Stīvijas lomā Elita Kļaviņa, Martins — Ģirts Krūmiņš. Foto — Jānis Deinats.
Māra Ķimele Jaunajā Rīgas teātrī iestudējusi absurda meistara Edvarda Olbija lugu Kas ir Silvija?, droši vien rēķinādamās ar skandālu un neizpratni
Olbijs patiešām izdarījis tipisku absurda dramaturģijas autora gājienu — pasviedis savas lugas sižetu kā kaulu režisoriem, kritiķiem, skatītājiem: ķeriet, plēsieties par to! (Vai, pareizāk sakot, par tiesībām būt vienīgajam pareizajam «tā» sapratējam.)
Tie, kas redzējuši izrādi, zina šo sižetu, tiem, kas nav redzējuši, jāzina, lai neviltos. Edvards Olbijs uzzīmē laimīgas laulības dzīves ainas, kurās ielaužas fakts, ka vīrs Martins, sacīdamies joprojām mīlam sievu Stīviju, tomēr atzīstas, ka viņa dzīve ir galīgi nojukusi, jo viņš iemīlējies Silvijā, kas izrādās kaza. Te, man liekas, sākas pats interesantākais — mēģinājumi saprast, ko Olbijs ar to domājis un kas tad īsteni ir šī kaza.
