1918. gada 11. aprīlī baltgvardi izpilda nāvessodu diviem sarkanarmiešiem pie Kiviniemi ciema Karēlijas zemes šaurumā, kas tagad atrodas Krievijas teritorijā. Foto — W. A. Sihvonen, Vapriikki Photo Archives
Pirms simt gadiem Somijā uzliesmoja asiņains un nežēlīgs pilsoņu karš. Dzīvību zaudēja desmitiem tūkstošu, ieslodzītie mira bada nāvē, pat pusaudžiem tika izpildīts nāvessods. Kā pēc tam saliedēt sabiedrību, kuru sašķēlis tāds naids?
Helsinku strādnieku armija 1918. gada 26. janvārī bija ieņēmusi pozīcijas Siltsāri rajonā, tikai pāris kilometrus no galvaspilsētas sirds. Tā gaidīja signālu.
Krievijas impēriju tobrīd bija pārņēmis pilsoņu karš. Tikai divus mēnešus agrāk, pasludinot neatkarību, no tās atšķēlās Somijas lielhercogiste, līdz tam impērijas autonomais reģions. Iepriekšējās vēlēšanās parlamentā vairākumu bija zaudējis kreisais spārns, kuru pārstāvēja sociāldemokrāti, un tagad Somijas valdību kontrolēja konservatīvi labējās partijas. Ļeņins mudināja somu kreisos sacelties. Politiskā vardarbība, kas uzliesmoja vispārēja streika laikā novembrī, pierādīja, ka mērenie spēki vairs nekontrolē Somijas darbaļaužu kustību.
