Aprīlī apstrādes rūpniecība gada griezumā pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem auga par 2,2%, tikai nedaudz uzlabojot marta vājo rezultātu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka neizlīdzinātajos datos ražošana pieauga par 7,7%. Pirmajā gadījumā novērtējumu ietekmē lielāks darba dienu skaits šajā gadā – ja pērn aprīlī bija 18 darba dienas, tad šogad — 20 darba dienas.
Nav šaubu, ka šāda izlīdzināšana ir nepieciešama. Taču, lai saprastu kontekstu, datu lietotājiem ir jāsaprot — ja galvenais izaugsmi ierobežojošais faktors saskaņā ar ražotāju aptaujām ir pieprasījums, cik liela nozīme ir darba dienu skaitam? Ikdienas vērojumi liecina, ka mūsu valsts ražotāji nepieciešamības gadījumā spēj elastīgi organizēt darbu neatkarīgi no oficiālā darba dienu skaita, ja tiešām ir pieprasījums. Taču nav šaubu, ka šā gada aprīlī darba solis Latvijas rūpnīcās bija nedaudz mierīgāks nekā pērn, jo laika pasūtījumu izpildei bija vairāk.
Lai kādas būtu atbildes uz šiem jautājumiem, maijā šis efekts pazudīs, jo gan pērn, gan šogad šajā mēnesī bija 21 darba diena. Taču nav noliedzams, ka pēc straujā izrāviena pērnā gada pirmajā pusē nozare šķiet iesnaudusies. Savukārt maija datos gada izaugsmes tempu nelabvēlīgi ietekmēs bāzes efekts. Cerību sniedz tas, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums, tātad galvenokārt pašu ražoto preču pārdošana aprīlī gada griezumā auga par 12,2%, vidēji aizvadītā gada laikā šis rādītājs bija 9.1% (šajā gadījumā — neizlīdzinātajos datos). Tā kā noliktavu ietilpību darba dienu skaits noteikti neietekmē, jāsecina, ka to tukšošanās mudinās ražotājus paātrināt darba soli.
Salīdzinājumā ar martu sezonāli izlīdzinātajos datos ražošana auga par 0,2%. Šādi mērot, tas bija ļoti veiksmīgs ķīmiskajai rūpniecībai (+18,0%), ierīču remontam un uzstādīšanai (+14,8%) un dzērienu ražošanai (+10,9%). Ķīmijas un dzērienu gadījumā gan tas saistīts ar atgūšanos no ļoti neveiksmīga iepriekšējā mēneša, tādēļ gada griezumā šīs nozares neizskatās tik labi. Salīdzinājumā ar martu ražošana samazinājusies mašīnbūvē, tai skaitā elektrisko iekārtu ražošanā par 4,8%, bet citu iekārtu ražošanā par 9,1%. Taču salīdzinājumā ar pērno gadu mašīnbūve joprojām ir ļoti sekmīga, pieaugums ir tuvs 20% pat izlīdzinātajos datos.
Galvenokārt pateicoties tieši mašīnbūvei, sagaidāmais rūpniecības pieaugums šogad joprojām ir ap 6%, kamēr divās galvenajās tradicionālajās nozarēs — kokapstrādē un pārtikas pārstrādē pieaugums varētu būt 2-4% robežās.
Arvien satraucošāka kļūst situācija piena pārstrādē, turpinoties pašreizējām tendencēm, izlaide šogad varētu samazināties par vairāk nekā desmito daļu.
Ārējie riski rūpniecības attīstībai patlaban ir augstākā līmenī nekā gada sākumā, taču joprojām vērtējami kā drīzāk mēreni. Aizvadītā mēneša laikā ir skaidras pazīmes, ka pasaules ekonomikas pieaugums strauji palielinās, galvenie motori ir ASV un Ķīna. Turpretim Eiropā izaugsmes temps kopš gada sākuma varētu būt samazinājies apmēram uz pusi, līdz 1,5%. Tas apmēram atbilst eirozonas potenciālam jeb ilgā laika posmā uzturamam pieauguma tempam, taču ir vilšanās pēc gada sākuma gaišajām cerībām.
Eirozonas rūpniecības PMI indekss maijā bija zemākais 15 mēnešu laikā. Tas mēneša laikā samazinājās no 56,2 punktiem līdz 55,5 punktiem. 50 iezīmē robežu starp kritumu un kāpumu, bet janvārī tas pārsniedza 60 punktus. Galvenais risks ir iespējama Itālijas krīzes eskalācija. No eirozonas aiziet šī valsts nevēlas, bet tās politiķi, neizprotot finanšu tirgu loģiku, var “rotaļājoties” nejauši izraisīt lielu avāriju.
Autors ir bankas “Luminor” ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra