Valsts policija noraida bažas, ka „ABLV Bank” pašlikvidācijā var pazust Magņitska lietas pierādījumi

ASV investīciju fonds mudinājis Latvijas tiesībsargājošās iestādes tā dēvētajā Magņitska lietā nekavēties izmeklēt iespējamo naudas atmazgāšanu „ABLV Bank”, kurā sākta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kontrolēta pašlikvidācija. Fonds paudis bažas par iespējamu pierādījumu pazušanu, taču šis paziņojums pārsteidzis Valsts policiju, kas jau piekto gadu šo lietu turpina izmeklēt, trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Tiek turpināta pirmstiesas izmeklēšana. Sadarbībā ar FKTK pabeigta apjomīgas informācijas analīze par vairāk nekā 100 kompāniju iespējamo iesaisti, bet noderīgas informācijas iegūts ļoti maz. Turpinās darbs starptautiskās sadarbības jomā ar citām valstīm, kur ir līdzīgas izmeklēšanas. Saņemam, sniedzam un analizējam informāciju,” raidījumam norādīja Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. Viņa noraida pārmetumus, ka nenotiek izmeklēšana, kā arī noraida bažas par pierādījumu pazušanu.

2013.gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) tika sākts kriminālprocess par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu. Valsts policijas pārstāve atklāja, ka jūlijā ENAP darbinieki brauks uz iesaistīto valstu izmeklētāju sanāksmi, kuras laikā notiks informācijas apmaiņa un tālāko uzdevumu, darbības koordinēšana.

Kā ziņots, pirms 11 gadiem Krievijas cietumos nomocītā, Krievijas korupciju atmaskojušā advokāta Sergeja Magņitska bijusī darbavieta – ASV investīciju fonds „Hermitage Capital Management” – aicina Latvijas tiesībsargājošās iestādes – Kontroles dienestu un Ģenerālprokuratūru, ņemot vērā FKTK lēmumu atbalstīt bankas pašlikvidāciju, pasteigties Magņitska lietā izmeklēt naudas atmazgāšanu „ABLV Bank”. Šo aicinājumu publiskoja sabiedrība par atklātību “Delna”. “Ir jānosargā pierādījumi un informācija, lai tā nepazūd. Šobrīd notiek pašlikvidācijas process, mums nav bažas par pašu procesu, mums ir bažas par izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas iestādēm nevajadzētu nevajadzīgi kavēties,” saka “Delna” direktore Liene Gātere. Ir svarīgi saglabāt elektroniskās datu bāzēs esošo informāciju, e-pasta sarakstes starp bijušajiem darbiniekiem un vadību, kontu, darījumu informāciju. Lieta ir apjomīga un skandaloza, jo Magņitskis pirms desmit gadiem atklāja liela mēroga krāpšanu 230 miljonu ASV dolāru apmērā, bet tieši “ABLV Bank” varētu būt iesaistīta pat 102,3 miljonu eiro atmazgāšanā.

FKTK, kas asi kritizēta par vājo uzraudzības darbu iepriekšējos gados, nebija atklājusi nepilnības „ABLV Bank” darbā. Komisijas pašreizējais vadītājs norāda, ka tas nenozīmē, ka pašlikvidācijas procesā šīs lietas netiks atkārtoti pārbaudītas.”Mums jānoskaidro patiesība. Ja tiešām ir tādi līdzekļi, kuriem bankā nav jāatrodas, esmu drošs, ka Kontroles dienests tos iesaldēs. Pilnīgi droši, ka tādā gadījumā sekos arī tiesībaizsardzības iestāžu reakcija. […] Līdzīgi kā muižas dīķī, kad ūdeni nolaiž, zivis paliek apakšā,” salīdzina FKTK vadītājs Pēters Putniņš. Arī viņš noraida bažas par iespējamu pierādījumu pazušanu no bankas.