Kopš seniem laikiem ārzemju sudrabs tiek pārkalts latviskās saktās
Pusceļā no Jāņiem līdz Dziesmusvētkiem mēs šobrīd atrodamies latvietības viesuļa klusajā centrā. Pagājušās nedēļas nogalē visā Latvijā cauru nakti dega ugunskuri, un jau ļoti drīz Rīgas centrā sievietes krāšņos tautastērpos kļūs — uz dažām dienām — par ikdienas parādību. Esam ieraduši domāt, ka Jāņi laukos liecina par tūkstošgadīgām saitēm ar zemi, kur latviešu senču saimes dzīvoja katra savā, no pārējās pasaules noslēgtā viensētā, bet Dziesmusvētki ir gandrīz kā mistisks, citiem līdz galam neizprotams rituāls, kurā saplūstam kopā uz viena, tikai mums sadzirdamas vibrācijas viļņa. Te viss ir mūsu — valoda, dziesmas, izrak-stītas vilnas sagšas, baltie linu krekli, lepnas bronzas un sudraba rotas…
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.