Uz oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi novembrī plānots aicināt ekspolitiķi Aināru Šleseru un pēc tam arī politiķi, Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”), pirmdien informēja komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).
Atbildot uz jautājumu, kas tiks darīts, ja Šlesers tomēr nevēlēsies apmeklēt komisijas sēdi, Sudraba norādīja, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumā paredzēta atvešana uz sēdi piespiedu kārtā. Likumā ir noteikts – ja persona neierodas uz sēdi pēc komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.
“Domāju, viņš noteikti nevēlas šādu akciju, ka viņu piespiedu kārtā atved uz komisijas sēdi,” norādīja Sudraba, piebilstot, ka sagaida “cilvēcīgu rīcību”. Tāpēc komisija laikus mēģinās ar Šleseru vienoties par sēdes laiku.
Pirms tam plānots uz komisijas sēdi aicināt Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas pārstāvjus saistībā ar oligarhu lietas ietekmi uz valsts drošību.
Saskaņā ar žurnāla “Ir” publikācijām oligarhu sarunās piedalījušies gan Šlesers, gan Lembergs. Lembergs gan publiski paudis, ka neesot pierādījumu šo sarunu autentiskumam.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
Komentāri (4)
andrejs 03.10.2017. 16.11
Patiesību un neko citu kā tikai patiesību!
Rietumos cilvēki tiesā zvēr pie Bībeles.
Vai Lembergs zvērēs turot roku uz PSKP programmas?
0
J.šveiks 03.10.2017. 09.26
pieslēdziet tiešraidei tv , lai sabiedrība redz ,kā lembe ņirgāsies par Ir žurnālistiem , kā nekā pats šo komisiju angažējis, nekļūdīšos teikdams ka pats šo vizīti pasūtījis.
0
Salvis_Locmelis 02.10.2017. 19.18
Visbiežākā situācija civilprocesos ir tāda, ka viena puse skaņu vai video ierakstā ir fiksējusi strīdīgo notikumu vai sarunu, bet otra puse apstrīd ieraksta autentiskumu vai savu dalību sarunā. Tādā gadījumā pareizākais risinājums ir ekspertīzi veikt divos etapos. Pirmajā etapā būtu jāapstiprina ieraksta autentiskums, ieraksta derīgums personas identifikācijai un jāveic sarunas atšifrējums rakstiskā formā. Lielākoties tiesas nevēlas pieņemt skaņu ierakstus kā pierādījumus un tos klausīties, ja nav iesniegts eksperta veikts sarunas atšifrējums. Eksperta izziņu var iesniegt tiesā reizē ar prasību, noteikti pievienojot lūgumu tiesai noteikt personas identifikācijas ekspertīzi un uzlikt par pienākumu pretējās puses sarunas dalībniekam sniegt balss paraugu personas identifikācijai gadījumā, ja sarunas dalībnieks neatzīst savu piedalīšanos sarunā. Otrajā etapā tādējādi tiek veikta jau tiesas noteikta ekspertīze, kurā uzdots tikai jautājums, vai konkrēta persona piedalās pētāmajā ierakstā. Praksē, visbiežāk, otrais etaps vairs nav nepieciešams, jo vairākumā gadījumu sarunu dalībnieki neapstrīd savu dalību sarunā.
0