fbpx

Aprīlī tirdzniecībā atslābums pēc gatavošanās Lieldienām

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Pārdošanas apjoms martā un aprīlī mēdz “staigāt” līdz ar Lieldienu datumu, tā tas ir noticis arī šogad. Ja martā pārtikas pārdošanas kāpums gada griezumā bija 6,7%, kas ir ļoti augsts rādītājs šajā kategorijā, tad aprīlī tas noplaka līdz 2,1%. Lieldienas šogad bija 1. un 2. aprīlī, bet redzams, ka galvenos gatavošanās darbus veica pirms tam.

Aprīlī ne gluži tik labi kā martā klājās arī nepārtikas preču tirgotājiem. Līdz ar to martā visa mazumtirdzniecība gada griezumā auga par 6,5%, turpretim aprīlī tikai par 3,1%. Vēl krasāk samazinājās svārstīgās degvielas komponentes izmaiņu temps – no +7,2% līdz +3,5%. Iespējams, ka tas saistīts ar dārdzības pieaugumu, Brent naftas barela cenai virzoties pretim 80 dolāriem.

Salīdzinot ar aprīli, maijā mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,3%, tai skaitā pārtikas preču pārdošana par 2,0%, bet nepārtikas — par 0,8%.

Runājot par atsevišķām kategorijām, aprīlī turpinājās straujš būvmateriālu jeb metālizstrādājumu, krāsu un stikla tirdzniecības kāpums, tas stabili turas divciparu skaitļu zonā. Turpretim informācijas tehnoloģiju un sakaru iekārtu pārdošana jau divus mēnešus ir mīnusā gada griezumā. Šo preču noiets strauji auga līdz pērnajam aprīlim, kopumā vairāk nekā divarpus reizes kopš krīzes laika zemākā punkta. Pēc tam tirdzniecības apjoms ir bijis gandrīz “plakans”.

Varētu secināt, ka viedtālruņu tirgus Latvijā ir piesātināts. Turpmāk galvenokārt gaidāma esošo ierīču aizvietošana, šķiet, ka patērētāji saskata arvien mazāku ieguvumu no arvien pakāpeniskākajiem šo produktu uzlabojumiem.

Šodien ir labas ziņas par patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma izmaiņām. Ja janvārī Latvijas kopējais noskaņojuma indekss ESI sasniedza vairāku gadu laikā augstāko līmeni, patērētāju indeksam pakāpjoties līdz otrajam visu laiku labākajam rādītājam, tad turpmākajos trīs mēnešos ESI slīdēja lejup. Maijā šī tendence tika lauzta. Noskaņojuma indeksi šā gada sākumā pasliktinājās visā Eiropā, bet Latvijā papildu ietekme vēl varēja būt skaļajām ziņām par finanšu sektoru. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, ka šī mini krīze, iespējams, ir pārvarēta.

Līdz ar to prognoze turpmākajiem mēnešiem ir visnotaļ labvēlīga, galvenokārt pateicoties ienākumu kāpumam. Pirmie dati par algu izmaiņām Latvijā šogad būs pieejami 1. jūnijā. Taču jau patlaban ir zināms, ka algu pieaugums paātrinājies Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā tas 1. ceturksnī sasniedza 9,5%, kas ir straujākais temps kopš nekustamo īpašumu buma pirms 10 gadiem. Igaunijā algas šī gada sākumā gada griezumā pieauga par 7,7%. Latvijā darba atlīdzības kāpums varētu būt tuvs Lietuvas tempam, ar piebildi, ka statistikā daļēji to visdrīzāk izskaidro aplokšņu algu īpatsvara samazināšanās, sarūkot ēnu ekonomikai.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort