Finanšu sektora attīstības padome aizliegs čaulas kompānijas (papild.)

Lai valsts finanšu sektoru attīrītu no aizdomīgas naudas klātbūtnes, Finanšu sektora attīstības padome ceturtdien vienojās par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā. Par to trešdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš vada Finanšu sektora attīstības padomi.

“Mēs esam vienojušies par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā,” teica Kučinskis. Valdībā par šo jautājumu plānots lemt 3.aprīlī, bet Saeimā – 8.aprīlī.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) teica, ka mērķis, aizliedzot čaulas kompānijas, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus. “Mēs esam vienojušies par pasākumu plānu. Kopumā 22 priekšlikumi, kas ir nākuši gan no regulatora, gan no Finanšu ministrijas, gan no Latvijas Komercbanku asociācijas, gan no nevalstiskajām organizācijām, ir izvērtēti un piedāvāts plāns, kura galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klienti īpatsvaru banku sektorā,” viņa sacīja.

Reizniece-Ozola minēja, ka padomes sēdē pārrunāti arī tādi priekšlikumi kā automātiska informācijas apmaiņa nodokļu vajadzībām ar Krieviju, kontroles dienestu kapacitātes stiprināšana, sadarbības veicināšana starp valsts institūcijām un banku sektoru, kā arī pašā banku sektorā, papildu pasākumi deklarētas skaidras naudas aizturēšanai uz robežas, starptautisko sankciju regulējumu brīvāka ieviešana Latvijā, prasības paaugstināšana kredītiestāžu darbiniekiem, palielinot pārvaldības nosacījumus u.c.

Ministre pauda pārliecību, ka ar attiecīgo pasākumu kopumu tuvākajā laikā, būs iespējams sakārtot finanšu sektoru. Viņa arī informēja, ka Finanšu sektora attīstības padome tiksies ik pēc divām nedēļām un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informēs par aktualitātēm banku sektorā un tālāko rīcību tā sakārtošanā.

Tajā pašā laikā FKTK vadītājs Pēters Putniņš atzīmēja, ka apmēram desmit dienu laikā no bankām tiek gaidīti pirmie stratēģiskie plāni par turpmāko darbību, proti, ar ko tiks aizstāti zudumi, atsakoties no čaulas kompānijām. “Šis process būs salīdzinoši straujš, līdz ar to ir ļoti būtiski, lai stabilitātes vārdā, bankām būtu iespēja tagad padomāt,” viņš teica.

Putniņš norādīja, ka prasība bankām pārtraukt čaulas kompāniju apkalpošanu uzreiz nenozīmē, ka tām ir jāaizstāj visa summa, kas izzūd no bilances. Pēc viņa teiktā, kopējais noguldījumu apmērs, kas tiks izņemts no bankām pēc darbības pārtraukšanas ar čaulu kompānijām, ir mērojams vairāku miljardu eiro apmērā, taču tas neradīs ietekmi uz tautsaimniecību.

Putniņš skaidroja, ka aizlieguma ietekmē čaulas kompānijas turpmāk nevarēs Latvijas bankās atvērt kontus, kā arī būs pāris mēnešus ilgs periods, kura laikā esošajās čaulas kompānijās nevarēs kontos ieskaitīt naudu. Pārejas periodā čaulas kompānijām būs jāpārved līdzekļi, kontos slēdzot. Savukārt attiecībā uz tiem klientiem, kuri pārejas periodā nebūs izņēmuši savus līdzekļus, tiks noteikta kārtība, kādā tie tiks iezīmēti banku bilancēs, nodrošinot līdzekļu saņemšanu tikai ar kontroles dienestu akceptu.

Vaicāts, kā būs iespējams noteikt, cik lielu klientu portfeļa daļu bankām aizņem čaulas kompānijas, FKTK vadītājs sacīja, ka, pirmkārt, bankām pašām tas jāzina, tomēr viņš atzīmēja, ka regulators pārbaudīs banku sniegto informāciju, lai pārliecinātos, cik patiess ir to sniegtais apkalpoto čaulas uzņēmumu skaits. Gadījumā, ja tiks konstatētas nesakritības, FKTK lūgs bankām minētos sarakstus papildināt.

Putniņš arī atzina, ka patlaban Latvijā ir bankas, kuru klientu portfelī ir ļoti maz čaulas kompāniju, bet ir arī bankas, kuru portfelis pārsvarā sastāv no šādām kompānijām. “Tas ir individuāli. Neesmu tiesīgs izpaust banku datus, bet mums ir visa palete,” uzsvēra FKTK vadītājs.

Viņš skaidroja, ka, ierobežojot čaulas kompāniju darbību, Latvijas atbildīgās institūcijas nevēršas pret bankām par patvaļu un necenšas kādu “izēst” no tirgus, bet gan mēģina valsts līmenī novērst čaulas kompāniju radītos nekontrolējamos un lielos riskus.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa uzsvēra, ka asociācija novērtē pēdējo nedēļu laikā īstenoto sadarbību ar valdības pārstāvjiem. Līdz ar to LKA arī turpmāk sagaida skaidru un izlēmīgu rīcību no uzraugošajām institūcijām, lai ierobežotu čaulas kompāniju darbību Latvijā un novērstu papildu signālus, kas varētu apdraudēt valsts finanšu sektoru.

