Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludināja jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli.
“Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā,” paziņoja Spānijas premjerministrs. Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.
Spānijas valdība arī nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas pārstāvjus Madridē un Briselē. Spānijas centrālā valdība arī slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot vienu Briselē esošo.
“Tie ir pirmie soļi, kurus mēs speram, lai neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju,” uzsvēra Rahojs.
Jau ziņots, ka Spānijas Senāts piektdien nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas, ziņo LETA/AFP.
Senāts nobalsoja par konstitūcijas 155.panta iedarbināšanu, kas piešķir valdībai pilnvaras ieviest tiešu pārvaldi Katalonijā. Par šo bezprecedenta soli balsoja 214 senatori, 47 balsoja pret, bet viens atturējās.
Valdībai piešķirtās pilnvaras ļauj tai atcelt Katalonijas premjerministru Karlesu Pudždemonu un viņa kabinetu, kā arī apturēt Katalonijas parlamenta pilnvaras. Saskaņā ar iedarbināto konstitūcijas pantu pārvaldi Katalonijā īstenos Madrides iecelts pārstāvis, pēc kā tiks rīkotas vēlēšanas. Spānijas valdībai tagad jāizlemj, kā un kad īstenot šīs pilnvaras.
Premjerministrs Marjano Rahojs pirms balsojuma paziņoja, ka tad, ja Senāts apmierinās valdības lūgumu par īpašo pilnvaru piešķiršanu, viņa pirmais solis būs Pudždemona, viņa vietnieka un visu reģionālās valdības ministru atcelšana. Viņš norādīja, ka tas, kas notiek Katalonijā, esot “nepārprotams likuma, demokrātijas, visu tiesību pārkāpums un tam ir sekas”. Premjers uzsvēra, ka autonomijas apturēšana esot vienīgā izeja no krīzes.
Katalonijas reģionālais parlaments pirms tam piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm “par” un desmit “pret” un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.
“Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,” teikts rezolūcijas preambulā.
Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.
Tikmēr pie parlamenta ēkas Barselonā sapulcējušies desmitiem tūkstoši līksmojoši cilvēku, kas balsojumu skatījās tiešraidē uz diviem milzīgiem ekrāniem. Daudzi aplaudēja un skandēja “neatkarība”, pēc kā nodziedāja reģionālo himnu, daudziem turot gaisā paceltas dūres.
Savukārt Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs izplatīja paziņojumu, solot atjaunot likumību Katalonijā. “Es aicinu visus spāņus saglabāt mieru. Likuma vara atjaunos likumību Katalonijā,” teikts Rahoja paziņojumā tviterī.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.
Komentāri (93)
west 27.10.2017. 20.08
Gudrs meklē draugus, bet muļķis ienaidniekus. Vēl muļķis nemācās no svešam kļūdām (PSRS) un taisa tās pašas.. Iedzīt problēmu vēl dziļāk ar spēku, nozīme to ,ka vienalga drīz būs saspiestās atsperes efekts.
Ja bērns niķojas , tad viņu nevajag slānīt ar sētas mietu m bet parunāties un iedot konfekti.
Taču spāņiem vēl joprojām smadzenēs sēž bijusī vispasaules impērija, lai gan viņi izliekas par demokrātiskiem eiropiešiem. ,kad tas ir izdevīgi.
Kam ir vajadzīga Eiropas valstu sašķelšana – tā jau ir pavisam cita tēma. Atbilde uzprasās pati no sevis. Tāpēc šeit nav tikai melnās un baltas krāsas
1
Sskaisle > west 27.10.2017. 20.28
ka niķīgam bērnam jādod konfekte nepiekrītu, bet ka jāizrunājas ar bērnu – jāuzklausa – kas par vainu, ka niķojas, un jāvienojas, kā pārstāt nķoties – lūk tam es piekrītu un tā centos darīt
1
tonijs > Dusma 27.10.2017. 20.32
Šis bērns neniķojas, viņš jau ir pieaudzis un iet prom no ģimenes, un viņu vairs nenoturēt ne ar konfektēm, ne pērienu.
1
Sskaisle > tonijs 27.10.2017. 20.41
kur nu tā skries tagad
bet labi – pkalusēšu
0
gustaps 27.10.2017. 20.06
Madridei acīmredzami pietrūcis gudrības. Tvaiku bija iespējams nolaist lēni un nesāpīgi.
Katalāņu līderiem savukārt acīmredzami trūkst elementāra krietnuma. Viņi cer, ka Rahojs šos patrieks ar rupju spēku, revolūciju noslāpēs un tādējādi vadoņi ieies vēsturē. Un nebūs jāskaidro faniem, kā tas sanācis, ka jaunā valsts nav nodrošinājusi sev kaut minimālu starptautisko atbalstu, ka ekonomikas attīstībai nav reāla plāna, Bet ir reālas izredzes nonākt Dienvidosetijas statusā, taču bez dāsna kaimiņa dāvātās haļavas. Jo nav Katalonijai tāda kaimiņa.
Ja Madridei pietiks gudrības neuzķerties uz šīs viltības, avantūristiem šikā iespēja – patverties cietumā kā varoņiem – netiks piešķirta.
Nu būsim paskatīties.
2
oo > gustaps 27.10.2017. 23.22
Tādi dīvaini tie kataloņi ,labprātīgi staigā ar padomju simboliku , arī imigranti izskatās vairāk kā pārējā Spānijā . Varbūt labāk Spānijai gudri atkratīties .
1
BardainaisSigne > oo 28.10.2017. 10.30
Nelaime,ka Katalonija ir bagātāka par pārējo Spāniju,haļava var pazust Madridei.
2
oo > Bārdainais Signe 28.10.2017. 14.19
Nezinu kā ir patiesībā ,kurš bagātāks kuru dotē . Milzīga starpība nav , kā piemēram Irākā vai nu tuksneša smiltis vai miljardi no no naftas . Kā sāksies rīvēšanās tā izmaksas pieaugs visiem ,pozitīvā lietderība pazudīs . Nu nekad neesmu sapratis mūsdienās kultivēto vienotību par katru cenu , vienmēr tik biedē ja sadalīsies tad būs oi oi . Nu lai iet . Nezinu kā ar katalonijas enisko apdzīvotību pa reģioniem ,pilsētām .
0
basta > Bārdainais Signe 28.10.2017. 14.28
Kad ventiņu tauta ķersies pie neatkarības pasludināšanas, viļumiem un kairišiem haļava beigsies.
1
tonijs > basta 28.10.2017. 20.31
Ventiņu tautai vispirms derētu pasludināt neatkarību no smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga.
1
basta > tonijs 29.10.2017. 12.10
Pamāci Antoņka ventiņu tautu!
0
aivars15 > gustaps 28.10.2017. 14.24
Neatkarības piekritēji negrib plānot, jo tad nākotne no pasakas par skaisto nekonkrēto neatkarību jāzīmē realitāte, ar robežām ar Spāniju un Franciju, muitu, atteikšanos no eiro, ko darīt ar Spānijas pilsoņiem Katalonijā un ko darīt ar kataloņiem Madridē un Parīzē, utt.
Pirms refernduma aptaujas rādīja, ka referendumu vēlas 70%, bet vairākums nebalsotu par neatkarību. Tad, kad problēmas tiktu skaidrāk iezzīmētas un lielās kompānijas ietu prom no Katalonijas, piekritēju skaits nepalielinātos.
0
J.šveiks 29.10.2017. 13.28
Kataloniju ar Latviju nu nekādi nevar salīdzināt , pēc Latvijas okupācijas no psrs puses , Latvija de fakto zaudēja savu neatkarību , taču no starptautiskā tiesību viedokļa Latvija de iure pastāvēja kā starptautisko tiesību subjekts , ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis , kas kalpoja par tiesisko pamatu Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990./1991. gadā, kurpretim Katalonija nekad līdz šim nav pastāvējusi un starptautiski atzīta kā neatkarīga suvērēna valsts , visa Katalonijas cīņa par neatkarību ir viņu pašu rokās , man nav iebildumu , lai viņiem izdodas un pēc neatkarības iegūšanas jācer ka tiks atzītas de iure , kā Latvija 1921. gadā.
0