Iepriecina un nedara pāri • IR.lv

Iepriecina un nedara pāri

Zelta lauvas ieguvējs — Šveices nacionālais paviljons Svizzera 240. House Tour. Publicitātes foto
Ieva Zībārte, arhitekte un žurnāliste

Venēcijas biennāle — 16. starptautiskā arhitektūras izstāde — piedāvā versijas par telpu brīvībai

Kad pirms gada tika izsludināta 16. starptautiskās arhitektūras izstādes tēma Freespace, ko pieteica kuratores, īru arhitektes Ivone Farela un Šelija Maknamara, tā likās skaidra līdz, pārdomājot jēdziena ietilpību un daudzās iespējamās nozīmes, kā arī tulkojot citās valodās (Latvijas versija — Brīva telpa), pavērās plašs diskusiju lauks. Piemēram, somi vien esot atraduši ap 16 dažādu iespēju iztulkot freespace. Gala versiju viņi atklāja projektā Mind-Building, savā nacionālajā paviljonā pozicionējot bibliotēkas kā vispilnīgāko freespace piemēru. Pievilcīgs likās arī freespace pārlikums slovēņu valodā — prostor svobode jeb telpa brīvībai. Tātad telpa, kas ne tikai ir pieejama par brīvu, bet arī tāda, kas dara brīvu.

Latvija Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās kopš 2002. gada, un var teikt, ka tikai tagad uzkrātā pieredze materializējusies starptautiskā, bet jo īpaši Eiropas valūtā konvertējamā piedāvājumā. Apskatot lokāli svarīgu tēmu — kopējo dzīvošanu daudzdzīvokļu namos (Latvijā šos namus apdzīvo 66% iedzīvotāju) —, autori Evelīna Ozola, Matīss Groskaufmanis, Anda Skrējāne un Gundega Laiviņa skar arī plašākas intereses, jo, piemēram, siltuma zudumi, kas efektīgi attainoti mākslinieces Darjas Meļņikovas veidotajā Purvciema modelī, ir visas Ziemeļaustrumeiropas problēma. Kā rāda poētiski skarbais metāla modelis, siltums (enerģija) burtiski izkūp gaisā.

Latvijas ekspozīcija balstīta uz četriem stāstiem par daudzdzīvokļu mājām un to, kā māja organizē tās iedzīvotājus, kā iedzīvotāji organizējas, pakļaujoties mājas režijai. Katrs no šiem stāstiem ir atšķirīgs kopā dzīvošanas saturā un iemeslos, un problēmās ap to. Piemēram, Rokaižu pansionāts, ko mākslinieks Ivars Drulle atveidojis leļļu mājā, ļauj ieskatīties veco cilvēku ikdienā. Katram sava istabiņa, arī saviesību telpa un kaķis, ar kuru kopā paskatīties vakara ziņas, taču stāsts ir arī par attālumu. Par attālumu starp vienu apdzīvotu vietu un citu, par burtisku nošķirtību un arī par saspiešanos pansionāta šaurībā, kad gandrīz nekas vairs nav privāts.

Vēl viens eksponāts Latvijas ekspozīcijā, kas šogad izvietojusies Venēcijas Arsenāla vidusdaļā, ir 602. sērijas nams un tā iedzīvotāju mēģinājumi standartizēto vidi pielāgot savām vajadzībām. Taču, kā to izdarīt, ja ēkas struktūrā, kas pieder visiem, nav iespējams iejaukties? Te sākas pašrealizēšanās ar noformēšanas palīdzību, piemēram, izbūvējot 90. gados populāro eiroremonta arku, kā to var redzēt Dites Pānes un Mārtiņa Dušeļa veidotajā modelī.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu