Mediju lietotājiem pienākas objektīvas ziņas 15

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Renāte Cāne
Print Friendly, PDF & Email

Cīņa par reitingiem ir mediju izdzīvošanas maize, turklāt tā ir ar visiem medijiem – gan komerciālajiem, gan sabiedriskajiem. Komerciālo mediju pastāvēšana bez reklāmas ieņēmumiem vispār nav iedomājama. Reklāmas daudzums konkrētajā medijā ir tieši piesaistīts reitingiem. Šī tendence – darīt visu reitingu vārdā – tikai pieaug, turklāt mazā valstī, kāda ir Latvija, mediju cīņa par izdzīvošanu ir vēl skarbāka, taču mediju lietotājiem pienākas saņemt objektīvas ziņas.

Sižeti, kuros tendenciozi tiek atspoguļots kāds notikums vai persona, melnā PR pasūtījumi, negatīvās ziņas – šīs lietas salīdzinoši bieži sastopamas Latvijas žurnālistikas praksē. Tas viss tiek darīts augstāku reitingu nodrošināšanai, taču ar šādu satura kvalitāti mediji vienlaikus arī atgrūž lietotājus.

Nomelnošanas gadījumi medijos diemžēl nav retums, taču visi šie gadījumi ir jāuzlūko no diviem aspektiem – pirmkārt, ir jāsaprot, ka medijos, un ne tikai Latvijā, slikta ziņa ir laba ziņa. Sliktās ziņas sabiedrību interesē vairāk, bet lielāka sabiedrības interese nozīmē lielākus reitingus. Redakciju vadītāji ir ieinteresēti skaitliski lielākas auditorijas piesaistē, līdz ar to zināma skandalozitāte vai dzeltenums pat tiek veicināts reitingu vārdā.

Melnā PR spēks

Otrs aspekts, kas arī veicina nomelnošanu un neobjektīvu ziņu atspoguļošanu medijos, ir bezgala interesants no pētniecības viedokļa, taču amorāls žurnālistikas standartu skatījumā – tās ir t.s. melnā PR kampaņas, proti, speciāli iniciētas aktivitātes ar mērķi sagraut kādas personas vai uzņēmuma reputāciju, par ieroci izmantojot medijus. Aģentūras Latvijā pieņem un īsteno šādus pasūtījumus, protams, atklāti par to gan neviens nerunā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir pret advokātu Induli Balmaku vērstā masīvā kampaņa, kuras formālais iemesls bija suņa gaļas zupas ēšana Korejā. Šī melnā PR kampaņa bija radīta, lai nomelnotu advokātu saistībā ar plaši izskanējušo “Peltes īpašumu” lietu, kurā iesaistīts bijušais maksātnespēja procesa administrators Māris Sprūds.

Ne tikai šajā, bet gandrīz visos nomelnošanas gadījumos aiz procesa stāv kāds iemesls – kāda konkurenta intereses, kāds liels iepirkums, pēc kura izsludināšanas pēkšņi parādās daudz negatīvas informācijas par kādu no pretendentiem u.tml. Sliktākais ir tas, ka parastais mediju lietotājs nekad īsti nevar zināt, vai attiecīgā publikācija ir kāda pasūtījums nodarīt kaitējumu personas vai uzņēmuma reputācijai, vai pašu mediju iniciēta kādas problēmas aktualizēšanas aktivitāte.

Vai mediju lietotājam jāzina, kas viņam pienākas?

Mediju lietotājs ne vienmēr zina vai aizdomājas par to, ka viņam pienākas objektivitāte, kuru nodrošina visu iesaistīto pušu viedoklis un bezkaislīga faktu interpretācija. Žurnālistiem studijās gan māca uzklausīt visus viedokļus, taču ne visi, kas strādā Latvijas medijos, ir studējuši žurnālistiku vai precīzi pārzina labas žurnālistikas principus. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, nereti žurnālistiem vienkārši ir interesantāk veidot tendenciozu ziņu, jo tā piesaistīs lielāku skatītāju vai lasītāju interesi.

Taču mediju lietotājiem nav jābūt žurnālistikas profesionāļiem. Tā ir žurnālistu, redakciju un mediju atbildība veidot kvalitatīvu un žurnālistikas standartiem atbilstošu produktu. Jo arī žurnālistika ir produkts. Līdzīgi kā ēdot maizi, mums galvenokārt ir svarīgi, lai tā ir garšīga, droša un veselīga, taču tāpēc mums nav jābūt maizniekiem. Taču, ja gadījumā ar pārtiku mēs kļūstam izglītotāki un pētām, kas ir produkta sastāvā, kas ir ražotājs u.tml., tad žurnālistikas izglītošanās process diemžēl ir daudz lēnāks.

Ilgstoši patērējot ne sevišķi kvalitatīvus žurnālistikas produktus, daļai sabiedrības ir sākusies pretreakcija, un auditorija iziet no t.s. klasisko mediju vides. Protams, tam ir arī citi iemesli – piemēram, lielākais klasisko mediju konkurents mūsdienās ir sociālie mediji, kas kļuvuši ne tikai par personīgās saziņas veidu, bet arī par operatīvu jaunāko ziņu kanālu. Turklāt sociālie mediji kā ziņu avots ir pieejami neierobežoti – 24/7 un praktiski jebkurā vietā. Kad savās lekcijās jautāju studentiem, kuri no viņiem skatās ziņas TV, klausās radio, seko interneta portāliem vai lasa presi, tiek paceltas tikai dažas rokas, un reizēm pat neviena. Studenti skaidro, ka atsakās no tradicionālajiem žurnālistikas produktiem, jo ziņās atspoguļo tikai negatīvo, ka trūkst objektivitātes u.tml. Tas atgrūž jauniešus, un viņiem neko nevar pārmest. Tas ir akmens nevis jauniešu dārziņā, ka viņi, lūk, nelasa avīzes vai neskatās ziņas, bet gan žurnālistikas lauciņā.

Dzenoties pēc reitingiem, mediji paši atgrūž potenciālos lietotājus; lai piesaistītu jaunus, veido vēl tendenciozākus materiālus, tādejādi veidojot apburto loku. Nenoliedzami, senioriem joprojām saglabājas paradums lietot klasiskos medijus, taču arī te veidojas bīstamība – pasniedzot neobjektīvu informāciju auditorijai, kura var neuztvert tendenciozitāti, parādās manipulācijas iespējas, un sekas var būt ļoti bēdīgas.

Atgriežoties pie reputācijas kaitējumiem, jāmin, ka ir gadījumi, kad nomelnošanā cietušais iestājas par savām tiesībām, bet ne visi to spēj. Gadījumā ar jau pieminēto advokātu tika celta prasība tiesā, bet ir virkne citu gadījumu, kad nomelnošanā cietušie zaudē amatu, karjeru vai pat seko daudz smagākas sekas.

Medijiem ir liels spēks. Ne velti ir teiciens, ka ar avīzi var nosist gan mušu, gan politiķi. Ja mediju tendenci dzīties pēc reitingiem nevaram izmainīt, tad paši varam kļūt apdomīgāki un izglītotāki, vairāk izvērtēt, vai informācija, kas mums tiek piedāvāta, ir patiesa un objektīva.

 

Autore ir mediju eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja

Komentāri (15)

vvilums 11.06.2018. 12.00

Ir jāsaprot, ka kvalitatīva žurnālistika ir mūsu mazās tautas dzīves un nāves jautājums hibrīd kara apstākļos. Sabiedrība nav tik spējīga, lai spētu orientēties situācijā, kad melnais PR veidotāji, propagandisti, troļļi, boti vai labākajā gadījumā putinkrievijas tipa pašvaldību surogātavīželes meģina kaut ko “ieskalot” katram. Kāda vairs demokrātija un brīvība?

+2
0
Atbildēt

3

    altinyildiz > vvilums 11.06.2018. 12.28

    Interesanti, kā pederastijas sludināšana, ko piekopj mūsu, čeku apkalpojošās zurnaļjugas, kad Tomsons dzimumtieksmes apmierināšanu netiklā formā nosauc par seksu, bet sodomītu perversās attiecības, par laulību, varētu pozitīvi ietekmēt “mūsu mazās tautas dzīves un nāves jautājums”?

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Jānis Lakijs > vvilums 11.06.2018. 19.58

    Forši.
    Divi sarunājas, bet te pielien kremļa trollene un pieprasa, lai šie lasa, ko viņa raksta 🙂

    Dusma: nu nevajag visu nogrūst uz žurnālistiem – lasi, ko es rakstīju

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    Drosma > Jānis Lakijs 11.06.2018. 21.37

    jānīti, es tevi visu laiku vēroju – neuztraucies ….
    Bet ja par ekonomiku – ja nedēļu neesmu vērusi vaļā inbox. lv – tad lūk, kāda aina –
    ka tikai ņemtu ātros kreditus, ka tikai tauta grimtu vēl dziļākā beztiesiskumā un bezpalīdzibā –

    kā lai es nesaku, ka valsts ir bandīts – Latvijas valsts …. kas cits, ja ne bandītisms – tas ir, jānīti – ja gribi lai šonakt tev murgos nerādos – paskaidro man – kas tas ir?

    Datums
    No
    Temats
    Izmērs
    Neizlasītie 03:19
    Sefinance Tavi 10 000 EUR – pieejami šodien! 9 kB
    Neizlasītie 09/06
    CreditOn.lv Izmanto iespēju ▶ 425 EUR ar 100% atlaidi! 5 kB
    Neizlasītie 08/06
    LatKredits.lv Aizdevums tikai no 0,83% mēnesī ar BEZMAKSAS līguma piegādi! 7 kB
    Neizlasītie 07/06
    Altero.lv
    NEŅEM kredītu! Kamēr neesi salīdzinājis Altero.lv – BEZ MAKSAS 5 kB
    Neizlasītie 06/06
    Napsie.lv Labi gulēji? Var vēl labāk un par 45% lētāk 7 kB
    Neizlasītie 05/06
    Ekskluzīvi no Dormeo.lv Dziedi, dejo, svini… guli… Labākā cena šovasar -50% virsmatracim 8 kB
    Neizlasītie 04/06
    Sefinance
    Noskaidro savu kredītlimitu jau tagad! 8 kB
    Neizlasītie 02/06
    Latfinance
    Automašīnu fināla izpārdošana 13 kB
    Neizlasītie 01/06
    Balticom komanda Dzīvo Rīgā? Uzzini, varbūt Tavā mājā jau ir … 8 kB
    Neizlasītie 31/05
    Normāls aizdevējs
    Aizdevums līdz 3000 EUR, līdz 4 gadiem! 5 kB
    Neizlasītie 30/05
    Banka Citadele
    Jaunums – auto kredīts, tikai no 7% gadā 7 kB
    Neizlasītie 29/05
    Piedāvā Top-Shop.lv Ekskluzīvi inbox.lv lietotājiem: Noliktavas IZPĀRDOŠANA LĪDZ -65% 6 kB
    Neizlasītie 28/05
    Sefinance
    Tieši Tev – 4 aizdevumu veidi līdz pat 35000 EUR! ▶ 9 kB
    Neizlasītie 27/05
    Zibakcija no Dormeo.lv
    Super cenas no 4,99€ | atlaides līdz 60% | tikai 48 stundas 8 kB
    Neizlasītie 26/05
    Ladyloan.lv
    Piepildi savus vasaras sapņus ▶ Kredīts līdz 500 € 5 kB
    Neizlasītie 25/05
    LatKredits.lv
    Aizņemies vai apvieno kredītus ar BEZMAKSAS piegādi visā Latvijā! 7 kB
    Neizlasītie 24/05
    220.lv Nr.1 e-veikals ✉ (1) Īstais brīdis pirkt | Izvēlies savu ATLAIDI 46 kB
    Neizlasītie 24/05
    Ferratum Bank
    Pirmās 60 dienas bez procentiem. Uzzini arī citas bezmaksas priekšrocī… 7 kB
    Neizlasītie 23/05
    Tele2
    Izcilas atlaides līdz pat 35% Samsung telefoniem 5 kB
    Neizlasītie 22/05
    Ekskluzīvi no Dormeo.lv Mosties ar varoņa spēku! M

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Jānis Lakijs > Dusma 12.06.2018. 06.57

    “jānīti, es tevi visu laiku vēroju – neuztraucies ….”
    ====
    Ak tu Maskavas modrā acs 😀
    Bet par reklāmām runājot… Latvijā jau to visi zina, bet tev kā ārzemniecei no Austrumiem atgādināšu – inbox ir miskaste. Jums kursos to tiešām neteica?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Drosma > vvilums 11.06.2018. 12.36

    nu nevajag visu nogrūst uz žurnālistiem – lasi, ko es rakstīju –
    sabiedrība ir kā dzīvs organisms – nevar tāds funcionēt, bet neirēm, vai aknām, vai galvas, vai sirds – un tāpēc žurnālistika ir kā galva – lai saprastu , kas notiek – bet bez aknām – tiesiskuma – tiesu sistēmas – tādai žurnālistikai nav liela jēga – tāpat mēs visi redzam un saprotam ikdienas bandītismu – valsts noziedzību – kaut vai oik –

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma 11.06.2018. 10.07

klausījos ZDF raidījumu -Scobel – un tur bija , vispār tie raidījumi visi ir superforši – es kaifoju

Nu lūk, un vienā no tiem raidījumiem bija skaidrojums – kāpēc ir tā, ka cilvēkiem labāk patīk sliktās ziņas. Izrādās , ka šīs sliktās ziņas labāk patīk mūsu smadzenēm,kuru pamatuzdevums ir pasargāt savus donorus – mūs – cilvēkus no briesmām. Ka tā ir evolūcijas balss mūsos – zināt , no kurienes kādas briesmas mums draud.
Vakar skatījos špīgel vai focus – neatceros, kurā bija tāds video, kurā makšķernieku laiviņā apdraud lielā zivs – laikam haizivs un man tas video pazuda – kaut ko šausmās nepareizi nospiedu un ko es darīju – nevis sev pateicu – labi – ejam tālāk – bet tērēju vismaz pāris minūtes – kaut vai to sasodīto reklāmu vispirms noskatoties, lai tomēr rūpīgi pētītu to šausmu video un galvenais – redzētu kā tur pasākums beidzās – man bija svarīgi redzēt, ka labi ….
Un ja to zini – ja to labi saproti , kāpēc tā – tad ir viegli saprast savas darbības un reakcijas uz pasauli vispār

Tie cilvēki, kuri spēj kontrolēt savas smadzenes – tās impulsus vai pavēles – tie vispār ir uzavarētāji šai pasaulē . Tie ir tie, kuri uzliek lielo ignore sabiedrībai un izdzīvo , pamatā jau ļoti labi – paļaujoties tikai uz sevi …

+3
-1
Atbildēt

0

J.šveiks 12.06.2018. 07.12

tas ir taspats kā ar precēm lieltirgotavās , mums var iesmērēt jebko, arī ziņās, kur medijam ir saimnieks

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu