Mūsu ieroči • IR.lv

Mūsu ieroči

1
Nellija Ločmele

Stratēģiskā līmeņa simulācija Latvija 1940/20XX. Tā sauc vingrinājumu, kurā nupat piedalījos Aizsardzības ministrijas ikgadējā seminārā, kurā valsts, biznesa un mediju vadītāji neoficiāli apspriež drošības situāciju. Šī simulācija ar hibrīduzbrukumu scenārijiem lika ļoti konkrēti pārdomāt, kā katrs savā pozīcijā varam aizstāvēt Latviju. Jautājums, kas joprojām urda visvairāk, — cik stipra ir sabiedrības griba aizstāvēt brīvību un ticība saviem spēkiem? Nešaubos, karavīri ar ieročiem rokās ir gatavi, bet Latvijas vairākums esam mēs, pārējie. Kādi ir mūsu «ieroči»?

Tēvzemei un brīvībai — šie akmenī kaltie vārdi Rīgas centrā ir kodolīgākā patriotisma definīcija, kas ikdienā ir acu priekšā. 4. maijā svinot neatkarības atjaunošanu, atkal tos redzēsim visur. Kāds ķipars tos boksterēs pirmoreiz dzīvē, lasot pieminekli kā akmens ābeci.

Bet šo vārdu spēku veido ne jau lasītāji, bet rakstītāji. Ārpus skaistās travertīna plāksnes — kādos darbos mēs paši savām rokām ikdienā tos ierakstām, kādos vēl materiālos tie stāv iegravēti? Ceļu asfaltā? E-veselības programmatūras kodā? Neizsistos čekos? Eksporta produktu pavadzīmēs? Skolas liecībās? Pašceptu svētku kūku receptēs?

Šajā žurnālā daudzas tēmas liek pārdomāt patriotisma jēgu. Jautājumu ir daudz, bet visvairāk mani mulsina šis — kāpēc cilvēki, kuri mīl un novērtē Latviju, tomēr atturas saukt sevi par patriotiem? Valsti vājina katrs, kurš patriots izrādās tikai vārdos, ne darbos. Bet darbus, ar kuriem patiesi mīlam savu valsti un līdzcilvēkus, ir jāprot skaļi nosaukt vārdā. Ar tiem ir jālepojas, jo mūsu griba un spējas arī ir mūsu «ieroči».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu