Protesta dalībnieki pret izglītību valsts valodā 16. novembrī gājienā no Izglītības un zinātnes ministrijas līdz valdības ēkai. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Pēc paziņojuma par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideju 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus apgūt tikai latviešu valodā no jauna uzvirmojuši mazākumtautību skolu protesti un publiskajā telpā nereti tiek nodalītas skolas ar valsts valodu kā mācību valodu un mazākumtautību skolas, lai gan visās šajās izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem ir viena misija, un visi saskaras ar vienām un tām pašām problēmām.
Novadu diskusiju “Skola, kādu to vēlamies!” ietvaros notiek darbs ar mazākumtautību skolu pedagogiem. Diskutējam par jauno mācību saturu, skolas gaitu sākšanas vecumu, skolu tīklu jautājumiem, kā arī par skolotāja profesiju un uzdevumiem. Latvijā ir 811 valsts finansētas izglītības iestādes, no kurām 104 īsteno mazākumtautību izglītības programmas (krievu, baltkrievu, poļu, ukraiņu, lietuviešu u.c.). Neatkarīgā izglītības biedrība vēlas veidot tiltu starp valsts valodas un mazākumtautību skolām, uzskatot, ka sabiedrības šķelšanai ir jāpieliek punkts. Tāpēc esam ļoti priecīgi par Britu Padomes atbalstu, kas sniedzis iespēju tikties ar pedagogiem daudzviet Latvijā.
