Trīs aktīvi politiķi, kas beidzot nometuši “Vienotības” smagās važas

Nesen trīs Saeimas politiķi ir izteikušies par nepieciešamām pārmaiņām jautājumos, kam ilgstoši esmu sekojusi līdz. Man vajadzētu būt priecīgai, jo beidzot politiķi ir ķērušies klāt, manuprāt, būtiskiem jautājumiem. No otras puses, mazliet pārsteidz pēkšņā dedzība.

Ilze Viņķele ir sākusi tvītot par iekļaujošo izglītību. Man kā NVO pārstāvei lobējot vecāku un bērnu intereses izglītībā, līdz šim nācies saskarties ar deputātu kurlumu šajā jautājumā. Piecu gadu garumā rīkojot pasākumus par šo tēmu, komentējot politikas dokumentus, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā bērnus ar speciālām vajadzībām nošķir no ģimenes, ievietojot specializētajās mācību iestādēs – internātos, politiķu interese par šo jautājumu ir bijusi niecīga un aprobežojusies ar deklaratīviem solījumiem.

Neskatoties uz to, ka IZM jau kādu laiku sola iekļaujošo izglītību un atteikšanos no speciālās izglītības kodiem, kas sašķiro bērnus mācību programmās, bērnu nošķiršana turpinās vēl aizvien (speciālisti saka – pat nesamazinās!), un vēl aizvien vecākiem iesaka bērnus sūtīt speciālajās skolās.  Tāpēc prieks, ka, aizejot no Vienotības, Ilze Viņķele sākusi aizrauties ar iekļaujošo izglītību, kas nozīmē – pārtraukt segregēto sistēmu, kas bērnus ar speciālām vajadzībām iestumj nošķirtās iestādēs.

Ints Dālderis ir uzsācis cīņu pret plaģiātismu. Kas nav jauna problēma – medijos ik pa brīdim uzpeld kāds skandāliņš, par to ir bijuši raksti un diskusijas teju divdesmit gadu garumā. Jauki, ka Ints Dālderis beidzot ir ķēries šim jautājumam klāt. Lai gan viņa iecerei ir kritiķi (viņš cer sodīt “rakstītājus”), tomēr jauki, ka viņš uzskata šo jautājumu kā cilāšanas vērtu problēmu.

Savukārt Lolita Čigāne pievērsusies “sistēmas” bērnu aizsardzībai, proti, pret to, ka pašvaldības bērnus ilgstoši pietur bērnunamos nevis aktīvi meklē audžuģimenes. Tiesa, kad viņa vēl bija Vienotībā, viņa aizstāvēja labklājības ministru un kritizēja deputātes Ingas Bites ieceri nekavējoties noteikt, ka visi bērni, arī ar speciālajām vajadzībām, līdz trīs gadu vecumam nav bērnunamos, bet viņiem uzreiz meklē audžuģimenes. Inga Bite neesot noteikusi šai normai pārejas periodu un audžuģimenes tam vēl neesot gatavas.

Tomēr likumdošanas projekta skatīšanas procesā L. Čigāne nepapildināja I. Bites iesniegtos grozījumus, nosakot pārejas periodu.  Bet Saeima šo jautājumu “noairēja” pilnībā.

Izskatās, ka Vienotība ir bijusi viena briesmīga partija, kas šos nu ļoti aktīvos politiķus saslēgusi važās, un lieliskām idejām bija jāgaida, kamēr tās važas tiek nomestas. Par iniciatīvām prieks, tikai žēl, ka, izstājoties no koalīcijas partijas, bez nopietna politiskā atbalsta šādām iecerēm būs grūti nokļūt tālāk.

Kas mani mulsina – kur ir garantija, ka, nākamreiz nokļūstot Saeimā un koalīcijā, jaunās partijas Par piederības smagais gals atkal nenoraus sapņotājus pie zemes un nenocirtīs ataugušās Lāčplēša ausis savu tautu dzirdēt?

 

Autore ir dr. sc. ing., partija „Progresīvie”