Kompensējamo medikamentu lietotāji pacienti joprojām turpinās pārmaksāt par zālēm, jo ražotāju draudi izņemt vairākus desmitus “oriģinālo” zāļu no valsts kompensējamo medikamentu saraksta piespieduši valdību atteikties no radikālas zāļu cenu ierobežošanas, ceturtdien raksta žurnāls Ir.
Žurnāls noskaidroja, ka Veselības ministrija bija spiesta piekāpties dažu ražotāju draudiem izņemt no kompensējamo zāļu saraksta kardioloģijas zāles. Turklāt “oriģinālo”, kaut arī krietni dārgāko zāļu saglabāšanu kompensējamo medikamentu sarakstā aizstāvējuši arī cienījami ārsti un paši pacienti.
Šonedēļ valdībā apstiprinātie MK noteikumi paredz, ka šoruden kompensējamo zāļu ražotājiem būs cenas jāsamazina. Taču valdība piedāvā divas iespējas — vai nu cena nepārsniedz 100% virs references cenas, vai daudz dārgāko zāļu gadījumā ražotājiem cena jāgriež ļoti pakāpeniski. Šī gada septembrī jāmazina par 20%, nākamā gada septembrī vēl par 20%.
Latvijā reģistrētas 7435 zāles, no kurām 1757 jeb aptuveni ceturtā daļa ir kompensējamie medikamenti, kuru iegādi pacientiem pilnībā vai daļēji apmaksā valsts. Lielākā daļa zāļu ir A sarakstā — te vienā zāļu grupā ir pat vairāki desmiti medikamentu, kuru aktīvā viela ir identiska, taču cenas atšķiras vairākkārt, pat par 800%.
Tieši šim A sarakstam ministre ierosināja cenu «koridoru» — ne vairāk kā 100% virs references cenas —, lai pacientiem nebūtu tik daudz jāpārmaksā par dārgākajām zālēm, kuras valsts pilnībā nekompensē. Taču tā vis nenotika, un slimnieki turpinās piemaksāt par kompensējamiem medikamentiem.
Iespējams, atbilde ir kardioloģijas zāļu cenās un lielajā apgrozījumā, raksta žurnāls. Vislielākais satraukums par cenu griestiem radies nevis par dārgākajām zālēm — vēža, HIV, multiplās sklerozes ārstēšanai, bet gan par kardioloģijas medikamentiem, kuru cena reti pārsniedz desmit eiro, toties tiem ir plašs pacientu loks. Ir analīze ļauj secināt, ka tieši kardioloģijas zāļu dēļ sabrukuši ministres Andas Čakšas (ZZS) plāni un valdība pieņēma lēmumu par salīdzinoši nelielu cenu samazinājumu.
Kardioloģijas zāles ir lētas. Taču no 13 — 14 miljoniem eiro, kas ik mēnesi aiziet zāļu kompensācijai, vidēji viens miljons tiek samaksāts par kardioloģijas zālēm. Nacionālais veselības dienests šogad ir saskaitījis 319 732 sirds un asinsvadu slimību pacientus — tā ir vairāk nekā puse no visiem 579 528 pacientiem, kas šogad aptiekās saņēmuši kompensējamās zāles. Kardioloģijas pacienti nemaksā vislielāko naudu, taču veido lielāko pircēju īpatsvaru kompensējamo zāļu tirgū.
Lai arī Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis to noliedz, iespējams, ārstu viedoklim par komoensējamo zāļu sarakstu varētu būt kāda saistība ar faktu, ka Kardiologu biedrība saņem visai dāsnus farmācijas firmu ziedojumus. Publiski deklarētajos farmācijas firmu pārskatos redzams, ka otrs lielākais Latvijas Kardiologu biedrības atbalstītājs ir tieši firma Servier, kuras pārstāvis pauda apņēmību izņemt savas zāles no kompensējamā saraksta.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra