Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē. Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēc 2008. – 2009. gada Parex bankas izraisītās vispārējās krīzes, kas Latvijas valsti gandrīz noveda bankrotā, Latvija ilgi un pamatīgi strādāja, lai atjaunotu savu reputāciju. Mūsu valsts paveica neticamo – jau 2014. gadā pievienojāmies vienotajai ES valūtai eiro, izpildot t.s. Māstrihtas kritērijus, kas vispārīgi raksturo valsts finanšu veselību.
Aizdomas par naudas atmazgāšanu Latvijas bankās arī kopš mūsu iestāšanās eirozonā bijušas kā melns negaisa mākonis veiksmes stāsta perifērijā, tomēr mūsu pārsteidzoši atgūtā reputācija ļāvusi to redzēt, bet vienlaikus neredzēt.
Latvijas bankas ir bijušas iesaistītas tādos starptautiskos skandālos kā t.s. Magņitska naudas atmazgāšana, kad, pēc dažādām aplēsēm caur Latvijas bankām izceļoja 63 miljoni ASV dolāru no Krievijas valsts budžeta izkrāptajiem kopumā 230 miljoniem. Moldovas, ES austrumu partnerības valsts, attīstība un sabiedrības uzticība tika nopietni iedragāta, kad banku darījumu shēmās tur tika izlauplīts miljards eiro un 300 miljoni no tiem tika atmazgāti caur Latvijas bankām. Tad nogranda aizpagājušās nedēļas ASV finanšu uzrauga FinCEN secinājums, ka ABLV banka, trešā lielākā Latvijas banka, naudas atmazgāšanu padarījusi par savu pamatbiznesu.
