Par liegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas

Ārstējot Latvijas pārus no neauglības jau 20 gadus, jāuzsver, ka ar katru gadu neauglība kļūst arvien aktuālāka. Donoru olšūnas un medicīniskā apaugļošana dažkārt ir vienīgais veids, kā pāris, sieviete var piepildīt savu sapni dzemdēt bērniņu.

Esam informējuši Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kas 21. jūnijā galīgā lasījumā Saeimā virza grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas aizliedz nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, ka šāds aizliegums nav medicīniski pamatots, jo:

1. nav medicīniski pierādīta saistība starp olšūnu donorēšanu un turpmāko sievietes auglību – olšūnu donorēšana to neietekmē;
2. nav medicīniski pierādīta saistība starp olšūnu donorēšanu un kādu saslimšanu, piemēram, olnīcu vai krūšu vēzi – olšūnu donorēšana to neietekmē;
3. ikviena donore tiek pilnībā informēta par donorēšanas procesu, atrunājot gan visus veselības riskus (kas sastopami 0,5-1% gadījumu), gan psiholoģiskas dabas jautājumus, kas nodrošina, lai gan dzemdējusi, gan nedzemdējusi donore ir vienlīdz spriestspējīga. Turklāt visām donorēm tiek nodrošināta iespēja jebkurā brīdī atsaukt savu ziedoto dzimumšūnu izmantošanu, ja tās jau nav nodotas kādam pacientam;
4. ikvienas donores veselības stāvoklis, t.sk. psiholoģiskais, tiek cītīgi pārbaudīts. Par donori kļūst tikai veselas, olšūnu ziedošanai nobriedušas sievietes. Nav medicīniska pamata spriest par nedzemdējušas sievietes olšūnu kvalitāti tikai tāpēc, ka tās vēl nav dzemdējušas.

Tomēr grozījumi tiek virzīti 3. lasījumā.

Apstākļos, kad pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā Latvijā sievietes pirmo bērniņu dzemdēja vidēji 27,6 gados un vidējais dzemdētājas vecums kopumā ir 30,2 gadi, olšūnu donorēšanu vēlas ierobežot tikai dzemdējušo sieviešu ziņā līdz 35 gadu vecumam. Laiks ziedot olšūnas pēc sava mazuļa piedzimšanas paliek pavisam īss. Turklāt jāņem vērā, ka vidējo statistisko vecumu veido arī tās sievietes, kuru grūtniecība nebija apzināti plānota un mērķtiecīga.

Argumentācijā par liegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas tiek piesaukts arī materiālais guvums, taču jāuzsver, ka viss procedūru kopums aizņem lielu donores laiku. Līdzekļi, ko donore saņem, ir paredzēti, lai atlīdzinātu olšūnu ziedošanai veltīto laiku. Svarīgi – ja tiek veikti ierobežojumi olšūnu ziedošanas tiesībās – tiek mākslīgi apgrūtināta donoru pieejamība, kas, legalizējot dzimumšūnu importu Latvijā, arī rada jaunu komerciālās darbības virzienu.

Medicīniskā apaugļošana radās kā atbilde uz daudzu pāru lūgšanām rast risinājumu lielai problēmai, bieži vien saslimšanu kopumam, kas pārim neļauj ieņemt bērniņu. Olšūnu donorēšanas programmas dod risinājumu tām sievietēm, kurām citādāk līdzēt nav iespējams. Un te runa ir arī par pavisam jaunām sievietēm, kas ir pārcietušas vēža ārstēšanu, kurām ir priekšlaicīgi iestājusies menopauze – patlaban ārsti un pacienti saskaras ar visdažādākajām indikācijām. Ja olšūnu ziedojumu nedzemdējušajām sievietēm liedz, paliek arvien mazāk pacientu, kam šāda medicīniskā apaugļošana ir pieejama. Ierobežojot vienas sievietes tiesības ziedot, tiek ierobežota virkne citu sieviešu – pacienšu tiesības saņemt ārstēšanu ar Latvijā iegūtām dzimumšūnām viņām atbilstošā laikā un veidā.

 

Autore ir Klīnikas EGV sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja