Jana un Pēteris Āboliņi (otrais pāris no kreisās pirmajā rindā) šā gada Kalpaka ballē Detroitā, kuru apmeklēja 70 cilvēku. Foto no personīgā arhīva.
Pirmā Kalpaka balle 1922. gadā notika Rīgā, lai pieminētu leģendāro latviešu karavīru, pulkvedi Oskaru Kalpaku, brīvības cīņu notikumus un vāktu ziedojumus cīņu dalībnieku un viņu ģimeņu atbalstam. Padomju Latvijā Kalpaka balles rīkot nebija atļauts, tradīciju turpināja latviešu trimdinieki Amerikā.
Amerikā pirmo pulkveža Kalpaka balli 1951. gadā sarīkoja Latviešu apvienība Detroitā kādā lielā pilsētas restorānā netālu no leģendārās 8. jūdzes. Kopš tā laika tradīcija turpinājusies visus šos gadus bez pārtraukuma. Kad Detroitā nodibinājās korporāciju kopas, balles rīkošanu tās pārņēma savās rokās. Nekur citur pasaulē šī tradīcija nav kopta tik rūpīgi kā latviešu sabiedrībā Amerikā.
Jana Āboliņa, bijusī matemātikas profesore Marygrove universitātē Detroitā, tagad pensionāre, ilgstoši darbojusies balles rīcības komitejā, bet pēdējos gadus palikusi vienīgā balles rīkotāja. Viņa izsūta ielūgumus, kārto organizatoriskās lietas un prot cilvēkus pierunāt apmeklēt balli. Jana ir korporācijas Daugaviete biedre. Janas vīrs Pēteris, tāpat kā abu dēls Andris un Janas brālis Dainis, ir korporācijā Lettgallia. Letgalis bija arī Janas tēvs, izcilais Latvijas pirmās brīvvalsts laika hokejists, komandas kapteinis Leonīds Vedējs, kurš 1936. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanā Garmišā-Partenkirhenē nesa Latvijas karogu.
