Gatava maratonam?

Valsts drošība ir «pamats visam», uzsver ārlietu ministres amata kandidāte

Baiba Braže ir laba kandidāte ārlietu ministres amatam. Pieredzējušajai augsta līmeņa diplomātei nebūs jāapgūst šā brīža starptautiskā dienaskārtība, un arī ministriju viņa zina no iekšienes kopš 1993. gada, kad sāka strādāt ārlietu dienestā. Taču viņa būs ministre, nevis īpašā vēstniece valdībā. Tas ir politisks amats un nozīmē atbildību par valdības kopējo darbu. Viegli nebūs.

Par Braži ar cieņu izsakās pat opozīcijas politiķi. Apvienotā saraksta centrālais hokejists Edvards Smiltēns uzskata, ka viņa «būtu spējīga vadīt Ārlietu ministriju», tikai gribētu, lai «pretstāvētu Vienotības politikai», lai arī ko tas nozīmētu. Un arī ar mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju saistītajam buldozeram Aināram Šleseram (LPV) izvēle šķietot labāka, nekā šis varējis gaidīt. (Nez, Bražes otrdien TV3 teiktais, ka «tie, kas vēlējās rūdu pārkraut Latvijā, vairs nevēlas to darīt», nozīmē, ka ir sākusi strādāt, pirms ir amatā?)

Par Bražes apstiprināšanu amatā Saeima balsos piektdien. Pat ja opozīcija balsotu pret «Siliņas—Rinkēviča režīmu», koalīcijas deputātu balsis viņai acīmredzot būs, neviens tur pašlaik netaisās ļodzīt valdību.

Bražei būs jāiekāpj krietni lielās priekšteču kurpēs. Pirms viņas tajās bija bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš no amata atkāpās nevis tāpēc, ka bija nesekmīgs ārlietu ministrs, bet gan tāpēc, ka premjerēšanas laikā bija iecienījis dārgus pārlidojumus. (ĀM nelido ar īrētām lidmašīnām, Braže tagad preventīvi paziņojusi.) Bet pirms viņa ministriju vadīja un valsts ārpolitiku arvien palīdz veidot Edgars Rinkēvičs. Latiņa ir augsta, taču abi joprojām ir politikā, tātad jaunajai ministrei būs gan stabils pamats, gan, jācer, arī droša aizmugure. Turklāt pašai ir ļoti nopietna pieredzes bagāža, tajā skaitā NATO ģenerālsekretāra vietnieces publiskās diplomātijas jautājumos amatā.