Jaunas akustiskās koncertzāles izmaksas Rīgā varētu sasniegt aptuveni 100 miljonus eiro, intervijā žurnālam Ir ceturtdien stāsta kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Viņa izteica cerību, ka jūnijā šajā jautājumā tiks pieņemts lēmums. “Neteiktu, ka iet viegli. Būvniecības izmaksas ir strauji izaugušas, faktiski viss maksā krietni dārgāk nekā pirms trim gadiem, kad notika plānošanas darbs,” sacīja ministre, “jārēķinās ar apmēram 100 miljoniem eiro.”
Ministre atgādina, ka saglabājas uzstādījums – nacionālās koncertzāles būvniecība jānodrošina ar publiskās partnerības pieeju. “Publiskā un privātā partnerība nozīmē, ka šo naudu atrod privātais partneris uzreiz – aizņemšanās iespējas Eiropā pašreiz ir diezgan plašas -, un ir noteikti termiņi, kuros valsts to atmaksā. Mēs, protams, arī liksim galdā, ka publiskā partnerība izmaksā dārgāk,” teica politiķe.
Melbārde atzīmē, ka koncertzāles celšanai ir vairāki varianti, bet Kultūras ministrija (KM) pašlaik padziļināti pēta atgriešanos pie pirms desmit gadiem izstrādātā arhitekta Anda Sīļa projekta uz AB dambja, kas pašai ministrei šķiet simpātiskākais variants. Arī ar Rīgas domi notiekot pārrunas par Kongresu nama pārbūvi, kā arī esot ideja par koncertzāles celšanu kādā no degradētajām teritorijām uz konkursa pamata.
“Mūsu uzdevums ir pierādīt, ka ieguldījumi laikmetīgā kultūras infrastruktūrā atmaksājas. Es par to esmu pārliecināta. Ja uzbūvējam kvalitatīvu koncertzāli, tai ir ekonomiskā atdeve ļoti īsā laikā. Uzcēla koncertzāli Gors, un Rēzeknē tūrisma plūsma pieauga par 125%. No tiem apmēram 25% ir ārvalstu tūristi. Rotko centram Daugavpilī ir līdzīga aina. Tieši tas pats sagaidītu Rīgu un Latviju, ja uzceltu ļoti modernu koncertzāli labā vietā,” uzskata politiķe, “ja man liktu izvēlēties, es gribētu īstenot Sīļa projektu. Tam nākotnē ir vislielākā ekonomiskā atdeve.” Ministre atsaucas uz Hamburgas un Parīzes pieredzi šajā jautājumā, kur cilvēki braucot skatīties jaunu koncertzāli, labu arhitektūru.
Savukārt runājot par Laikmetīgās mākslas muzeja ieceri un “ABLV bankas” kraha ietekmi uz to, ministre atzina, ka šaubās, vai līdzās koncertzālei izdosies no valsts līdzekļiem pilnībā “pacelt Laikmetīgās mākslas muzeju”, tāpēc viņa cer, ka atradīsies mecenāti, kas vēlēsies šo projektu turpināt.
“Esmu tikusies ar Borisu Teterevu, kurš faktiski bija galvenais iniciators Laikmetīgās mākslas muzeja projekta tapšanā. Viņš no šī projekta nav atteicies un apgalvo, ka vēlas to turpināt un meklēt citus atbalstītājus. Diemžēl pašlaik situācija ir tāda, ka arī Borisa un Ināras Teterevu fonds ir iesaldēts ABLV bankā, arī Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kurš apvienoja vairākus ziedotājus,” stāstīja politiķe, “liels darbs ir izdarīts, mēs esam tehniskā projekta situācijā. Starptautisks konkurss, kurā uzvarēja ļoti labs arhitekts, un tehniskais projekts – tie ir milzīgi ieguldījumi, kas veikti. Ir jāsaprot, vai pastāv iespēja izmantot esošās iestrādes, vai ari jāsāk pilnīgi no nulles. To šobrīd atbildēt nevaram. Varu godīgi pateikt, ka būšu priecīga, ja izdosies tuvāko 5-10 gadu laikā uzbūvēt nacionālo koncertzāli.”
Savukārt “ABLV bankas” laikmetīgās mākslas kolekciju, ja tā būšot apdraudēta, valstij vajadzētu atpirkt, uzskata Melbārde. Tagad kolekcijas vērtība esot ap 800 000 eiro. Ministre gan nezina, vai šādai viņas nostājai būtu atbalsts valdībā.
“Gan šī iemesla dēļ, gan arī tāpēc, ka Borisa un Ināras Teterovu fonds ir ierobežojis savu darbību, vairāki projekti bija apdraudēti. Ministrija to ir atrisinājusi budžeta ietvaros. Mēs, protams, esam no kaut kā atteikušies, bet neviens projekts nav pārtraukts, viss patlaban tiek īstenots. Nākotnē kopā ar nevalstiskajām organizācijām ir jāizvērš nopietnāka diskusija ar Finanšu ministriju par to, kā ar nodokļu regulējumu tomēr papildus stimulēt mecenātismu,” piebilda Melbārde.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Komentāri (2)
andrejs 26.05.2018. 16.36
Es arī gribētu lai īsteno. Skaists projekts kolosālā vietā, bet baigi daargs būtu. Ja jau Gailes JRT rekon. (ar labo ventilāciju un skaņas izolāciju). izmaksāšot 30 mio, cik tad maksātu milzonīgs ēku komplekss Daugavas vidū.
0
kolpants 25.05.2018. 10.45
Mēs, protams, arī liksim galdā, ka publiskā partnerība izmaksā dārgāk,” teica politiķe.
Ну это уже было понятно и без этих слов. Схема довольно классическая. Заключается договор, прописываются суммы.
Ну а потом классика-кто-то сливает условия договора в прессу. Оказывается, что там бешенная переплата. Создаются комиссии по расследованию. Сам договор не публикуется, так как это коммерческая тайна. Комиссии годами пытаются что-то выяснить. Приходят к выводу, что условия договора крайне невыгодны. Но составлены так, что при разрыве и оспаривании потери еще больше. Виноватого не установить, потому что договор был согласован между кучей комиссий, министерств и т.д.
0