Pieminēšana

Kā mēs atceramies mūsu karavīrus un mūsu bijušos pretiniekus? Kāda ir mūsu attieksme pret viņiem?

Austrālija pirms pāris nedēļām – 25. aprīlī – atzīmēja Anzaku dienu. Angliski Anzac ir saīsinājums no Australian and New Zealand Army Corps (Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss), un datums piemin Galipoles kaujas sākumu 1915. gada 25. aprīlī. Austrālieši un jaunzēlandieši piedalījās kopīgā sabiedroto desantā Galipoles pussalā Turcijā ar mērķi ātri izsist Osmāņu impēriju no Pirmā pasaules kara. Nesekmīgā kauja beidzās tikai 1916. gada janvārī ar sabiedroto atkāpšanos un pāri par 56 000 kritušo, to skaitā  8709 no Austrālijas.

Anzaku dienā piemin visos karos dienējušos un kritušos austrāliešus un jaunzēlandiešus, un tā ir kļuvusi par daudz zīmīgāku dienu pat par 11. novembri – Pirmā pasaules kara pamiera dienu. Retais Austrālijā varēs nosaukt Otrā pasaules kara beigšanas dienas datumu.

Anzaku diena Austrālijā sākas ar piemiņas brīdi kopā ar saullēktu, un bijušo kaujinieku svinīgo gājienu katrā lielā pilsētā.

Pašā Turcijā, tieši Galipoles pussalā, 25. aprīlī saullēktā notiek piemiņas brīdis, kurā piedalās Austrālijas, Jaunzēlandes un Turcijas valdību un militāro spēku pārstāvji, kā arī tūkstošiem pārsvarā jaunu cilvēku no Austrālijas un Jaunzēlandes. Agrākie ienaidnieki katru gadu kopīgi sēro par kritušajiem abās pusēs.

Dažas stundas vēlāk, ar saullēktu Francijā, Villērbretonū (Villers-Bretonneux) kapsētā notiek piemiņas brīdis, kurā šogad piedalījās Austrālijas un Francijas ministru prezidenti, kā arī Anglijas troņmantnieks princis Čārlzs.

Visos gadījumos noskaņa ir nopietna un ar cieņu piemin kritušos.

Vēl arvien Francijas laukos atrod Pirmajā pasaules karā kritušos, un, ja ir aizdomas, ka tie varētu būt austrālieši, tad valsts dara visu iespējamo, lai tos identificētu. DNS tiek ņemts no kritušajā kauliem un salīdzināts ar datiem no tūkstošiem kritušo radiniekiem, kuri ir nodevuši savu DNS datu bāzei.

Šīs pārdomas izraisīja gan atšķirīgie veidi, kā tiek atzīmēts 8. maijs, 9. maijs un 16. marts, gan aprīlī Saldus novada Pampāļos ceļa remontdarbu laikā atrastās 145 Otrā pasaules kara laikā it kā padomju karavīru mirstīgās atliekas. Tos ekshumēja privātais militārās arheoloģijas meklēšanas klubs Leģenda, kurš tad arī kārtošot visus jautājumus par identificēšanu un pārapbedīšanu, jo valsts budžetā nav šādam nolūkam paredzēti līdzekļi.

Vai nevaram labāk?

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors