Ne pa jokam brīnījos, izlasot V. Vecbaštika rakstu portālā Ir – šim medijam kvalitātes un satura ziņā netipisku publikāciju. Bet varbūt arī labi, ka Ir nopublicēja šo domrakstu, jo fašistisku un rasistisku uzskatu cilvēki ir mūsu vidū un izlikties to neredzam nav pareizi. Lai kādi arī nebūtu Ir mērķi, manuprāt, nav pareizi atstāt nekomentētu šādu publikāciju.
Pirmām kārtām uztaisīšu rakstam t.s. “fact checking” – faktu pārbaudīšanu, lai saprastu, ko autors cenšas iestāstīt lasītājam un kāpēc.
Pie autora apgalvojuma, ka viņš 25 gadus dzīvo Spānijā, ir precējies ar katalonieti un tamdēļ visu saprot vislabāk, vēl atgriezīšos nedaudz vēlāk. Tagad pievērsīšos tikai konkrētiem Vecbaštika apgalvojumiem un izvirzītajām teorijām.
Spāņu nācija
Vecbaštiks uzbrūk latviešiem, kuri, viņaprāt, pārāk izceļot vienu Spānijas tautu – katalāņus – it kā latvieši būtu tie, kuru dēļ tagad Katalonija vēlas atdalīties. Autoram vajadzētu gan nejaukt cēloni ar sekām – cēlonis ir katalāņu neatkarības centieni, kuri tagad kļuvuši tik skaļi, ka nonākuši arī līdz Latvijai. Šī iemesla dēļ arī latvieši ir sākuši interesēties par Katalonijas vēsturi un pašreizējo situāciju, prātojot, kas tur notiek un kāpēc. Ļoti iespējams, ka pirms 30 gadiem tieši tādā pašā veidā spāņi sāka prātuļot par nemieriem PSRS un centās izprast, kas tur notiek. Pilnīgi iespējams, ka daudziem no viņiem bija lieli brīnumi, uzzinot, ka PSRS nedzīvo tikai krievi, bet arī citas tautas, dažām no kurām savā laikā ir pat bijis savs valstiskums.
Katrā ziņā autora apgalvojums, ka “Visas Spānijas provinces ir lepnas par piederību Spānijai un to iedzīvotāji (ar 0,001% izņēmumu) sevi uzskata par spāņiem” vidusmēra latvietim šķitīs visai dīvains, jo pat tālajā Baltijā ļaudis ir šo to dzirdējuši, ja ne par katalāņiem, tad par baskiem noteikti, un zina, ka baski nudien nav “lepni par piederību Spānijai”. Pat Spānijas karalis atzīst, ka vismaz Katalonijas sabiedrība ir sašķelta: Spanish King: Catalan society is fractured. Bet V. Vecbaštiks zīmē pavisam citu ainu. Kāpēc rakstīt tik acīmredzamus melus?
“Reālā vēsture”
Tālāk autors nedaudz juceklīgi raksta par Katalonijas vēsturi, stāstot, ka tās nosaukums radies no kāda sicīliešu skrīvera pārrakstīšanās un tamlīdzīgas lietas. Protams, lai izprastu šodienas notikumus ir nepieciešams vismaz nedaudz informēties par Katalonijas un Spānijas vēsturi. Jo konflikts nav vakar radies, tas sācies pirms 300 gadiem, ja ne vēl agrāk, kā to skaidroju arī savā rakstā “Skaļā Eiropas Savienības klusēšana Katalonijā”.
Pat ja neņem vērā autora augstprātīgo attieksmi pret katalāņiem, kura izpaužas katrā viņa teikumā, V. Vecbaštiks kļūdās arī apgalvojumā – ja tautai nekad nav bijis valstiskums, tad tai tāds arī nepienākas. Tās ir aplamības un var tikai minēt, kas autoram liek rakstīt tādu apgalvojumu. Tad arī latviešiem nepienācās sava valsts, jo mums pirms 1918. gada savas valsts nekad nav bijis? Ko tagad? Pieteikties atpakaļ Krievijas impērijas sastāvā? Protams, daudzi Krievijā un pat Latvijā dzīvojošie tieši tā arī uzskata, un mēs labi apzināmies, kas ir šie cilvēki. Viņus sauc par reakcionāriem lielkrievu šovinistiem. Izrādās, ka Spānijā dzīvo tieši tāpat domājoši latvieši.
Referendums = vēlēšanas?
Tālāk V. Vecbaštiks raksta: “Konkrēti par “referendumu”. Lai ko, piedodiet, “nemuldētu” par šo nelegālo pasākumu, tāds nav noticis – to, ko katalāņu separātisti noorganizēja, nekādi nevar uzskatīt pat par vēlēšanām, kur nu vēl par “referendum”.”
Ja jau šis pasākums “nav noticis”, par ko autors vispār raksta? Kaut kas tātad tomēr ir noticis. Kādā sakarā V. Vecbaštiks runā par vēlēšanām, man arī nav skaidrs. Visos avotos runa bija tikai par “referendumu”. Varbūt autors kaut ko zina par kādiem deputātiem, kurus arī bija paredzēts ievēlēt 1. oktobrī. Tad gan vajadzēja to paskaidrot, jo par vēlēšanām, vismaz Latvijā, nekas nav dzirdēts.
Lasot rakstu tālāk, gan aizrāvās elpa. Citēju: “Daudzi nacionālisti “balsoja” 10 reizes un vairāk, “balsoja” bērni, garīgi slimie, acīmredzot arī nēģeri, arābi, indusi, utt.”
Raksta autors ir cilvēks ar fašistiskiem un rasistiskiem uzskatiem! Labi, ka vēl nepieminēja, ka balsoja arī sievietes un homoseksuāļi – būtu pilns komplekts. Nekad nebiju domājusi, ka kaut ko tādu nāksies lasīt tādā progresīvā izdevumā kā Ir. Portāla administrācijai par godu gan jāatzīst, ka uz vakarpusi šis teikums bija izdzēsts. Citēju viņu šeit, lai būtu skaidrs, kāds cilvēks ir rakstījis šo “domrakstu”. Raksta publikācijā viņa profilā draugiem.lv šis teikums vēl stāv visā savā godībā. Iespaids par V. Vecbaštiku gūstams arī no materiālā lietotajiem izteiksmes līdzekļiem – augstprātīgs, nepieklājīgs runas veids. Viņš dziļi nicina katalāņus, līdzīgi kā lielkrievu šovinisti latviešus – ja Gapoņenko vai Lindermans rakstītu par Latvijā notiekošo, tas būtu copy-paste V. Vecbaštika tekstam par katalāņiem.
Interesants man šķita autora apgalvojums, ka Katalonijas neatkarību vēloties tikai saujiņa avantūristu. Kā šī “saujiņa” spēja reģiona parlamentā iebalsot separātistus vairākumā, to gan V. Vecbaštiks nepaskaidro. Šādu loģisku pretrunu viņa materiālos ir ne mazums.
Referenduma norise
Man neizprotamu iemeslu dēļ autors ārkārtīgi enerģiski noliedz spāņu policijas vardarbību referenduma laikā, pats sapinoties pretrunās. Pēc viņa teiktā iznāk, ka 1. oktobrī cietuši tikai divi katalāņi, bet 431 spāņu policists. Kā tas iespējams, paliek noslēpumā tīts. Toties starptautiskās preses materiāli rāda pavisam citu ainu. Piemēram, šeit BBC korespondents ir referenduma dienā atradies Katalonijā un savā reportāžā ziņo par sekojošiem notikumiem: Violence in Catalonia. Turklāt BBC reportieris atradās uz vietas Katalonijā, bet V. Vecbaštikam šķiet, ka no Valensijas viņam labāk redzams. Jo viņš 25 gadus dzīvo Spānijā. Mums Latvijā ir cilvēki, kuri visu mūžu nodzīvojuši šeit un nav pat aptvēruši, ka valsts ir bijusi okupēta. Tā gadās. Gan ar krieviem Latvijā, gan ar latviešiem Spānijā.
