Kultūras ministrija un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) eksperti ir iepazinušies ar Rīgas pieminekļu aģentūras rīkotajai konferencei „Senās kapsētas un memoriāli pilsētvidē Rīgā, Latvijā, Eiropā. Teorija. Prakse. Pieredze” sagatavoto prezentāciju “Seno kapsētu transformācija un to izmantošana šodien”, kurā minēti gan ārzemju piemēri, gan hronoloģiski aplūkotas Lielo kapu pārveides ieceres no dibināšanas līdz mūsdienām, kā arī papildus ieskicēti pieci iespējami attīstības varianti.
Tie dažādās kombinācijās iezīmē kapu nožogojuma atjaunošanu, apmeklētāju centra, tualešu, stāvvietas automašīnām, kolumbārija izbūvi. Viens no piedāvājumiem ir veidot apbūvi gar kapu dienvidu malu.
VKPAI jau ilgstoši ir aicinājusi pēc iespējas ātrāk izstrādāt uz nākotni vērstu kvalitatīvu Lielo kapu vērtību saglabāšanas koncepciju, kas nepieciešama, lai iegūtu skaidru priekšstatu par Lielo kapu saglabāšanas risinājumiem un funkcionēšanu nākotnē.
Kultūras ministrija un VKPAI kategoriski iebilst pret jebkādām jaunas apbūves iecerēm un uzsver, ka koncepcijā galvenā uzmanība jāvelta vērtību saglabāšanai, savukārt attīstība plānojama tikai vērtību izcelšanai.
VKPAI atgādina, ka attiecībā uz jaunu būvniecību un stāvvietu izveidošanu jāievēro Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 5. panta 6. daļā noteiktais: “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība, kā arī tiek mainīta šo teritoriju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.”
Kultūras ministrija un VKPAI ir par Lielo kapu atbildīgu un kvalitatīvu kopšanu, kā arī vienā kompetentā personā koncentrētu darbu organizāciju un virsuzraudzību. Kultūras ministrija par minētajiem jautājumiem ir nosūtījusi vēstuli Rīgas pieminekļu aģentūrai.
2017. un 2018. gadā Lielo kapu vērtību saglabāšanai Kultūras ministrija piešķīra 200 000 eiro valsts budžeta finansējuma. Par piešķirto finansējumu papildus minētajai izpētei 2017. gadā ir sākta divu kapliču konservācija, kā arī veikta 16 kapliču neatliekama glābšana. VKPAI norāda, ka valsts piešķirto līdzekļu apgūšana pagaidām vēl nav pietiekami aktīva.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste Alma Kaurāte
Komentāri (2)
tvverotajs 14.05.2018. 17.05
Diez vai pozīcija “neko nedarīt” šoreiz ir pareiza. Ir jābūt kaut kādai attīstībai un galu galā ir jāpasaka vai Lielie kapi ir kapi vai parks ar vēsturiskiem apbedījumiem.
Ja tie ir kapi, tad tur nepienākas skriet, braukt ar velosipēdiem un izvest pastaigā suņus, ja parks, tad diez vai tur jāuztur daudzas vecās izdemolētās kapličas un nekoptas kapu kopiņas un salauzti pieminekļi.
Manuprāt labākais variants būtu tur atjaunot kapus, varbūt pat kā prestižus kapus, kur varētu apglabāt ievērojamus cilvēkus, vai arī ierīkot kolumbāriju.
0
lindab456 15.05.2018. 11.00
Jāpieņem doma, ka Rīgas centrā ir tāda teritorija – 22ha, Dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālām celtnēm, kas ir atpūtas zona ar savu unikālu kultūrvēsturisko pienesumu, izglītojošām un tūrisma attīstības iespējām. Vienkārši jāaizmirst – par apbūvi, jebkādu, gar malām, stūriem, auto stāvvietas, maģistrāles, jebkādas jaunbūves. Lielie kapi ir viena no visvairāk pētītām, dokumentētām pieminekļu teritorijām, LK 80. g-os tika veikta plaša restaurācija, rekonstrukcija, tika atjaunotas kapličas. Situācija, kāda ir izveidojusies šobrīd, ir vairāk vai mazāk apzināta nesaimnieciskuma rezultāts. LK, pirmkārt, ir kapi, veci, pārveidoti kapi, ar kultūrvēsturisku un ainavisku (!) vērtību un akcents būtu jāliek uz konservāciju, restaurāciju, saglabāšanu. Atsākt veikt apbedījumus pilsētas centrā būtu anahronisms, tas būtu pretrunā ar sanitārām normām, bet, galvenais, tiktu izjaukts kultūrvēsturiskais ansamblis.
0