Ķīnas komunistiskā partija savā konstitūcijā iekļauj Sji vārdu

Ķīnas komunistiskā partija kārtējā kongresā otrdien izlēma savā konstitūcijā iekļaut pašreizējā prezidenta Sji Dzjiņpina vārdu un viņa aizstāvēto ideoloģiju, tādējādi simboliski apstiprinot viņa varas pieaugumu, ziņo LETA/AP.

Turpmāk partijas konstitūcijā būs fiksēts Sji formulētais “sociālisms ar ķīniešu iezīmēm”, kas kļūs par “bāku partijas darbam”.

Līdz šim partijas konstitūcijā bija ierakstīti tikai Mao Dzeduna un Dena Sjaopina vārdi.

Sji Dzjiņpins pagājušajā trešdienā ar plašu runu atklāja Komunistiskās partijas 19.kongresu, izklāstot savas ieceres nākamajiem pieciem gadiem. Sji savā runā uzsvēra sasniegumus, kas gūti viņa pirmā piecus gadus ilgā pilnvaru termiņa laikā, norādot uz “bruņoto spēku nostiprināšanu un atdzīvināšanu” kā arī uz Ķīnas “lāpneša” lomu cīņā pret klimata izmaiņām.

Lielu uzmanība Sji runā bija pievērsta arī reformām un cīņai pret korupciju partijas rindās, kā arī cīņai pret nabadzību un nevienlīdzību valstī.

Prezidents paziņoja, ka Ķīna ieiet jaunā laikmetā un tās izredzes ir labas, taču visai neierasti komunistu saietiem norādīja arī uz “smagajām problēmām”, kuras valsti gaida nākotnē. “Apzinoties mūsu lielā sapņa prasības un milzu cīņu, mums jāatbrīvojas no jebkādiem vīrusiem, kas grauj partijas veselību,” televīzijā pārraidītajā runā uzsvēra Ķīnas prezidents. “Ikvienam no mums partijā jādara vairāk, lai atbalstītu partijas vadību un Ķīnas sociālistisko sistēmu, un apņēmīgi jāvēršas pret visiem paziņojumiem un darbībām, kas to grauj,” paziņoja Sji.

Uz nedēļu ilgo kongresu, kas pamatā noritēja aiz slēgtām durvīm, no visas valsts bija ieradušies 2338 delegāti. Sagaidāms, ka komunistu saiets noslēgsies ar lielām pārmaiņām partijas vadībā.

Kongresā, kas notiek reizi piecos gados, delegātiem jāievēl 376 partijas Centrālkomitejas locekļi, un tiek prognozēts, ka aptuveni puse no pašreizējiem tās locekļiem, kuri pārkāpuši neoficiālo pensionēšanās robežu – 68 gadu vecumu, šogad savus krēslus pametīs. Tās būs lielākās pārbīdes Ķīnas Komunistiskās partijas vadībā vairāku desmitgažu laikā.

Pēc tam jaunievēlētajai Centrālajai komitejai jāizvēlas savs Politbirojs, kura priekšsēdētājs ir arī valsts prezidents. Tiek prognozēts, ka pieci no septiņiem pašreizējajiem Politbiroja locekļiem savu amatu pametīs, bet vietu Politbirojā saglabās vienīgi Sji un Ķīnas premjerministrs Li Kecjans.

Kopš nonākšanas partijas vadībā 2012.gadā Sji ir konsolidējis savu varu, nobīdot malā iespējamos sāncenšus, no kuriem daudzi sodīti par korupciju. Pēdējo piecu gadu laikā par korupciju sodīti 1,3 miljoni Komunistiskās partijas amatpersonu.

Viņa laikā sākta arī armijas restrukturizācija un modernizācija, kā arī nostiprinātas Ķīnas pozīcijas starptautiskajā arēnā, aizstāvot Ķīnas teritoriālās pretenzijas un palielinot ietekmi Āzijā.

Sji tiek uzskatīts par Ķīnas ietekmīgāko līderi kopš Dena Sjaopina vai pat Mao Dzeduna, un analītiķi pieļauj, ka viņš izmantos kongresu, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paliktu amatā ilgāk par ierastajiem desmit gadiem. Tas lauztu nerakstīto likumu par maksimālo laiku prezidenta amatā, ko akceptēja Sji priekšgājēji Hu Dzjiņtao un Dzjans Dzemiņs, kuri kongresa atklāšanā atradās blakus Sji, kā arī izbeigtu “kolektīvās vadības” ēru, kuras mērķis bija novērst vēl viena Mao parādīšanos.