Situācija ir nonākusi pat tik tālu, ka citu Eiropas valstu politiķi kritizē Spānijas valdību par vardarbības lietošanu un melošanu: “We should not be seeing scenes like that anywhere, particularly in Europe”. Arī vācu sabiedriskie mediji kā Deutschlandfunk norāda uz Spānijas un Rahoja rīcību, kura lej eļļu ugunī, noskaņojot katalāņus pret Madridi: Was die katalanische Unabhängigkeitsbewegung stark macht. Šo sarakstu varētu vēl turpināt, pieminēšu tikai vienu rakstu vācu Der Spiegel, kurā autors vērtē Katalonijas notikumus kā iesākumu jaunam laikmetam, atzīmējot: “Tīri juridiski katalāņiem ir sliktas kārtis…bet ne viss, kas ir likumīgs, atbilst taisnīgumam.”
Savukārt V. Vecbaštika raksts atsauc atmiņā Krievijas preses briesmu stāstus par krustā sistiem puisīšiem un citām šausmām Ukrainā. Starp citu, Ir publicētais materiāls nedaudz paplašinātā veidā ir publicēts autora profilā portālā draugiem.lv ar nosaukumu “Atbilde meliem par Kataloniju”. Tajā cita starpā Vecbaštiks apgalvo:
“Viskvēlāk “brīvību mīlošā” CUP vēl papildus pieprasa:
a) sastādīt sarakstus par kataloniešiem, kuri ir pret neatkarību;
b) tiesības uz seksuālām attiecībām ar jebkuru, jebkurā laikā un jebkurā vietā;
c) bērnus audzināt kopienās, ģimeni kā tādu neatzīt;
d) “brīvu menstruāciju”, t.i., aģitēt pret aizsarglīdzekļiem un atļaut staigāt asiņainos tērpos attiecīgajās dienās.”
Tas nav mans izdomājums, viss ir lasāms internetā, pat ilustrācijas “brīvai menstruācijai”. Un – tas viss jau kaut kur manīts, vai tā nešķiet? 1917. gads – kur? Nav grūti uzminēt…
Nav zināms, vai autors pats vai portāla Ir administrācija izsvītroja šo pasāžu, bet Vecbaštika profilā draugos.lv tā stāv vēl tagad. Kiseļevs, Solovjevs un Ostankino žurnālistu korpuss nervozi pīpē stūrī…
Tas laikam galvenajos vilcienos būtu viss, ko var pateikt par šo rakstu darbu, kura noslēgumā dižojās slavenais ģenerāļa Franko aicinājums “ARRIBA ESPAÑA!“. Spānijas diktators savas uzrunas mīlēja noslēgt ar šo uzsaukumu, kurš attēlots arī uz Franko laika militārā apbalvojuma Medalla de la Campaña Española (1936−1939). Šo medaļu ģenerālis pasniedza fašistiskās falangistu kustības izcilniekiem. Kā redzam, Spānijas sabiedrība vēl nav spējusi atvadīties no savas fašistiskās pagātnes un veikt sabiedrības denacifikāciju kā to izdarīja vācieši. Pagātnes rēgi vēl klīst pa Ibērijas pussalu. Ir 21. gadsimts un civilizētās valstīs cilvēki riebumā novēršas no totalitāro režīmu – fašisma un komunisma – idejām un to slavētājiem. Bet izskatās, ka daži latviešu pajoliņi Spānijā to vēl nav sapratuši. Nožēlojami.
Autore ir žurnāliste
Komentāri (51)
Oskars Pundurs 25.10.2017. 10.53
Paldies, Iveta!
Paldies, ka izskaidro IR.lv lasītājiem kas un kāpēc ir klaji nepareizi Vecbaštika sacerējumā.
Un man žēl, ka viens no maniem mīļākajiem pārpublicē šādas klaji melīgus un subjektīvus sacerējumus, kurus tālāk kāds ērti var izmantot, izraujot no konteksta, lai radītu viltus ziņas. (Piemēram, var pieminēt Spānijas dzeltenajā presē, ka Latviešu prese ir noskaņota pret Kataloniju).
Būtu vismaz uzrakstījuši ievadu ar komentāru, ka tas ir agresīva cilvēka subjektīvais viedoklis, kurā ir daudz faktu kļūdu. Es saprotu, ka jābūt ir vārda brīvībai – bet jābūt arī veselajam saprātam un ētikai.
1
edge_indran > Oskars Pundurs 25.10.2017. 10.59
” Ir 21. gadsimts un civilizētās valstīs cilvēki riebumā novēršas no totalitāro režīmu – fašisma un komunisma – idejām un to slavētājiem. Bet izskatās, ka daži latviešu pajoliņi Spānijā to vēl nav sapratuši. Nožēlojami.”
======================================================================================
Latvijas preses pārstāvji ir noskaņoti antikomunistiski, jo labi apzinās pieprasījumu tirgū.
Kosova, Krima, Katalonija, Kurdistāna – civilizētās valstis vajadzības gadījumā aizsūtīs palīgos neatkarības cīnītājiem gan bumbvedējus un tankus, gan “zaļos cilvēciņu” un dermokrātijas propagandistus buiķus. Dzīvojam tak’ globalizācijas laikmetā!
1
BardainaisSigne > edge_indran 25.10.2017. 11.48
Pret ko tad varētu ievajadzēties karot mūsu neatkarības cīnītājiem?Vai tu gadījumā negribi apvainot cēlo un taisnīgo Krieviju nelabos nolūkos mums uzbrukt?
0
vitalisvita 25.10.2017. 21.48
Nu labi, ka vismaz to okupāciju visi IR komentētāji atzīst kā ne-leģitīmu nodarbi, jo lasot komentārus man radās iespaids, ka pats okupācijas fakts visiem šķiet tāds bijis-nebijis; galvenais, ka visi okupētie rīkojušies atbilstoši pastāvošajiem likumiem…un paskat tik kādi malači – tikuši no tā PSRS ārā…he he!
Bet, ja jau par neleģitīmu uzskatam okupāciju, tad kā varam uzskatīt par leģitīmu okupētājvalsts jurisdikciju, kas darbojas tās okupētajā teritorijā? Kur te loģika?
Kā “iestāšanās” PSRSā, tā “izstāšanās” no tās ir bijušas juridiski nelikumīgas
Un vai tad “tas nekas”, ka tāda starptautiski atzīta deokupācija nemaz nav notikusi, bet tās vietā noticis divpusējs darījums okupētājvalsts jurisdikcijā un pēc tās diktāta.
Bet vai tas nav absurds!? Un nav svarīgi, vai tādas nelikumības notiek Katalonijā vai Latvijā. Tās visas ir likvidējamas atklāti un starptautiskā jurisdikcijā.
1
edge_indran > vitalisvita 25.10.2017. 23.02
“Uz papīra” visu var likvidēt atklāti un ātri. Atliek vien uzrakstīt iesniegumu, šoreiz “lūgumrakstu” svinīgi vajadzēs nogādāt uz Briseli un Hāgas starptautisko tribunālu.
Rakstīšanas process turpinās:”PSRS okupācijas radīto zaudējumu kopsumma varētu krietni pārsniegt 300 miljardus eiro, šodien [12.09.2014.] pēc Ministru kabineta PSRS okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās locekle Ruta Pazdere.
Komisijas darba ilgums būs atkarīgs no pieejamā finansējuma un varētu būt apmēram pieci gadi, skaidroja Pazdere. Šogad [2014] darbam ir atvēlēti apmēram 35 000 eiro, bet nākamajā gadā [2015] plānotais finansējums paredzēts apmēram 50 000 eiro. ” (LA,12.09.2014.)
0
Lidumnieks 25.10.2017. 14.04
Tomēr, šo referendumu nevaru uzskatīt par sakarīgu. Vietējā, reģionālā pašvaldība to organizēja bez saskaņošanas ar centrālo valdību. Piedalījās tikai tie, kas bija revolucionāri par.
Nepiedalījās tie, kas bija pret, jo pamatā no šo iedzīvotāju viedokļa vnk nav referenduma, un iespējams, arī kāds ar “par”, taču likumpaklausīgs, jo respektē centrālo valdību. .
Rezultātā ar `40% dalību pārsvars “par”.
Šādu rezultātu nevar likt par pamatu tam, lai dibinātu jaunu valsti.
4
+4
-11
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+4
-9
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+5
-8
Atbildēt
+5
-6
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
+3
-7
Atbildēt
+7
-3
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+8
-4
Atbildēt
@basta > Lidumnieks 25.10.2017. 14.48
“Rezultātā ar `40% dalību pārsvars “par”.”
————–
Tas ir vairākkārt pārspīlēts rezultāts, jo balsošanā piedalījās arī tie, kuriem nav vēlēšanu tiesības un turklāt balsoja vairākas reizes. Spānijas grāvējiem pat prātā nenāca censties panākt vienošanos ar centrālo valdību, jo referenduma iznākums tāpat bija skaidrs, bet tā sataisīja troksni un uzjundīja intelektuāli alternatīvi apdāvināto prātus un iepriecināja Eiropas komunistu prokremlisko cūku šļuru, kam jo sliktāk, jo labāk..
1
andrejs > basta 25.10.2017. 15.23
referenduma iznākums tāpat bija skaidrs,
——————-
Kas bija skaidrs?
1
basta > andrejs 25.10.2017. 15.56
Esmu tikai par, lai tiktu sarīkots referendums, kura pozitīvā iznākuma rezultātā Katalonija varētu doties plašā pasaulē un nodibināt diplomātiskas attiecības ar Venecuēlu, Krieviju un z-Koreju, sorry, arī ar Abhāziju un Osetiju, ar īstiem biļeteniem un starptautiskiem novērotājiem un kad atklāsies patiesā aina, ka, tādu, kuri ieinteresēti Spānijas sadalīšanā, salasīsies, varbūt, kādi 20%, tiktu notiesāti valsts grāvēji un jebkādiem līdzekļiem izdauzītas visas ziņas par to daudzkārtējiem Maskavas vojāžiem.
1
andrejs > basta 26.10.2017. 12.14
Katalonija varētu doties plašā pasaulē un nodibināt diplomātiskas attiecības ar Venecuēlu, Krieviju un z-Koreju, sorry, arī ….
———————-
Barselona ir viena no skaistākajām pilsētām pasaulē. Esmu bijis un vēlos aizbraukt vēlreiz. Tāpat kā katru gadu to dara 10 miljoni tūristu no visas pasaules.
0
andrejs > Lidumnieks 25.10.2017. 14.33
1990. gada 4. maija Latvijas PSR AP balsojums arī bija nelikumīgs.
2
Lidumnieks > andrejs 25.10.2017. 14.51
Tā gan ir liiiieeela latviešu kļūda salīdzināt mūsu valsti ar Spāniju. Tiešām liela.
Pie tam, jau ieprieš minēju par iespējamo mazākumu Katalonijas referendumā.
Latvijas PSR AP tomēr ievēlēja vispārīgās demokrātiskās vēlēšanās, ko leģitīmi uztvēra arī tā laika PSRS, kas Latviju bija okupējusi. Okupācija nekad nevar būt leģitīma.
3
andrejs > Lidumnieks 25.10.2017. 15.58
te ir 1990 gada 3. aprīļa likums:
1. Порядок решения вопросов, связанных с выходом союзной республики из СССР в соответствии со статьей 72 Конституции СССР, определяется настоящим Законом.
Статья 2. Решение о выходе союзной республики из СССР принимается свободным волеизъявлением народов союзной республики путем референдума (народного голосования). Решение о проведении референдума принимается Верховным Советом союзной республики по собственной инициативе или по требованию, подписанному одной десятой частью граждан СССР, постоянно проживающих на территории республики и имеющих право голоса согласно законодательству Союза ССР.
Референдум проводится в порядке, определяемом Законом СССР, Законом союзной, автономной республики о референдуме, если их положения не противоречат настоящему Закону.
Референдум проводится тайным голосованием не ранее чем через шесть и не позднее чем через девять месяцев после принятия решения о постановке вопроса о выходе союзной республики из СССР.
В референдуме участвуют граждане СССР, постоянно проживающие на территории республики к моменту постановки вопроса о ее выходе из СССР и имеющие право голоса согласно законодательству Союза ССР.
Во время проведения голосования какая либо агитация по вопросу, вынесенному на референдум, не допускается.
Статья 3. В союзной республике, имеющей в своем составе автономные республики, автономные области и автономные округа, референдум проводится отдельно по каждой автономии. За народами автономных республик и автономных образований сохраняется право на самостоятельное решение вопроса о пребывании в Союзе ССР или в выходящей союзной республике, а также на постановку вопроса о своем государственно правовом статусе.
В союзной республике, на территории которой имеются места компактного проживания национальных групп, составляющих большинство населения данной местности, при определении итогов референдума результаты голосования по этим местностям учитываются отдельно.
Статья 6. Решение о выходе союзной республики из СССР считается принятым посредством референдума, если за него проголосовало не менее двух третей граждан СССР, постоянно проживающих на территории республики к моменту постановки вопроса о ее выходе из СССР и имеющих право голоса согласно законодательству Союза ССР.
Итоги референдума рассматривает Верховный Совет союзной республики.
0
andrejs > Lidumnieks 25.10.2017. 15.20
es neko nesalīdzinu. Tikai rakstu, ka Latvija atbilstoši PSRS Konstitūcijai pasludināja neatkarību nelikumīgi.
1990. gada pirmajos mēnešos (žēl, ka Katalonijas tēma neinteresē mūsu vēsturnieku J.Biotopu – viņš uzrakstītu precīzāk) tika izmainīta PSRS Konstitūcija un tikai Lietuva paspēja izstāties atbilstoši vecajai K, kur tādas tiesības bija dotas visām brālīgajām republikām.
1
basta > andrejs 25.10.2017. 15.33
Latvija neatkarību pasludināja likumīgi, jo PSRS konstitūcijā bija pants, ka PSRS ir brīvprātīga savienība. Nevajag jau savā naidā pret spāņu tautu par idiotu iztaisīties.
0
andrejs > Lidumnieks 25.10.2017. 15.27
Okupācija nekad nevar būt leģitīma.
——————
Okupācijas varas orgāni/institūcijas (piemēram LPSR AP) arī bija neleģitīmi. Tāpēc jau arī tika izveidots Pilsoņu Kongress.
0
austris_slavinskis > andrejs 25.10.2017. 21.25
Nevar salīdzināt Latvijas un Katalonijas situāciju. Latvija bija okupēta. Katalonija nav okupēta teritorija, bet ir Spānijas apgabals – tāpat kā Kastīlija, Valensija, Granāda, Galisija, Astūrija, Kanāriju un Baleāru salas utt. Turklāt ar lielu autonomiju un oficiālu reģionālo valodu! Jā, kaut kad pirms simtiem gadu tur bija atsevišķas valstiņas, bet nebūtu taču nopietni, piem., atjaunot tagad seno Jersikas vai Tālavas valsti, vai atjaunot Kurzemes hercogisti. Tas taču nav nopietni. Kataloņu “problēma” ir mākslīgi radīta, jo neviens viņus neapspiež, neviens neaizliedz viņu valodu vai kā citādi pazemotu. Tieši otrādi, galvenais kataloņu seperātistu arguments ir – kāpēc mums, ekonomiski un visādi citādi visattīstītākajam reģionam, nākas solidāri dalīties ar pārējiem reģioniem, dodot vairāk, bet pretī saņemot mazāk? Piekritīsiet taču – ļoti egoistiskis iemesls. Līdzīgi, kā britu izvēle par Brexid. Jāpiebilst arī, ka Katalonija par industriāli attīstītu reģionu un tūrisma Meku kļuva tieši Franko režīma laikā – pag. gadsimta 50 – 70 gados. Un tas – neskatoties, ka tieši Katalonijā komunisti un anarhisti visilgāk turējās pretī Franko un pēc tam Katalonijas republikāņu valdība emigrēja uz Franciju, kuru tolaik jau bija okupējis Hitlers. Šie kreisie republikāņi pilsoņu kara laikā izvērsa vēl lielāku teroru un asinspirti nekā boļševiki Krievijā. Īpašs naids viņiem bija pret katoļu baznīcu – zvērīgi noslepkavoja simtiem tūkstošiem nevainīgu cilvēku, nopostīja dievnamus, katalāņu anarhisti iebruka Sagrada Familia un iznīcināja lielāki daļu Gaudi atstāto skiču un modeļu, taču viņi neuzdrošinājās ķerties pie arhitekta kapa. Lai cik ļauns prāts viņiem bija uz ģenerāli Franko un katoļu baznīcu, viņi tomēr labi zināja, ka Gaudi tiek uzskatīts par svētu visu šķiru un politisko uzskatu cilvēku vidū. Nebija lemts piepildīties Džordža Orvela sapnim, kas La Sagrada Familia baziliku nodēvēja par “vienu no visderdzīgākajām celtnēm pasaulē” un loloja cerības, ka Spānijas Pilsoņu kara laikā tā tiks iznīcināta.
Varētu jau tikai pasmaidīt par kataloņu seperu un viņu atbalstītāju kumēdiņus, bet… Kataloņu bērnišķīgo blēņošanos izmanto Putins savā informatīvajā hibrīdkarā, lai “leģitimizētu” Ukrainas teritoriju (Krimas, Donbasa) okupāciju. Un viņa tālākie plāni paredz arī pārējo “krievu zemju” savākšanu – arī “Pribaltikas” un vēl tālākā nākotnē – arī Somijas un Polijas… Vai mums tas vajadzīgs? Putins Soču Valdajā teica un nelietīgais Jānis Jurkāns viņam piebalsoja: kas tie par dubultstandartiem – Kosovā varēja, bet Katalonijā un Krimā nevar “tautas gribas referendumu” atzīt? Un tas liek mums būt uzmanīgiem un uzdot jautājumu – kam tas ir izdevīgi?
0
V.Vecbaštiks > Lidumnieks 27.10.2017. 03.43
4
0
Vinotava65 > Lidumnieks 25.10.2017. 17.35
Analizēt faktus un skaitļus vajadzētu nedaudz dziļākā kontekstā. Referenduma likuma 6.pants noteica, ka balstiesības referendumā ir tam pašam vēlētāju lokam, kam reģionālajās vēlēšanās. Lūk, vēlētāju loks, kam ir tiesības balsot reģionālajās vēlēšanās http://www.gencat.cat/governacio/locals2015/es/mes_informacio6.html#58266c12-fabe-11e3-a5dd-005056924a59-3
Analizējot balstiesīgo loku skaidri redzams, ka tas ir krietni plašāks kā divas katalāņu nometnes (par vai pret neatkarību). Katalonijā balso arī Spānijas pilsoņi un ES valstu pilsoņi, kuru izcelsmei ar Kataloniju nav nekādu saišu. Balstiesības, izpildot noteiktus kritērijus, ir arī vēl citu valstu pilsoņiem – Bolīvijas, Čīles, Norvēģijas, Kolumbijas… Tas kamdēļ, dažādas balstiesīgo grupas piedalījās vai nepiedalījās referendumā ir daudzslāņaināks kā “revolucionāri” un “likumpaklausīgie”. Par kvoruma neesamību Spānijas referendumos, gan arī par to, kamdēļ līdzdalība arī virknē iepriekšējo referendumu (2006.gada Katalonijas referendums par Autonomijas statūtiem, 2007.gada Andalūzijas referendums par jaunajiem Autonomijas statūtiem, 2005.gada Spānijas referendums par Eiropas konstitūciju) ir bijusi zem 50 % no balstiesīgo skaita, ir pietiekami daudz pētīts tiesību ekspertu un politologu rakstos. Vērtējot 1. oktobra referenduma līdzdalību, nevar neņemt vērā, ka Spānijas valdība pretdarbojās tā norisei un tā norisi mērķtiecīgi centās izjaukt. Pirmkārt, balstiesīgie, kas atradās ārpus Katalonijas un būtu varējuši balsot pa pastu, kā tas parasti notiek, viņiem šie iespēja tika liegta, un tas tieši ietekmēja līdzdalību. Otrkārt, referenduma dienā “Guardia Civil” konfiscēja urnas ar jau nobalsojušo vēlēšanu zīmēm. Dati par šiem nobalsojušajiem neparādās oficiālajā statistikā (līdzdalības 43%), kaut arī šie balstiesīgie piedalījās referendumā. Ņemot vērā, ka referendumā tika izmantots elektronisks vēlētāju reģistrs, varēja fiksēt nobalsojušo skaitu iecirkņos līdz brīdim, kad urnas tika konfiscētas, un tie ir 770.000 balstiesīgie. Oficiālie referenduma rezultāti – http://www.govern.cat/pres_gov/AppJava/govern/monografics/303541/govern-trasllada-resultats-definitius-referendum-l1-doctubre-parlament-catalunya.html
0