Šovasar mežos novērotas ne tikai lāču pēdas un lāči, bet arī lāču mazuļi – tie redzēti Staicelē, Straupē, Lēdurgā, Viļķenē. Tiek lēsts, ka Latvijā patlaban uzturas vairāk nekā 30 lāči un ar tiem pārsvarā ir sastapušies mednieki un mežstrādnieki. Vairāki lāči manīti pie dzīvnieku barotavām, savukārt pie apdzīvotām vietām lāči gan vēl neesot redzēti, LNT ziņām stāstīja mednieku kluba “Limbaži” valdes priekšsēdētājs Indulis Kreišmanis.
Pēc mednieku pašu fiksētajiem video un fotogrāfijām varot secināt, ka šovasar manītas pat vairākas lāču saimes. Neesot gan skaidrs, vai lācēni arī dzimuši Latvijā, vai lāčumātes ar saviem mazuļiem te vienkārši ieklīdušas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš nodarbojas ar lāču uzskaiti, pieļauj, ka pie mums, iespējams, no Igaunijas atceļojušas lāčumātes, kas riesta laikā bēg no lāču tēviņiem. “Tajā brīdī, kad lācene ir ar nepilnu gadu veciem lācēniem, viņa drošības apsvērumu dēļ ļoti izvairās no lāču tēviņiem, kuri vēlas atrast pēc iespējas tādas mammas, kurām mazuļu nav, un atsevišķās situācijās var kļūt bīstami mazajiem lācēniem.”
Speciālistu skatījumā, lācenes nav bīstamākas par citiem lielajiem zīdītājiem, kas aizstāv savus mazuļus. Taču ja gadās ar tādu sastapties – vajagot bēgt. “Tā ir vienīgā situācija, kad ir ieteikts tiešām bēgt no tās vietas, jo tas tad arī ir tās lācenes mērķis. Tās mērķis nav to potenciālo ienaidnieku iznīcināt un nogalināt, bet aizbaidīt no tās vietas,” iesaka J.Ozoliņš.
Mednieki arī novērojuši, ka palielinoties lāču skaitam, Limbažu un Valmieras pusē paliek mazāk aļņu un citu medījamo dzīvnieku, kuriem lielais plēsējs kaimiņos varētu nepatikt. Jāpiebilst, ka lāčus Latvijā medīt ir aizliegts.
Pagaidām nav neviena komentāra