Lai paglābtu pļavas no iznīcības, Latvijas Dabas fonds izdarīja kaut ko nepieredzētu — izveidoja mobilo ganāmpulku
Sieramuižā Jelgavā 14 sprogainas govis un viens bullis ar aizdomām noskatās ļaudīs, kuri ieradušies Lielupes palienes pļavā, Natura 2000 jeb īpaši aizsargājamā teritorijā. Sieramuižas privātmāju iemītnieki govis pagaidām uzlūko kā viesus. «Vēl jau tikai divas nedēļas lopi te ganās. Man šķiet, ka tās vairāk nobradā, nekā apēd,» smejas Valdis Velme. Līdz šim divus hektārus palienes pļavu, kas ir viņa īpašumā, Valdis uztvēris kā apgrūtinājumu. Pļavas nav uzaramas, tās ir saglabājamas un kopjamas tikai un vienīgi kā pļavas. Valdim pļaujmašīnas nav, nācies to īrēt, bet savāktais siens nevienam nebija vajadzīgs. Tāpēc viņš ir priecīgs, ka Latvijas Dabas fonda ļaudis piedāvāja ielaist govis viņa piemājas pļavas garajā zālē. Tagad tā ir izbrienama un izraibināta govju pļekām, kurās kā pa savām mājām rosās desmitiem dažādu sīkbūtņu.
Ar mobilā ganāmpulka izveidi sācies Latvijas Dabas fonda projekts GrassLIFE, kura mērķis ir atjaunot 1320 hektārus dabisko pļavu. No iecerētā 75 liellopu un 250 aitu lielā pulka, kura misija ir apsaimniekot Natura 2000 pļavas visā Latvijā, 60 Galovejas šķirnes govju un vairāk nekā 200 Romanovas aitu šovasar ir sākušas darbu.
No šī mobilā ganāmpulka, kā arī Dabas fonda un Latvijas Universitātes ekspertu darba turpmākajos gados ir atkarīgs, vai nākamās paaudzes Latvijā vēl redzēs dabiskās pļavas. Iepriekšējo simt gadu laikā to platības ir sarukušas dramatiski — mūsu vecvecāku laikos trešdaļa Latvijas bija pļavās, pašlaik to ir tikai 0,7%. Pēc dabas aizsardzības ekspertu vārdiem, šīm pļavām ir tāda pati kultūrvēsturiska vērtība kā Doma baznīcai, pilskalniem vai Kuldīgas vecpilsētai.
Lopi var glābt
Ne tikai Latvijā, visā Eiropā pēdējos 50—70 gados ir izzuduši vairāk nekā 90% no dabisko zālāju platības. «Zemnieki vairs nenodarbojas ar lopkopību tik plaši kā kādreiz. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc zālāju platības sarūk,» saka Dabas fonda eksperte Baiba Strazdiņa. «Pietrūkst motivācijas pļavu uzturēšanai.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.