20 miljoni uz pieciem

Leģendārie ielu remonti Rīgā šovasar deldēja ne tikai pilsētnieku nervus, bet arī domes maku —  3,5 miljonus eiro izmaksāja Krišjāņa Valdemāra iela, 2,2 miljonus — Lāčplēša iela. Kāpēc šos pasūtījumus Rīga uztic tikai piecām firmām, divos gados tām sadalot vairāk nekā 20 miljonus eiro? Ir turpina šķetināt ēnu ekonomikas mezglus Rīgas iepirkumos

Būvēt Rīgā — tas ir tehnoloģiski sarežģīti, un no vietējiem tā mūžīgā neapmierinātība… «Kad būvējām Lāčplēša ielu, pat puķpodus meta virsū,» atklāj firmas Igate valdes loceklis Madars Radzelis. Tas gan būvniekus nekavē sūri cīnīties par pasūtījumiem, un jelgavnieki iekļuvuši starp piecām firmām, kam uz trim gadiem piešķirta ekskluzīva iespēja remontēt Rīgas ielas. Četri pārējie veiksminieki ir Binders, A.C.B., Ceļu pārvalde un Roadeks. Visu piecu veiktajiem Rīgas centra ielu remontdarbiem šajā un iepriekšējā vasarā atvēlēti pavisam 21,6 miljoni eiro — ceturtā daļa no visai pilsētai paredzētā satiksmes budžeta.

Šo privilēģiju piecnieks ieguva jau 2015. gadā, kad Satiksmes departaments izsludināja kvalifikācijas konkursu. Izvērtēja pretendentu līdzšinējo pieredzi un aplēses par darba izmaksām. «Negribu nevienu būvuzņēmēju aizvainot, bet Latvijas mazpilsētas puišus ar viena kilometra pieredzi savas karjeras laikā — tādus Rīga nav pelnījusi,» Rīgas domes Satiksmes departamenta šefs Emīls Jakrins šo piecu uzņēmumu izvēli pamatoja šovasar intervijā Ir.

Laimīgais piecnieks katras sezonas sākumā saņem remontdarbu projektu un pavisam īsā laikā — septiņās dienās — sniedz savu cenas piedāvājumu katras ielas remontam. «Kas vairāk izsalcis pēc darba un nolaiž zemāku cenu, tas to arī dabū,» stāsta Igates pārstāvis Radzelis. Savukārt pilsēta izvairās no gariem iepirkumu strīdiem, kas aizkavētu remontu sākšanu jau tāpat īsajā vasaras sezonā, skaidro Jakrins.

Viņš gan nav šīs idejas autors. Šo sistēmu viņš mantojis no priekšteča Vitālija Reinbaha, kurš Rīgas mēra uzticību zaudēja pēc pērnā bardaka Rīgas ielās. Dīvainā kārtā Reinbahs gan oficiāli joprojām ir departamenta priekšnieks, jo pēc atstādināšanas devās bērna kopšanas atvaļinājumā un tagad turpina slimot. Atlaist viņu tā arī nav izdevies.

«Tas tiešām pasūtītājam atvieglo dzīvi, ņemot vērā, ka pārsūdzēšanas Satiksmes departamentā bija regulāras,» Jakrinam piebalso departamenta Administratīvās pārvaldes vadītāja Diāna Šmite, kura jau Reinbaha laikā darbojās pie konkursa regulējuma izstrādes. Šķērslis šīs ērtās prakses turpināšanai nav arī iespējami likumpārkāpumi. Iegūto pierādījumu kopums devis KNAB pamatu uzskatīt, ka Barona ielas remontdarbu iepirkumā 2015. gadā kāda valsts amatpersona veikusi dienesta viltojumu. No Satiksmes departamenta izņemti visi ar šo lietu saistītie dokumenti, bet nekas vairāk par izmeklēšanas procesu viņiem neesot zināms. Izmeklēšanas laikā arī KNAB sīkākas ziņas nesniedz, bet remontdarbu veicēji Ceļu pārvalde un Binders atsakās no publiskiem komentāriem, «jo nesaskata to lietderīgumu». Katrā ziņā šis skandāls nav kavējis Satiksmes departamentu abām kompānijām piešķirt būtiskas summas turpmākajos ielu remontos. Binders divu gadu laikā saņēmis gandrīz deviņus miljonus eiro, bet Ceļu pārvalde — nepilnus četrus miljonus. Lielajā trijniekā ir arī A.C.B. ar  pieciem miljoniem, bet abi pārējie konkurenti ir stipri sīkāki — Roadeks vinnēto iepirkumu summa ir 2,26 miljoni, bet Igatei — 1,29 miljoni eiro.

Noslēgtā vienošanās paredzēja kompānijām darbu Rīgas centra ielās trīs gadiem, tātad vēl nākamgad, taču miljoni dalīti tik dāsni, ka nolikumā paredzētais naudas limits — 21 miljons eiro — iztērēts jau divos gados. Tāpēc nākamgad Satiksmes departaments remontētājus izraudzīsies atkal jaunā konkursā.

Visas piecas firmas ir apzinīgas nodokļu maksātājas. Pēc to sociālajām iemaksām var secināt, ka darbinieku algas pirms nodokļiem ir 920—1330 eiro mēnesī.

Taču šīs piecas kompānijas, gluži tāpat kā lielākā daļa citu ģenerāluzņēmēju, piesaista apakšuzņēmējus, par kuru nodokļu nomaksu nav iespējams pārliecināties — apakšnieki paliek slēpti ne tikai sabiedrības, bet arī pasūtītāja acij. Ja apakšuzņēmēji maksā algas aploksnēs, ģenerāluzņēmēji konkursā var piedāvāt kārdinošāku cenu — uz valstij nesamaksāto nodokļu rēķina.

Rīgas centra remontdarbos šis risks var būt īpaši augsts, jo pieci domes atlasītie pretendenti par konkrētajiem remontdarbiem savā starpā cīnās tikai ar zemāko cenu, nevis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

To, kādus apakšuzņēmējus viņi šajos gados nodarbinājuši Rīgas ielu remontos, neviens negrib atklāt — sīvajos konkurences apstākļos tā esot konfidenciāla informācija. Vienīgā kompānija, kas neatsaka klātienes sarunu, ir Igate.

53 firmas aiz piecām

Par iespēju strādāt Rīgā Igate cīkstējusies gadiem. Pārsūdzējusi Satiksmes departamenta rosinātos iepirkumus, vienu no strīdiem šobrīd joprojām risina Administratīvajā tiesā. Iepriekš uz pāris remontdarbiem piesaistīta kā apakšuzņēmēja, bet ģenerāluzņēmēja lomu  Rīgā pilda pirmo reizi. Nekāda medusmaize gan te neesot. Projektu vadītāji, kas strādājuši Rīgā, pēc tam Jelgavā apstākļus salīdzinot ar kūrortu.

Rīgā netrūkst dažādu sarežgījumu, kas saistīti ar darbu organizēšanu. «Liekas, nav viena saimnieka, kas var savākt visus komunikāciju turētājus — Rīgas Ūdeni, Rīgas Gaismu, Rīgas Satiksmi, Latvijas Gāzi, Latvenergo, Lattelecom —, viņi, kā grib, tā dara. Lāčplēša ielā uzliekam asfaltu, no rīta jaunajā asfaltā ir izzāģējums, jo pa nakti ieradusies brigāde X, kam viss pie kājas. Mēs to salabojam un mīļā miera dēļ uzliekam par jaunu. Bet liekas, ka ir bezatbildība no kapitālsabiedrībām,» sūrojas būvnieks Radzelis.

2015. gadā, piesakoties konkursam, visas piecas kompānijas atbilstoši likumam norādījušas, ka nedeleģēs kādam apakšuzņēmējam vairāk nekā piekto daļu darbu, tādēļ apakšuzņēmēji departamentam nemaz nav zināmi. To, cik daudz darba patiesībā paveikuši apakšnieki, neviens nekontrolē. Aptuvenu nojausmu par šo firmu skaitu sniedz Valsts darba inspekcija — Rīgas remontdarbu laikā šovasar veiktas 77 darba drošības pārbaudes 53 uzņēmumos. Kas ir šie uzņēmumi? Atbildes Ir vēl neizdodas iegūt.

VID uztrauc, ka apakšnieki ir ēnu ekonomikas bandinieki, bet Rīgas pašvaldības amatpersonas par to ir diezgan relaksētas. «Katram interesē piesaistīt zemākas cenas apakšuzņēmēju, bet jebkurā gadījumā atbildība ir uzņēmējam — mani jau tas neinteresē,» par to, vai veikta visa nodokļu nomaksa, komentē Šmite no Satiksmes departamenta. Jakrins papildina: «Garantijas mēs prasām tikai no ģenerāluzņēmēja. Kādas ir viņa attiecības ar apakšnieku, tā ir viņa darīšana.»

Būvfirma Igate stāsta — parasti cenšoties tikt ar darbiem galā paši, bet, ja papildspēki tomēr vajadzīgi, tad ņemot talkā līdzīga mēroga lielos uzņēmumus, «kas, protams, maksā nodokļus». Šogad Rīgas ielu remontos palīgu neesot bijis, bet pērn piesaistījuši kompāniju Saava, kas Lāčplēša ielā krāsoja ceļa apzīmējumus. «Bet viņi paši ir lieli, viņiem ir līgumi ar Latvijas valsts ceļiem. Par viņiem varu ja ne priekšējo, tad sānu zobu dot ķīlā,» joko Radzelis. Spriežot pēc uzņēmuma sociālajām iemaksām, Radzeļa zobi ir puslīdz drošībā — Saava maksā darbiniekiem algas, kas pirms nodokļiem pārsniedz tūkstoš eiro mēnesī. Rūpīgi pārbaudīt apakšniekus Igati esot pieradinājuši Latvijas valsts ceļu iepirkumi, jo tajos jāuzrāda pilnīgi visi apakšuzņēmēji, lai arī cik mazs būtu to darāmais apjoms. «Iespējams, pašvaldības varētu šo pamācīties.»

«Kur ir nauda?!»

«Reizi nedēļā zvanām Binderam un prasām — gde dengi? Kur ir nauda? Viņi saka — visi papīri ir departamentā,» vēl citas aizkulises uz Rīgas domes iepirkumiem paver kompānijas Tilts valdes priekšsēdētājs Sergejs Gridņevs. Viņš bijis apakšuzņēmēja lomā Barona ielas remontdarbos 2015. gadā, par ko ģenerāluzņēmējs Binders joprojām palicis parādā 160 tūkstošus eiro. Binders apliecina, ka pašvaldība par šiem remontdarbiem norēķinājusies tikai daļēji, tāpēc vienam apakšuzņēmējam nav izdevies samaksāt.

Turklāt Gridņevs atklāj, ka Barona ielas remontdarbos Tilts apakšuzņēmēji piesaistījuši sev vēl citus apakšniekus. Kādus? To kompānija neatklāj, tikai apliecina: «Ar saviem puišiem norēķinājāmies.»

«Norēķināšanās ir ļoti būtiska, jo lielā daļā [gadījumu] tas ir pamats, kāpēc netiek samaksāti nodokļi. Ja gala izpildītājam kāds no augstāka ķēdes posma nav samaksājis, tad viņam nav finansējuma ne tikai nodokļiem, bet, iespējams, arī darbinieku samaksai,» problēmu iezīmē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Arī Igate apliecina, ka samaksa par darbu Rīgā nenotiek veikli. «Tā ir Latvijas lielākā pašvaldība ar n-tajām iestādēm, kas cita citu kontrolē. No katras vajag atzinumu. Atlikušais norēķins no tāmes, kas ir kādi 20—40%, pat gadu jāgaida,» pieredzē dalās Radzelis.

Barona ielas remonts iestrēdzis jau gadiem. Tās ietves par 734 tūkstošiem eiro apņēmās izbūvēt Ceļu pārvalde, bet par ielas segumu rūpējās Binders, kuram par darbu bija jāsaņem 1,23 miljoni. Dome kompānijām palikusi parādā attiecīgi 10% un 40% no summas. Atlikumu ģenerāluzņēmējiem departaments sola samaksāt, kad izdosies ielu nodot ekspluatācijā — iespējams, decembrī.

Būvkompānija Tilts pati ir viens no būtiskiem spēlētājiem Rīgas iepirkumos, aizvadītajos gados apgūstot 16,4 miljonus eiro. Rēķinot uzņēmuma sociālās iemaksas, jāsecina, ka Tilta darbinieku vidējā alga pirms nodokļiem ir 750 eiro jeb aptuveni 530 eiro uz rokas. Tā ir zema alga nozarē, kur, pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aprēķiniem, pat ceļu būves palīgstrādnieks pelna 914 eiro.

Agrāk Tilts bijuši aktīvi pilsētas vadošo partiju ziedotāji. Kopš 2009. gada partijām Saskaņa, Šlesera Reformu partija LPP/LC un Gods kalpot Rīgai uzņēmuma vadība ziedojusi vairāk nekā 175 tūkstošus eiro. Bet kopš 2015. gada vairs to nedarot. «Tagad viņi mums jau divus gadus nemaksā — kas tad par viņiem balsos vai ziedos?» skaidro aizvainotais kompānijas vadītājs Gridņevs. «Mēs taču esam vietējie — jūsu vēlētāji. Protams, tas nav smuki. Tas ir pat pārāk nesmuki.»

Rīgas valdošo politisko spēku ziedotāju sarakstos figurē arī citi ielu remontētāji. Kompānijas Ceļu pārvalde vadība no 2012. līdz 2014. gadam ziedojusi aptuveni 11,5 tūkstošus eiro vicemēra Andra Amerika pārstāvētajai partijai Gods kalpot Rīgai, bet Roadeks vadība 2009. un 2010. gadā 29 tūkstošus eiro veltījusi tālaika Ušakova labās rokas Aināra Šlesera partijai.

No aploksnēm nebaidās

Aptuveni 115 miljoni eiro — tik lielas, pēc VID aplēsēm, pērn bijušas būvniecības sektorā nedeklarētās algas, tādējādi budžets zaudējis 20 miljonus no nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un gandrīz 40 miljonus sociālās apdrošināšanas iemaksās.

Lai gan problēma ir sen zināma, risinājumu joprojām nav, un šogad veikta būvnieku aptauja apliecina — uzņēmēji aplokšņu algu maksāšanu neuzskata par reālu risku.

Lūgti novērtēt, cik ticama ir iespēja tikt pieķertiem patieso algu nenorādīšanā, gandrīz puse aptaujāto pavēstīja, ka šī iespējamība ir mazāka par 50%. Aptaujā, ko pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Rīgas Ekonomikas augstskolas pasūtījuma aprīlī veica Latvijas Fakti, piedalījās 251 būvuzņēmuma vadības pārstāvji. Lūgti novērtēt, cik bargi sodi gaida nodokļu nemaksāšanā pieķertos, gandrīz puse atzina, ka tas nav nekas nopietns vai liels.

Prakse to apstiprina. VID šā gada deviņos mēnešos veicis kopumā 1958 tematiskās pārbaudes uzņēmumos, no tām būvniecības jomā — 122 jeb 6%. Pārkāpumi atklāti lielākajā daļā, 103 būvuzņēmumos. Visi šie pārkāpēji samaksājuši 99 tūkstošus eiro soda naudās. Vidējā summa sanāk nepilns tūkstoti katram. 70 uzņēmumi arī veikuši precizējumus deklarācijās 88 tūkstošu eiro vērtībā.

Jau nopietnāk izklausās VID šogad veiktie 64 nodokļu auditi būvniecības uzņēmumos — tajos uzlikts par pienākumu uzņēmumiem papildus valsts budžetā iemaksāt 3,4 miljonus eiro. Aptuveni 426 tūkstoši no šīs summas bijušas sociālās iemaksas par darbiniekiem. Taču  nevienam uzņēmumam nav ierosināts kriminālprocess par aplok-šņu algām.

«Es personīgi uzskatu, ka VID šobrīd pie esošā resursa darījis visu, ko varēja,» rezultātus komentē Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas departamenta direktore Jana Salmiņa. «Fiziskās kontroles un auditi nav tas efektīvākais veids, kā izvilkt 40% no ēnu ekonomikas ārā. Tas nozīmētu bezmaz vai pie katra nolikt VID uzraugu,» viņa turpina un izsaka cerību, ka būtiskas izmaiņas būvnieku paradumos nesīs elektroniskā darbalaika uzskaite strādniekiem. Būvobjektos, kuru vērtība ir lielāka par miljonu eiro, šī sistēma sākusi darboties kopš 1. oktobra.

Āzis par dārznieku?

Dienvidu tilta malā, starp Maskavas un Salaspils ielu, slienas vareni ceļamkrāni. Jau 2019. gadā te durvis vērs tirdzniecības centrs Akropole, par kura tapšanu gādā būvkompānija Merks. Apskatīt būvlaukumu varu tikai no žoga ārpuses — ieeja objektā liegta, jo manu pirkstu nospiedumu nav starp 700 būvlaukuma strādniekiem. Šķirmices darbu veic neliela melna kastīte, kurā ar sarkanu gaismiņu norādīta vieta pirkstam. Ja sistēma darbinieku atpazīst, tā atbloķē ieeju. Aptuveni 4000 eiro vērtajā iekārtā ir arī identifikācijas karšu lasītājs. Betonētājiem un flīzētājiem rokas esot tik sastrādātas, ka pirkstu nospiedumu lasītājs nevar atpazīt, skaidro Merks IT nodaļas vadītājs Aleksandrs Sala. Veids, kā ģenerāluzņēmējs kontrolē visus būvlaukumā esošos cilvēkus, atsāts katra paša ziņā — atļauts skenēt pirkstu nospiedumus, lietot ID kartes vai kaut mobilās lietotnes. Galvenais: katra strādnieka darbalaikam jābūt elektroniski uzskaitītam, un pašai sistēmai jābūt auditējamai.

Pateicoties elektroniskajai darbalaika uzskaitei, Ekonomikas ministrija plānojusi samazināt būvnieku iespējas šmaukties ar nodokļiem, uzrādot mazāku darba laiku. Šī jaunā sistēma darbaspēka nodokļos varētu nest valsts budžetam aptuveni 12 miljonus eiro jau šogad, aplēsusi ministrija.

Soda sankcijas par nereģistrētiem darbiniekiem stāsies spēkā tikai 2019. gadā. Līdz tam VID būs jāatskaitās ministrijai, vai ieviestās sistēmas ir korektas un neapejamas.

«Iespējamais sods par katru darbinieku, kas nav iereģistrēts, varētu būt no simt līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro,» skaidro Edmunds Valantis no EM, kura pārraudzībā notiek sodu mehānisma izveide.

Par pārkāpumu būs jānorēķinās strādnieka darba devējam. Ja tas ir apakšuzņēmēja darbinieks — maksās apakšnieks, nevis ģenerāluzņēmējs.

Vai šī sistēma būs efektīva, šaubās apakšuzņēmēji. «Ģenerāluzņēmējs apakšuzņēmējam teiks — turpini, es tevi piesegšu! Bet atnāks VID, un ģenerāluzņēmējs būs tīrs un balts», bet pārkāpumā pieķertais apakšnieks bankrotēs un dibinās atkal jaunu firmu. «Liekulība un saukļi,» secina nozares pārstāvis, kurš vēlas palikt anonīms.

Kā spilgtu liekulības piemēru viņš min Latvijas Būvuzņēmēju partnerības bijušās darbinieces Olgas Geitus-Eitvinas iecelšanu Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores amatā šā gada martā. Āzis par dārznieku, saka būvnieks.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir organizācijā, kas apvieno lielākos Latvijas būvuzņēmumus un kopš pērnā pavasara par mērķi izvirzījusi noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecībā. Ja par to vienosies 300 uzņēmumu, kas veido 50% būvniecības nozares apgrozījuma, vienkāršo profesiju strādnieki uz papīra nevarēs pelnīt mazāk kā 546 eiro, bet profesionāļi — 685 eiro mēnesī.

Vai sagadīšanās, ka tieši Latvijas Būvuzņēmēju partnerība no 2019. gada veiks visu būvuzņēmēju elektroniskā darbalaika uzskaites datubāzes administrēšanu, un vai te nav saskatāms interešu konflikts? «Esmu pārliecināts, ka interešu konflikta nav,» skaidro Valantis, uzsverot speciālistes augsto kvalifikāciju. «Viņa nav kādā citā būvuzņēmumā vai ar būvniekiem saistīta. Viņa ļoti aktīvi… Mēs kopīgi šīs iniciatīvas virzām,» saka ierēdnis.

Elektronisko darbalaika uzskaiti izdevies ieviest ļoti ātri. Tikai 22. jūnijā Saeima grozīja likumu, bet 1. oktobrī regulējums jau stājās spēkā.  «Nezinu, kurš ātrāk citur pasaulē to izdarījis,» secina Valantis. «Svarīgi, ka no premjerministra puses ir pozitīva attieksme. Šis bija viens no ekonomikas ministra uzstādījumiem. Arī pašas nozares iesaistīšanās, ieinteresētība risināt. Tā veiksmīgi sanāca,» viņš skaidro.

Ekonomikas ministrija cer īstenot vēl vairākas izmaiņas — noteikt iepirkuma pasūtītājam pienākumu pārliecināties, ka ģenerāluzņēmējs norēķinājies ar apakšuzņēmējiem, pirms tiek veikts nākamais naudas pārskaitījums. Samazināt apakšuzņēmēju ķēdes līdz trim līmeņiem. Uzlikt pienākumu publisko iepirkumu ģenerāluzņēmējiem uzrādīt pilnīgi visus apakšuzņēmējus, ar kuriem slēgts līgums par vismaz 15 tūkstošiem eiro. Šos likumu grozījumus ministrija plāno izstrādāt nākamā gada laikā.

Nākamajā numurā: Dziesmusvētku estrādes remonta aizkulises