Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi pārbaudi par Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitu iespējamiem slepeniem kontiem Latvijas bankās, otrdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Viņš piebilda, ka šādas pārbaudes parasti ilgst apmēram pāris nedēļas.
“Šeit nedrīkst krist otrā galējībā. Ja cilvēkam nav kādu ierobežojumu, viņam ir tiesības atvērt kontu Latvijas bankā – arī Krievijas prezidenta meitām, ja viņas nav kādos sankciju sarakstos. Cita lieta, ja tas notiek ar kaut kādu kompāniju starpniecību, ja tur ir kaut kāds slēpts bizness vai kaut kādas tādas lietas, kas no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas viedokļa īsti nav izpētītas. Ja mums pārbaudē, piemēram, parādīsies, ka beneficiāru sarakstos šo personu nav, bet ir citas personas, un izrādīsies, ka tur, lūk, ir šīs meitas vai meita un tā tālāk, lūk, tie jau ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumi,” sacīja Putniņš.
Iepriekš ASV žurnāls “Mother Jones” publicēja fragmentus no grāmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, tai skaitā tika minēts, ka Krievijas prezidenta meitām Latvijā ir slepeni konti bankās. Plašāka informācija par šiem banku kontiem publikācijā gan netiek sniegta.
FKTK rosina bankām pilnībā pārtraukt sadarbību ar „čaulas uzņēmumiem”
Latvijas bankām pusgada laikā ir jāpārstāj apkalpot tā dēvētie „čaulas uzņēmumi”, par kuru izcelsmi nav skaidrības un kuri bieži vien tiek izmantoti naudas atmazgāšanas shēmās. Pretējā gadījumā bankām draud izolācija, kas ietekmēs jau vairs ne tikai norēķinus ASV dolāros, tā otrdien intervijā LNT rīta ziņu raidījumam “900 sekundes” sacīja Putniņš.
„Tad vienkārši sekos izolācija, kas var skart arī citas sfēras – gan valūtas, gan arī vērtspapīru sfēru un tā tālāk. Nemaz nerunājot par reputāciju. […] Tas vienkārši nozīmē to, ka, ja mūsu bankas vēlēsies kaut vai atvērt vēl vērtspapīru kontu, iesaistīties kaut kādos sindicēšanās darījumos, kaut vai [sākt] kādu jaunu kredītkaršu pakalpojumu, var sekot atteikums. Tikai pamatojoties uz to, ka mums ir vāja reputācija. Mums ir vājš, nekontrolējams banku sektors, kurš strādā ar tādiem riskiem, kurus nekontrolē,” norādīja FKTK vadītājs.
Bankām pārtraucot sadarbību ar „čaulas uzņēmumiem”, tajās par vairākiem miljardiem eiro kristos nerezidentu noguldījumu apjoms. “Tas, kas paliks pāri pēc „čaulu” likvidācijas, ja tiks pieņemts tāds lēmums, no kādiem 8 miljardiem prom aizietu varbūt kaut kas starp 4 līdz 5 miljardiem,” teica Putniņš.
Sadarbības pārtraukšana ar „čaulas kompānijām” ietekmēs desmit Latvijas bankas, vienai no kurām šādu sadarbības partneru īpatsvars ir 90%. Dialogs ar šīm bankām ir jau sākts. “Droši vien kāds izlems no tirgus aiziet, droši vien kāds izlems palikt maksājumu biznesā, bet citā statusā. Kāds izlems savu banku samazināt, saprotot, ka nerezidentu bizness lielā mērā ir pagātne Latvijai, un tādā jau samazinātā apmērā strādāt. Noteikti būs varbūt kādas bankas, kas izdomās apvienoties. Varbūt arī kādas portfeļa pārejas, piemēram, uzņēmumu pāreju veidā un tā tālāk. [Būs] reorganizācijas, iespēju ir ļoti daudz. Bet, protams, izmaiņas skars visu nerezidentu sektoru.”
Putniņš uzsvēra, ka pārorientācija no nerezidentu apkalpošanas biznesa ir pašu baņķieru rokās. „Ir jāatceras, ka mums ir atvērta visa Eiropas Savienība. Mums ir vienotais pakalpojumu tirgus, vienotais banku tirgus. Un visas priekšrocības Latvijas bankas var izmantot. Tas ir tieši tāpēc mēs cīnāmies par reputāciju un cīnāmies, lai nenonāktu izolācijā. Mēs negribam visus šos labumus zaudēt. Latvija ar ļoti lielu piepūli ir izcīnījusi tādas lietas kā eiro, piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem un tamlīdzīgi. Tad to tagad zaudēt šī naudas atmazgāšanas riska dēļ? Tā būtu ārkārtīgi, augstākā mērā vieglprātība.”
FKTK jau sagatavojusi attiecīgus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas varētu tikt virzīti izskatīšanai valdībā. Galavārds par likuma grozījumiem būs jāsaka Saeimai.
Pagaidām nav neviena komentāra