Ērģeles Dziesmusvētku estrādē • IR.lv

Ērģeles Dziesmusvētku estrādē

Iveta Apkalna. Foto no personīgā arhīva
Anda Burve-Rozīte

Lielās mūzikas balvas laureāte ērģelniece Iveta Apkalna (41) stāsta par savu lielāko notikumu Latvijas simtgadē

Tā bija latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kura pirms gada Elbas Filharmonijā Hamburgā ieskandināja jaunās, grandiozās 4765 stabuļu ērģeles. Viņa arī tika izvēlēta par Elbas Filharmonijas ērģeļkoncertu programmas veidotāju. Vienā sezonā Apkalnai ir aptuveni 50—60 koncertu Eiropā un pasaulē. Latvija darbu listē aizvien iezīmēta īpaši. Šogad ērģelniece tika izvirzīta Lielajai mūzikas balvai kā gada māksliniece par koncertiem gan Lielajā dzintarā, gan Rīgas Stradiņa universitātes aulā, kur atklāja lielākās digitālās ērģeles Baltijā, gan Rīgas Domā, gan Dzintaru koncertzālē, gan arī Latgales koncertzālē Gors — par godu Latgales kongresa simtgadei viņa pagājušā gada maijā atskaņoja komponista Riharda Dubras jaundarbu oratoriju Marija.

Par tramplīna punktu Apkalnas karjerā savulaik kļuva studijas Londonas Mūzikas un drāmas augstskolā, vēlāk viņa papildināja zināšanas Štutgartē. Izcilā latviešu ērģelniece jau daudzus gadus ar ģimeni dzīvo Berlīnē, Vācijā, taču bieži redzama arī mājās Latvijā. Šovasar viņa kāps uz Dziesmusvētku skatuves, lai noslēguma koncertā spēlētu ērģeles — pirmoreiz visā svētku vēsturē. Intervijā Apkalna stāsta, kas viņai aizvien liek aktīvi darboties Latvijā un kāpēc tieši šeit viņa gūst enerģiju koncertdzīvei pasaulē.

Ko jūs ar ērģelēm varat izteikt tādu, ko nevar mūziķi ar citiem mūzikas instrumentiem?
Ērģeles visi saskata kā kaut ko grandiozu. Tomēr daudzi aizmirst, ka ērģeles var būt arī ļoti uzrunājošas emocionāli intīmā veidā. Man ērģeles spēlēt nozīmē lūgšanu. Jau jaunībā, studējot abus instrumentus — klavieres un ērģeles —, centos lūgt caur abiem instrumentiem. Ar ērģēlēm tas izdevās labāk. Tās manī kā cilvēkā aizskar daudz emocionālo stīgu. Man ir 50—60 koncertu sezonā, bet, katru reizi spēlējot, ieeju kā jaunā pasaulē. Nav līdzīgu ērģeļu, lai arī tās būvē līdzīgi. Un nav arī vienādu koncertu! Tik atšķirīgas kā ērģeles, manuprāt, nav pat Stradivāri vijoles. Uznākot ērģeļu luktā, uzreiz sajūtu smaržu, kas nāk no konkrēto ērģeļu stabulēm, ādiņām. Katrām ērģelēm smarža ir citāda.

Ļoti mīlu ērģeles,. tomēr reizēm apskaužu kolēģus, kuri savu dvēseli — instrumentu — var nēsāt līdzi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu