Prasts blieziens ne tikai apkārtējā ainavā

Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta darbinieki, esam satraukti par tēlniecības objekta “Laika priekškars” realizāciju. Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka līdzās 1902. gadā iesvētītajam Latvijas Nacionālajam teātrim, kurš celts pēc latviešu arhitekta A.Reinberga projekta, Rīgas dome apņēmusies izvietot teātra vēsturei veltītu ciparu rindu, kuras augstums 2,5 m.

Mēs neesam pret ieceri pavēstīt lielākam ļaužu pulkam mūsu valsts vēsturi, bet ideja tiek norakta jau pašā sākumā piedāvātā izpildījuma dēļ. Bez jebkādas mākslinieciskās vērtības, ne tik vien cilvēku, bet arī Nacionālā teātra ēkas nomācošie lielie cipari būs kā prasts blieziens ne tik vien apkārtējā ainavā, bet neapšaubāmi arī  vēstures piesātinātā vidē. Ne uz mirkli nedrīkstam aizmirst, ka šī ekletisma stilā celtā teātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis, kura rekonstrukcijā divu gadu laikā no 2002. – 2004. gadam tika ieguldīti 8 miljoni latu no mūsu nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Tāpēc aicinām Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā, Latvijas Kultūras fondu un Rīgas domi būt atbildīgiem nākotnes priekšā risinot šo jautājumu, jo, mūsuprāt, gadskaitļu ciparu rinda ir nesavienojama ar augstāk minētā pieminekļa statusu un neiederas kopainā.

Līdztekus jāatzīmē, ka šī tēlniecības objekta tehniskajā risinājumā slēpjas vidi degradējošs elements. Neizmērojama vērtība ir izsenis stādītiem ozoliem, kuri veido aleju starp pilsētas kanālu un Nacionālā teātra ēku. Projekta virtuālajā maketā redzams, ka 2,5 m augstumā no zemes paceļas tērauda konstrukcija ar dažādiem gadu skaitļiem 100 m garumā. Paliekoša konstrukcija ik pēc nenoteikta laika tiek papildināta ar jauniem gadu skaitļiem. Tērauda konstrukcija vijas kā aizkars gar un starp ozolu aleju pie Nacionālā teātra. Lai tērauda konstrukciju noturētu, tiks raktas 1,5 m dziļas bedres ik pēc 3,5 m, kurās iebetonēs konstrukcijas pamatus. Lai ar ekskavatoru izraktu 1,5 m bedri, tā jāpaplašina par 1,5 m uz katru pusi (ar rokām rokot tāpat), tas nozīmē,  ka tiks apcirptas saknes jau tā smagos pilsētas apstākļos augošajiem ozoliem, kas sekmēs šo koku bojāeju un tas novedīs pie ozolu alejas kā tādas izzušanas.

Mūsu ierosinājumi RD Īpašuma departamentam

• Mūsu valsts 100. gadskārtā Latvijas Nacionālais teātris, kurā noticis pats proklamēšanas akts, beidzot ir pelnījis sakārtotu apkārtni, demontējot tenisa kortus ar tur atrodošos koka būdu.
• Uzslietai ciparu rindai, ar tai pievienotu internetā atrodamo informāciju, mūsuprāt, nav nekāda mākslinieciskā seguma un estētiskā baudījuma ne mums, Latvijas iedzīvotājiem, ne mūsu valsts viesiem. Tāpēc būtiski uzrodas jautājums: par ko gan mēs maksāsim, vai par bezgaumību? Nebūtu lietderīgi aprobežoties tikai ar vienu projekta variantu, bet jāmeklē vēl citas idejas un jāņem vērā dažādos viedokļus, lai nonāktu pie vispieņemamākā risinājuma.
• Bet ja nu tomēr šāds tēlniecības objekts pasūtītājam un izpildītājam liekas “izcils”, tad lai kokiem nenoraktu saknes un neiznīcinātu aleju, tam jāatrod cita atrašanās vieta. Tas varētu būt kāds laukums bez kokiem, līdz ar to arī putni nevarētu sadzīviski apskādēt gadskaitļus. Šeit līdzās jāatzīmē arī kāds pozitīvs piemērs, proti, uzraksts „RĪGA” pie pilsētas robežām ir īstajā vietā, jo tas neko neaizsedz (pretēji Nacionālā teātra ēkas gadījumā) un ir viegli uztverams pateicoties aiz tā esošajai perspektīvai.
• Sabiedrības iesaistei jābūt kā obligātam priekšnoteikumam šādu nozīmīgu projektu īstenošanā.
• Vai gadskaitļu ciparu rinda ir tas veiksmīgākais risinājums idejas iemiesojumam par Nacionālā teātra vēsturi? Iesakām pilnvērtīgu dāvanu pasniegt teātra simtgades dzimšanas dienā, proti, 18. novembrī.

Vēlot nonākt pie visveiksmīgākā atrisinājuma un gaidot atbildi,

Koksnes ķīmijas institūta direktors Uģis Cābulis

Vēstuli parakstījuši 65 Koksnes ķīmijas institūta darbinieki.

Vēstule ar parakstiem 10. aprīlī tika iesniegta gan Kultūras ministrijā, gan Rīgas domē.