Vienlaikus Liepiņa norādīja, ka pērn rudenī asociācija, pieņemot vadlīnijas, tajās jau paredzēja darbību saistībā ar čaulas kompāniju darbības ierobežošanu Latvijā.

“LKA uzskata, ka sadarbība ar nepieļaujami augsta riska klientiem, it īpaši čaulas veidojumiem bez reālas saimnieciskās darbības, ir aizliedzama ar likumu. Redzam, ka efektīvai situācijas pārvaldībai ir nepieciešams likumā noteikts skaidrs un nepārprotams aizliegums sadarbībai ar čaulas veidojumiem. Citi pasākumi, lai panāktu pilnīgu atteikšanos no riskanto ārvalstu klientu apkalpošanas Latvijas bankās ir FKTK pārziņā,” aģentūrai LETA norādīja asociācijā.

Pēc LKA aplēsēm, četras lielākās Latvijas klientus apkalpojošajās bankas apkalpo apmēram 90% Latvijas klientu, līdz ar to biznesa modeļu maiņa ietekmēs ļoti nelielu daļu banku sektora.

“LKA joprojām sagaida no banku nozares uzraugošajām institūcijām skaidru un izlēmīgu rīcību konstatēto trūkumu novēršanā, lai mēs nesaņemtu atkārtotus ziņojumus no ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla vai citiem starptautiskiem partneriem, kas pilnībā sagrautu Latvijas starptautisko reputāciju. Uzskatām, ka efektīvas sadarbības turpināšanai ar ASV un citiem starptautiskajiem partneriem, ir svarīgs regulārs un koordinēts dialogs starp visām iesaistītajām pusēm, tādējādi nodrošinot vienotu Latvijas valdības plānoto pasākumu kopuma komunikāciju,” pauda asociācijā.

Tāpat asociācijā norādīja – ja “Moneyval” ziņojums par Latviju, kuru plānots publiskot 2018.gada rudenī, būs nelabvēlīgs, tas nozīmēs lielus izaicinājumus banku darbībai, apkalpojot Latvijas uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas valdībai jādara viss nepieciešamais, lai parādītu skaidru rīcību un apņēmību apkarot finanšu noziegumus un nepieļaut Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām.

“LKA turpinās strādāt pie asociācijas pašregulācijas prasību konsekventas ieviešanas un stingrākas ievērošanas LKA biedru vidū, kā arī pastāvīgi izvērtēs nepieciešamību šos dokumentus pilnveidot un, ja nepieciešams, pieņemt jaunas pašregulācijas prasības,” atzīmēja asociācijā.

Iepriekš FKTK vēstīja, ka starp Latvijas banku klientiem ir 26 081 čaulas kompānija, tai skaitā divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi. Čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā – 44,5%. Kopumā Latvijas bankās ir apmēram 2,6 miljoni klientu.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā pēdējā laika notikumus un diskusijas par situāciju finanšu sektorā, Latvijas Komercbanku asociācija rosinājusi valdību veikt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Asociācijā iepriekš norādīja, ka tā pilnībā atbalsta – čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama. “Latvijas Komercbanku asociācija ierosina, ka gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. Mūsu ieskatā šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju,” informēja asociācijā.

Vienlaikus asociācijā piebilda, ka ir izskanējis priekšlikums par īpašas nodevas ieviešanu par čaulas veidojumu apkalpošanu, taču šajā gadījumā svarīgākais būtu, lai šāda nodeva neradītu iespaidu, ka tās nomaksa ir “atļauja rīkoties pēc vajadzības”.

“Mūsu ieskatā šādas nodevas noteikšana, bez citiem ierobežojumiem sadarbībai ar čaulas veidojumiem vēl vairāk kaitēs Latvijas starptautiskajai reputācijai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šāds sistēmas risku mazināšanas instruments nav starptautiski pieņemts. Strādājot pie risinājumiem, lūdzam vērtēt iespējamību, ka būs personas, kuras noteikto nodevu mēģinās apiet. Jābūt arī uzmanīgiem ar fiksētu rādītāju (riska koeficientu) vai jurisdikciju norādīšanu likumā/noteikumos, ko iespējams viegli apiet. Svarīgi ir tas, kāpēc čaulas veidojums ir izveidots, ko tas dara. Arī Igaunijas vai Latvijas uzņēmums var būt čaulas veidojums, kura mērķis ir naudas atmazgāšana un finanšu noziegumu veikšana. Nodevas attiecināšana pēc jurisdikcijas vai līdzīga principa var veicināt “de facto” čaulas veidojumu reģistrāciju Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Mūsu ieskatā efektīvāks būtu skaidrs aizliegums sadarbībai ar jebkuru čaulas veidojumu, kas atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem. Tam nepieciešami likuma grozījumi,” klāstīja asociācijā.

(papildināta visa ziņa)