Kadrs no filmas Dovlatovs. Publicitātes foto
Filmas no tikko izskanējušā festivāla programmas, ko nedrīkst palaist garām
Dovlatovs (Dovlatov)
«Dovlatov, kāpēc jūs par visu tā ironizējat?» rakstniekam ērcīgi jautā priekšniecība, kad viņš ir godīgi aprakstījis kuģubūves rūpnīcā tapušas propagandas spēlfilmas absurdu. Neironizēt īsti nevar — propagandas filmā krievu literatūras dižgari (Puškins, Gogolis, Tolstojs) kameras priekšā pilnā nopietnībā rīmē sociālistiskā patosa pilnas vārsmas. Lai rakstudarbs tiktu publicēts, par šīm aktivitātēm jāizsakās ar bezierunu pozitīvismu, taču Sergejs Dovlatovs, kā sastindzis, nevar uzrakstīt ne vārda, ja tas ir pretrunā ar paša uzskatiem. Tā viņš kā rēgs klīst pa Pēterburgu (tolaik, protams, Ļeņingradu), jo, ja «tevi nepublicē un neuzņem Rakstnieku savienībā, tu neeksistē». Viņš «neeksistē», tāpat kā daudzi citi 70. gadu rakstnieki, tāpēc filmas režisors Aleksejs Germans (jaunākais) Pēterburgu attēlo kā savādu, apātisku spoku pilsētu, no kuras padomju nomenklatūrai neuzticīgie mākslinieki lēnām, cits pēc cita pagaist.
