Jau 2006. gadā ANO norādīja, ka Latvija pārkāpj bērnu tiesības, ievietojot aprūpes iestādēs mazuļus līdz trīs gadu vecumam. Tas joprojām turpinās, un patlaban Latvijā bērnunamos ir 356 bērni, kuri ir jaunāki par trim gadiem, ceturtdien raksta žurnāls Ir.
Tas ir bērnu tiesību pārkāpums, jo viņiem jāaug ģimeniskā vidē. Bērnam ir tiesības uz veselību, taču bērnunams dramatiski ietekmē maza bērna garīgo attīstību.
“Ja pievienojamies normatīvajam aktam [ANO konvencijai], tad tas arī jāpilda,” žurnālam saka bijusī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga, kura pēc pusgadu ilga darba maijā to pameta, jo neredzēja iespēju, “kā izmēzt to mēslu kaudzi”.
Alternatīva bērnunamiem, kur izvietot mazuļus, ja to vecāki nav spējīgi par viņiem parūpēties, ir audžuģimenes, taču mazie joprojām ar bāriņtiesu lēmumu nonāk valsts aprūpes namos. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere stāsta, ka līdz šim bērni institūcijās pavadīja pārsvarā gadu – ar atrunu, ka vecākiem viņus nevar atdot, bet arī adoptējami viņi nav. “Ērta pozīcija. Bāriņtiesas bieži vien izvēlas vieglāko ceļu, jo bērnunami ir vaļā diennakti,” saka Grāvere. Viņai ir pierādījumi, ka daudzas bāriņtiesas nav meklējušas alternatīvu aprūpi, jo pērn izlasījusi 75 bāriņtiesu ziņojumus par mazo izņemšanu no ģimenes. Pārsvarā aizbildnis tiekot meklēts tuvinieku vidū, audžuģimenes nemaz neiesaistot.
Grāvere uzskata, ka risinājums varētu būt tāds, ka bērnu likteni lemj tiesa, nevis pāris cilvēku pašvaldībā. “un valstiski reiz pieņemt lēmumu, ka bērnunami ir jāslēdz, nevis jāpārveido,” saka Grāvere, domājot par 90 miljoniem ES fondu naudas, ko Latvijā ieguldīs, lai lielos bērnunamus pārveidotu par mazākiem.
Ka visas pašvaldības nav vienādas un risina audžuģimeņu jautājumu, pierāda mazais Kandavas novads. Tajā ir tikpat daudz audžuģimeņu kā lielajā Rīgā, raksta žurnāls.
Galvenais Jaunpiebalgā, Kandavā un Jaunpilī, kas Latvijā izceļas ar neparasti lielu audžuģimeņu skaitu, ir tas, kā bāriņtiesas ieinteresē šajos novados kļūt par audžuvecākiem – tas notiek ar personisku paraugu un attieksmi.
Vairāk lasiet žurnālā Ir rakstā Bez mammas smaržas šeit, bet par Kandavas paraugu rakstā Neredzamās glābējģimenes šeit.
Iepriekšējā žurnāla Ir numurā varēja lasīt par traumatisko pieredzi, ko jauniem cilvēkiem dod bērnunami. Lasiet vairāk šeit.
Komentāri (4)
rinķī apkārt 05.10.2017. 11.11
Nevaru iedomāties, ka Latvijā atrastos kaut viens spriestspējīgs cilvēks, kurš apgalvotu, ka bērnam labāk ir bērnu namā, nevis pie audžu vecākiem ģimenē. Šī aksioma nav jāpierāda, zīmējot grafikus utt
Jautājums ir cits – kā tiek šobrīd izvēlēti, atrasti audžu vecāki un pēc kāda principa un kritērijiem tiks sameklēti audžu vecāki brīdī, kad bērnu nami būs likvidēti?
Šīs pēkšņās IR aktivitātes šajā virzienā vairāk izskatās pēc akcijas
3
basta > rinķī apkārt 05.10.2017. 13.43
Bērnu nami ir sliktāki par vissliktāko audžu ģimeni, kaut vai tikai tāpēc, ka pār bērnu namiem, kā maitu lijas, lidinās pidarasi, lai padarītu bērnus par sev līdzīgiem organismiem ar īpaši īpašām vajadzībām. Arī meitenēm saglabāt nevainību līdz 14 gadu vecumam bērnu namos ir utopija. Tas, ka bērnu namus atstājušie ir galīgi nepiemēroti dzīvei, bez kādām darba iemaņām, jo bija līdz šim pilnībā apkopti un parasti kļūst par varmākām, vai to upuriem, lieki pieminēt.
0
Ieva Alberte > rinķī apkārt 05.10.2017. 17.39
Nevis pēkšņās, bet apriebies 15 gadus uz tgo noskatīties.
0
Sskaisle > rinķī apkārt 05.10.2017. 20.29
ra, nu tu taču esi sitams un mērcējams – nu vienkārši trūkst vārdu – nu neraksti, ja nezini
Nu es jau arī nevaru visu precīzi atcerēties , bet tas bija vēl tad , kad Valsts bērnu tiesību inspekciju vadīja Rieksta Riekstiņa – izrādījās, ka Latvijas valsts – šī čekistu priekazeme – nebija parakstījusi nevienu pašu starptautisku līgumu un konvenciju, kas paredz bērnu tiesību aizstāvēšanu. Līdz ar to – kā man toreiz skaidroja jurists – es nevaru iesūdzēt Latvijas valsti, ka tā nepilda kādus tur likumus, jo valstī bērnu tiesību aizsardzības likumi nav.
Ra – tu saproti, nelieti – šī valsts nebija tos likumus pieņēmusi – un iesūdzēt nevar.
Nu es naiva muļķīte- izdrukājusi Likumu par Bāriņtiesām ar pirkstu velku pa pantiem – man saka – tiem visiem ir deklaratīvs raksturs – pēc tiem nevar celt apsūdzību par valsti .
Nelieti, ra? Saproti?
Nu un tad bija , ka Latvijas valsts nav iesniegusi ziņojumu ANO par situāciju ar bērniem – kā te Latvijā iet bērniem.
Saprotama lieta, ka visi ministri, visi ierēdņi un cīnītāji par bērnu tiesībam uz Ziemassvētkiem tik un tā sanema milzu prēmijas un brauca komandējumos pa visu pasauli …. cik es saprotu – nekas būtisks nav mainījies – kagtru dienu lasu un dzirdu kā valsts mūs apzog un kā bērnus apzog – un atbildība neviena nav nekada
Cik saprotu – mums nav arī vadība VBTAI – nu kā saka – vēl tikai – nepatīkami ka dzimst tie bērni – tā jau visai citādi valsts ir darījusi maksimālo lai bērnu nebūtu un problēmu līdz ar to nē
0