Premjers atbildi "Lattelecom" un LMT apvienošanas jautājumā "Telia" dos novembrī • IR.lv

Premjers atbildi “Lattelecom” un LMT apvienošanas jautājumā “Telia” dos novembrī

3
Ministru prezidents Māris Kučinskis. Foto: Sintija Zandersone, LETA

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam “Telia Company” (“Telia”) sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā “Telia” pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot “Telia” vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un “Lattelecom”, Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka solījis sniegt atbildi “Telia” oktobrī, bet, visticamāk, tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar “Telia”, bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens teica, ka viņš novērtē “Telia” veiktos “manevrus un pozīcijas maiņu” jautājumā par “Lattelecom” un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

“Tagad situācija ir mainījusies, bet par to Ministru kabinets vēl nav diskutējis. Ja valdība lems neapvienot uzņēmumus, “Telia” neslēpj, ka viņi varētu pārdot savas daļas uzņēmumos LMT un “Lattelecom”,” skaidroja Ašeradens.

Ekonomikas ministrija un PA ir nonākusi līdz atbildes sniegšanai “Telia”, bet pirms tam nepieciešamas diskusijas valdībā. “Tiklīdz premjers šo jautājumu liks Ministru kabineta dienaskārtībā, diskutēsim. Valdībai atbilde “Telia” ir jāsniedz šogad,” informēja ekonomikas ministrs.

Vaicāts, kā ministrs vērtē “Telia” piedāvājumu, Ašeradens atzina, ka “ir ļoti vērts ieklausīties “Telia” pozīcijā”.

“”Telia” vēlas būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma vērtību un nodrošināt nākotnes attīstību. Tāpat aktuāls jautājums ir par ieguldījumiem infrastruktūrā, jo Latvija patlaban atpaliek no kaimiņiem, piemēram, Igaunija nopietni domā par 5G tīklu. “Telia” arī piedāvā Latvijai specializēties tieši telekomunikāciju sektorā, kā arī piedāvāts apvienotajam uzņēmumam attīstīt latvisku saturu. Patlaban “Latelecom” un LMT jau darbojas televīzijas tirgū, turklāt “Lattelecom” iegulda arī saturā. Šis būs svarīgs valdības lēmums un ir skaidrs, ka šogad gaidāmas būtiskas pārmaiņas,” teica Ašeradens.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums “Telia Company” brīdināja Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus LMT un “Lattelecom”, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā “Telia” vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Ja valdība nolems noraidīt rekomendācijas, tad “Telia Company” būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko “nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā”, vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā “Telia Company” būs jāpārskata LMT un “Lattelecom” statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo “mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu”.

“Telia” grupas uzņēmumiem “Sonera Holding” un “Telia Company” pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstija “Latvijas Radio un televīzijas centra” un Privatizācijas aģentūras (PA) personā – kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder “Telia” un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam “Lattelecom”.

“Telia” grupas kompānijai “Tilts Communications” pieder 51% “Lattelecom” kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā – 49%.

2015.gada novembrī tika saņemts LMT un “Lattelecom” apvienošanas piedāvājums no “Telia”, taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar “Lattelecom” un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.

Pēc valsts pasūtījuma uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktajā pētījumā piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, “Telia” un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. Savukārt 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri (3)

677147 18.10.2017. 20.03

Telia ir mazākumakcionārs gan Lattelecom, gan LMT. Tikai žurnālistiem tas kaut kā nepielec.

0
0
Atbildēt

0

677147 18.10.2017. 20.00

Nepareizi norādīts Telia piederošais daļu skaits Lattelecom. Nav viņiem vairākuma.

0
0
Atbildēt

0

Ķīps 18.10.2017. 12.51

Te manuprāt ir divas intereses. Abas loģiskas. Telia intereses par apvienotu vadību un koordināciju, un Latvijas iedzīvotāju intereses pret monopola radīšanu. Bez tam tautas paruna saka- “neuzlabojiet” to, kas jau strādā labi. Man absolūti neliekas, ka telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāte, pieejamība uzlabosies, drīzāk otrādi – monopols (Telia) iegūs iespēju skrūvēt cenas, jo alternatīvas ta vairs nebūs. Tieši operatoru konkurence Latvijā telekomunikāciju cenas bija nospiedusi gandrīz zemākā līmenī Pasaulē. Eiropas “unifikācija”. kas daudzās Eiropas Savienības valstīs cenas samazināja, mums radīja pretēju efektu – telekomunikāciju operatori bija spiesti tās pavasarī pacelt. Telia tagad grib to turpināt. Bez tam cik nopietni ir jāuztver Telia draudi par savu daļu pārdošanu? Nu nebūs viņi, būs citi, domāju, ka telekomunikāciju operatori ir gards kumosiņš katram, it sevišķi tāpēc ka Latvijas operatori pasaulē ir pirmajās rindās. Tas nebūs Liepājas metalurgs, kuram nevar atrast upuri, kam to ieskapēt .
Ir jau itkā argumenti arī par apvienošanos. Administrēšanas izdevumu samazinājums, piemēram. Taču vai šis samazinājums. būs “lielāks” par izmaksu kāpumu iedzīvotājiem? Kas vēl – “modernās” lietas? Ja Latvijai jau tagad ir viens no ātrākajiem internetiem Pasaulē, ja Latvija’ir augsts mobilo sakaru pārklājums un lietotāju skaits, kas ir jālabo? Mani kaut kā nepārliecina tas. es redzu tikai Telias vēlmes monopolizācijas virzienā..

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu