No anarhistiskās pieejas, kas trim brāļiem Ābelēm reiz bija snovborda triku filmēšanā, viņi ir saglabājuši vienu principu — filmēt to, ko grib. Galvenais, lai pašiem un arī citiem ir interesanti
Viss liecina, ka Laurim, Raitim un Mārcim vajadzīgs spriedzes radīts adrenalīns. Kopš skolas gadiem nodarbojas ar snovbordu, savulaik pat nosaukti par šī sporta veida karaļiem Latvijā. Aukstā laikā viņi kļūst par ziemas peldētājiem. Vecākie brāļi grupā Soundarcade spēlē mazliet psihedēlisku mūziku, kas raksturota kā eksperimentālais metāls.
Kāpēc šie trīs vīri taisa dokumentālo kino? Mārcim (32) tas piedien, viņš Kultūras akadēmijā studēja operatora mākslu. Turpretim Lauris (38) ieguvis bakalaura grādu filozofijā, Raitis (34) varētu pelnīt naudu kā klīniskais psihologs. Tomēr abi ir režisori virknei filmu, arī šonedēļ tautās laistajai Baltu ciltis. Kāds adrenalīns ir filmu veidošanā?
«Ir gan!» iesaucas Raitis, atceroties sajūtas pirms divarpus gadiem pirmajā Baltu ciltis filmēšanas reizē. 40 cilvēku un divi zirgi gaida, kad atskanēs «Sākam!», bet režisori apjukumā nezina, kas jādara. «Bija traki,» atceras Raitis. Skurbinošu brīžu bijis daudz. Kad vēstures rekonstrukcijas klubu vīri ar zobeniem un cirvjiem imitē kauju, bet operators un datorgrafiķis stāv cīņas mutulī, tad esot «diezgan dulli». Kad no filmēšanas laukuma jāaizdzen gandrīz divus metrus augsts alnis. Arī apstādināt auļojošu zirgu, kurš tikko kā nometis no segliem savu saimnieku, nav sēdēt pie datora. Neilgi pirms Baltu cilts pirmizrādes 16. maijā brāļi Ābeles stāsta, kā saķer kaifu, veidojot dokumentālās filmas.
Tikpat skarbi kā sendienās
Puiši brīdina, ka filma, tāpat kā dzīves apstākļi pirms 800 gadiem, ir skarba. Ar to bija jārēķinās arī tiem aptuveni 500 cilvēkiem, kuri bija iesaistīti tās veidošanā. Brāļi, kā ierasts, veidoja dokumentālo filmu. Bet, lai tā nebūtu vienmuļa, kurā cits pēc cits runā vēsturnieki, tās mugurkaulu veido inscenējumi. «Stāsts ir par dāņu tirgotāju Larsu (šajā tēlā iejūtas vienīgais filmas aktieris Kaspars Aniņš), kurš ir arī spiegs un izceļo cauri zemēm, kur dzīvo baltu maztautas,» stāsta Lauris. «Taču netaisījām mākslas filmu. Rādām tikai to, kas par senajām ciltīm ir zināms.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.