairākas maksātnespējas procesu tiesvedības laikā no 2008. līdz 2014. gadam.

Tiesnešu Raimonda Bula, Valijas Grebežnieces un Jolantas Zaškinas darbības maksātnespējas procesos atzīst par aizdomīgām

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. “Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,” skaidrots ziņojumā.

Par tiesneša Raimonda Bula skatītajiem maksātnespējas procesiem ekspertu atzinumā rezumēts, ka viņš konsekventi ir paļāvies uz administratoru sniegtajiem atzinumiem. Ekspertu ieskatā no 12 lietām četros gadījumos atceltajos nolēmumos un vienā nolēmumā, kas nav skatīts Augstākajā tiesā, saskatāmas nopietnas kļūdas, ko neizskaidro normatīvā regulējuma nepilnības. Kopumā Buls no 2008.-2014.gada izskatījis 1970 lietas, no tām 1419 – civillietas.

Viens no ekspertiem Helmuts Jauja, savā secinājumā norādījis, ka Bula gadījumā trīs gadījumos var runāt par klajiem likumpārkāpumiem – atceļot kriminālprocesuālu drošības līdzekli civilprocesa ietvaros SIA “Dzimtā Sēta” maksātnespējas procesā, neargumentēti noraidot kreditora sūdzību par acīmredzami nepamatotu administratora lēmumu neatzīt prasījumu SIA “Troja Immobilien” maksātnespējas procesā un nenosakot termiņu prasības celšanai, kā arī pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu personai, kura bija nobēdzinājusi mantu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas.

Jauja arī piezīmējis, ka “[..] analizētie nolēmumi drīzāk apstiprina nekā atspēko aizdomas par tiesneša Bula īpašo saikni ar Māra Sprūda grupējuma administratoriem. Četrās no analizētajām lietām maksātnespējas administratora statusā bija pats Māris Sprūds vai ar viņu saistīts administrators Aigars Lūsis, Ilze Gulbe”. Eksperts piebilda, ka turklāt trijās no šīm četrām lietām parādniekam tika īsi pirms pieteikuma iesniegšanas mainīta juridiskā adrese uz Rīgas Centra rajonu. Ņemot vērā to, ka visas lietas, kurās tika mainīta adrese, bija ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) lietas, kurās administratoru izvēlas pats parādnieks, vienīgais loģiskais izskaidrojums šādai sistemātiskai adrešu maiņai ir tikai vajadzīgās tiesas piekritības iegūšana.

Par Valiju Grebežnieci ekspertu secinājumā norādīts, ka viņa 2008.-2014.gadā izskatījusi 1680 lietu, no tām 1360 civillietas. No desmit lietām, kas apskatītas – četrās konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā trīs sistemātiski viena veida pārkāpumi.

Savukārt Jauja norādījis, ka “[..] uzkrītoša ir tiesneses Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Tiesnese ir skatījusi kopā 13 ĀTAP un TAP lietas, kurās administrators bija Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar Bērziņu.” Jauja arī uzsver, ka nevar vērtēt kā nejaušību apstākli, ka septiņās no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai.

Eksperts arī uzsvēris, ka “[..] vairākas lietās pieteicējam labvēlīgi nolēmumi ir pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas”. Kā piemēru viņš minējis ZS “Zemzari” maksātnespējas procesu, kurā Jauja uzskata, ka apstākļi ļauj izvirzīt ticamu versiju, ka Grebežniecei un Bērziņam ir bijusi kāda neatļauta vienošanās par sadarbību, kurā Grebežniece ir nodrošinājusi Bērziņam labvēlīgus lēmumus.

Turpretim par Jolantu Zaškinu eksperti norādījuši, ka viņa 2008.-2014.gadā izskatījusi 2742 lietas, no tām 2156 lietas. Abās ekspertu vērtētajās lietās tiesnese ir pieļāvusi nopietnas kļūdas.

Savukārt Jauja secinājumos norādījis, ka abās ekspertu apskatītajās lietās tiesnese izvēlējusies tādu risinājumu, kas formāli atbilst likuma burtam, bet pēc būtības noved pie netaisnīga risinājuma, ko ir apstiprinājis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, atceļot tiesneses nolēmumus. Jauja arī izcēla faktu, ka apstākļi, kādos pie Zaškinas nonāca “Winergy” lieta, rada pamatotas aizdomas par to, ka tiesnesei varētu būt bijusi kāda neatļauta vienošanās ar šīm personām par lietu labvēlīgu izspriešanu. Zaškina arī bija saistīta ar SIA “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesu.

Eksperts skaidro, ka abos gadījumos praktiski visi nolēmumi, kas ir pieņemti strīdīgā situācijā, ir bijuši par labu personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu, pamatojot to ar likuma burtu, lai gan likuma gars pieļāva un pieprasīja diametrāli pretēja lēmuma pieņemšanu.

Eksperti arī aplūkoja tiesnešu Ilmāra Dzeņa, Daiņa Plauža un Ivetas Krēvicas pārraudzībā bijušos maksātnespējas procesus, kuros tika atrasti mazāki pārkāpumi, kurus eksperti, izņemot Kalvi Torgānu, neraksturoja kā nopietnus.

Komentāri (3)

tonijs 28.08.2018. 12.48

Pie reizes derētu papētīt arī negodprātīgo tiesnešu (un viņu tuvāko radinieku) ienākumu deklarācijas, bankas kontus un dzīves līmeni – mājas un mašīnas. Ne jau aiz nezināšanas vai muļķības viņi pieņēma tik dīvainus lēmumus.

+2
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > tonijs 28.08.2018. 13.04

    vai tad tas nav izdarīts? Vai tas jau nenotiek?

    Un kā tiesneši var prasīt sev lielākas algas, apgalvot ka netiek galā ar darbiem, ja tāds buls var apvienot darbu un mācības?

    tad kā ir ? kas mums melo ? kāpēc?

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 28.08.2018. 13.11

    Un kāda ir tiesnešu atbildība? Ja viņu pieņemto lēmumu dēļ kreditori ir zaudējuši miljonus. Daudz jautājumu, maz atbilžu.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu