Veinbergas nodokļi Porziņģim jeb ko zaudējam, pakļaujoties pūlim 75

Kristaps Porziņģis. Foto: Edijs Pālens, LETA
Iveta Buiķe
Print Friendly, PDF & Email

Pirms nedēļas, nejauši ieraugot nepieklājīgu tvītu, pat nenojautu, ka, ierakstot teikumu par diskusiju kultūru, kļūšu par daļu no pēdējā laika lielākās latviskās “klopes” soctīklos. Kas tad bija noticis? Izrādās pētniece, augstskolas pasniedzēja un žurnāliste Sandra Veinberga bija atļāvusies apšaubīt vajadzību no budžeta līdzekļiem samaksāt apdrošināšanu par basketbolista Kristapa Porziņģa dalību Latvijas izlases sastāvā.

Man kā no sporta tālu stāvošam cilvēkam Porziņģa apdrošināšanas temats īpašu interesi neizraisīja. Vairāk izbrīnīja enerģija, ar kādu sabiedrībā pazīstami cilvēki metās autorei virsū, uzbrūkot pat ne tik daudz viņas viedoklim, cik viņai kā personai, cilvēkam, sievietei ar blondiem matiem. Pret to iebildu. Par rezultātu biju pārsteigta. Sagaidīju drīzāk atbalstu no sabiedrības, ka nav pieļaujams mobēt cilvēku par viņa uzskatiem. Tomēr izrādījās, ka daudzi uzskata publisku izrēķināšanos par pareizo veidu, lai sodītu nepopulāra viedokļa paudēju. Tāda sava veida linča tiesa light. Atšķirībā no musulmaņu valstīs pierastās fiziskās nolinčošanas, pie mums pūlis izrēķinās, mēģinot iznīcināt personu psiholoģiski.*

Visādu troļļu, anonīmu komentētāju un “olugalvu” apsaukāšanu pat neanalizēšu, tā ir interneta blakne un viņu “argumentus” apkopoja pati S. Veinberga.

Es gribētu pievērsties dažu reālu un cienītu cilvēku rakstītajam. Tajā izkristalizējās mūsu sabiedrības vērtību sistēma, priekšstati par labo un ļauno, godājamo un peļamo. No pāris vadmotīviem kļuva diezgan šķērmi, bet tie ir jāuztver kā mūsu priekšstatu spogulis un tāpēc ir vērts par tiem parunāt. Īpaši par argumentu, ka “pati vainīga”, nevajadzēja provocēt, nevajadzēja izaicināt, utt.

Bet publicistikas mērķis ir izaicināt un likt pārdomāt, vai par pašsaprotamu pieņemtais patiešām ir pareizs un labs. Un žurnālistam ir tiesības arī provokatīvi norādīt uz, viņaprāt, problemātiskiem jautājumiem.

Katram, kuram šādos gadījumos šķiet, ka “pats/pati vainīga”, ir nopietni jāpārdomā par savu vērtību sistēmu. Līdzīgs arguments bija vienam visai solīdam kungam, kurš rakstīja:

To viņš attiecināja uz maniem aizstāvības tvītiem Sandrai Veinbergai, ka nedrīkst par viedokli personīgi uzbrukt, ka nedrīkst publicēt viņas privātu adresi (kā tas bija NRA komentāru daļā) ar aicinājumu privāti izrēķināties utt.. Tas ir ļoti bēdīgi, ka mūsu sabiedrībā cilvēki uzskata – ir jāpieslienas stiprākajiem, uzvarētājiem, nevis netaisnības gadījumā jārīkojas kā sirdsapziņa liek un jāaizstāv “lūzeris”. Tātad skolas pagalmā pareizi rīkojas tie, kuri barā nospārda vienu, bet tas, kurš cenšas palīdzēt upurim, ir muļķis un “iekūlies nepareizajā (lūzeru) komandā.

Nemaz nerunājot par visādām sazvērestības teorijām un kolēģu žurnālistu ļaunā priekā piemestajām pagalītēm “raganas sārtam”. Ar lielu izbrīnu lasīju viena žurnālista ierakstu blogā, kurā viņš nevis izteica domas par budžeta izlietošanas jautājumu, bet gan smalki izņirgājās par raksta autori. Civilizētā sabiedrībā tādu attieksmi nevajadzētu uztvert par normu.

Sazvērestības teoriju izplatība vispār ir temats pats par sevi. Tās ir tik ļoti pārņēmušas ļaužu prātus, ka daudzi vairs nav spējīgi loģiski domāt. Ja jau augstskolu mācību spēki var publiski izvirzīt teorijas, ka Veinberga ar Buiķi laikam vēlējās kaut kādu “baigo plānu” sabīdīt ar šo skandālu, ko lai gaidām no cilvēka parastā. Ko tad Veinberga ar Buiķi varēja plānot – tikt “Knicks” komandā Porziņģa vietā? Nodibināt jaunu partiju un pārņemt varu Saeimā? Smieklīgi. Tas liecina par izglītības kvalitāti, kādu studenti var iegūt mūsu augstskolās pie daža laba pasniedzēja.

Tagad vairs nebrīnos par vienu paziņu, kura finansu piramīdā pazaudēja 28 000 eiro. Tajā viņai naudu ieguldīt ieteica viens Latvijas Universitātes ekonomikas mācībspēks. Viņš pats tur arī pazaudēja savu ieguldīto. Skandālu ar cita RSU mācībspēka “pētījumu” par incestu kultūru Norvēģijā, par kuru kārtējo reizi samaksāja Latvijas nodokļu maksātāji, laikam nav pat vērts pieminēt.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka nav viss arī slikts un ne visi cilvēki piedalījās šajā mobingā. Daži publiski aizstāvēja S. Veinbergu, bet viņu noteikti bija mazāk nekā daudzskaitlīgo argumentum ad hominem uzbrucēju. Ļoti patīkami biju pārsteigta, lasot Krišjāņa Liepiņa ierakstu viņa blogā „Latvijas sportisti ir pelnījuši simbolisku atzinību un pateicību par izciliem sasniegumiem starptautiskās sacensībās“. Viņš atbalsta apdrošināšanas maksāšanu no budžeta un izsaka savus argumentus tam par labu. Viņa viedoklim, tāpat kā S. Veinbergas, ir tiesības būt. Var piekrist vai nepiekrist tiem, bet arī nepiekrītot jāspēj uzklausīt, apsvērt un argumentēt, kā to norādīja jurists Lauris Liepa, uzslavējot S. Veinbergu par drosmi tēmas izvēlē.

Iesaistījos diskusijā tikai tāpēc, lai paustu nostāju, ka civilizētā sabiedrībā tā nedrīkst izturēties ne pret vienu cilvēku, lai kādi uzskati viņam būtu. Tomēr redzot, cik plašs šis uzbrukums izvērsās, mani sāka urdīt ziņkāre, cik pamatots ir Sandras Veinbergas viedoklis un ko par sportu un finansēm domā cilvēki citās Eiropas valstīs. Uz to mani pamudināja arī dažas īsas privātas vēstules, kurās sportam tuvu stāvoši cilvēki pauda atbalstu Veinbergas viedoklim un sašutumu, ka pret viņu tiek organizēta šāda kampaņa. Atklāti šo viedokli viņi, ar atsevišķiem izņēmumiem, paust nevēlējās, aizbildinoties ar iespējamām problēmām savā darbavietā. Vispār ievēroju, ka personības no sporta jomas bija atturīgas ar reakciju uz šo notikumu. Viens no retajiem bija Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas sporta zinātnieks, pētnieks, sportistu izturības un sporta biomehānikas speciālists Edgars Bernāns. Viņš tviterī pauda sekojošu viedokli:

„Par Porziņģa apdrošināšanu ir jādiskutē. Galvenokārt tāpēc, ka esošā kārtība drīzāk darbojas kā “blatu” padarīšana, ne sistēma. Man kā sporta jomas pārstāvim būtu jājūsmo par notiekošo, bet tā nav. Sporta politika un komercializācija mani, maigi sakot, apbēdina. Un Sandra Veinberga nebija pelnījusi to ad hominem par faktoloģisku neprecizitāti.

Vairumam sporta federāciju šīs izmaksas ir jāsedz no sava budžeta, bet ir federācijas, kas saņem papildus finansējumu. Te arī problēma. (Piešķiršana) jāiestrādā precīzos un izmērāmos kritērijos. Tiem jābūt zināmiem un vienādiem visiem.

(K. Porziņģa ieguldījums, laukumi jauniešiem, nometnes) šādas iniciatīvas ir ļoti apsveicamas, bet tad sanāk, ka apdrošināšanas maksas segšana ir kā barteris. Man tāda sistēma nepatiktu.

(Sportistu dalībai izlasē) ir jābūt federācijas, nevis valsts līmeņa problēmai. Tur arī lai izlemj, kā nostādīt finanses. Valsts neaizlāpa federācijas budžetu.”

Līdzīgās domās ir arī sporta kluba “Cēsis” prezidents Krišjānis Kļaviņš. Viņš uzsvēra, ka „viena no mūsu sabiedrības pamatvērtībām, ko jāsargā visiem līdzekļiem, ir vārda un izteiksmes brīvība. Sandras Veinbergas viedoklim katrs var piekrist vai nē, bet tam ir tiesības būt. Sabiedrības reakcija uz vienkāršu jautājumu bija pārsteidzoši agresīva un neiecietīga, joprojām lielākā daļa sociālajos tīklos ir gatava saplosīt jebkuru, kurš domā citādāk”.

Autore ir žurnāliste

* Savā laikā bija ierosinājums parādīt sabiedrības neiecietību pret valsts nozadzējiem ar nosaukumu #nedod_roku_oligarham. Šai ierosmei, izskatās, bija daudz mazāk atbalstītāju nekā Veinbergas “nolinčošanai” par jautājumu par budžeta izmantošanu. Arī tas ir rādītājs mūsu sabiedrības attieksmei.

Komentāri (75)

klusais 29.09.2017. 11.18

Patiesībā te uzreiz vairākas tematikas tematikas tiek skartas … RA principā divas no tām labi pieminēja.
Es gribētu pieskārties subjektīvajai pusei , proti domāju , ka Veinberga izsauca uguni uz sevi ne tikai ar tvītu kā tādu , bet gan ar pašu komunikācijas formu , kas neaprobežojas tikai ar konkrēto gadījumu. Nezinu kā citi to vērtē , bet pirmais ko es intuitīvi jūtu Veinbergas rakstos ir tas , ka viņa netieši norāda uz savu pārākuma sajūtu , no sērijas ka jūs jau neko nesaprotat , bet Skandināvijā … tas skan zemtekstā cauri . Tapēc arī lielā mērā tāda pretreakcija. Uz to arī norāda kā piemērs viņas atbildes publiskotajos materiālos kaut vai blogā – nu kaut vai stāstā par nomaksāto nodokļos un to ka redz viņa investē Zviedrijā , ne Latvijā ( es esmu daudz reiz vairāk nomaksājis nekā viņa , ko tad man tagad vajadzētu par to bļaustīties un gānīt valsti ) vai taisnošanās par “krievu laikiem” un ko vērta ir šī viņas frāze – ” Jā, esmu bijusi spiesta piedzimt un uzaugt Latvijā, kuru bija okupējusi Padomju Savienība. Protams, ka man tas nepatika. Man būtu bijusi iespēja piedzimt arī Dānijā, no kuras pēc kara (idiotiski!) atgriezās mana mamma un vecvecāki. Tas bija muļķīgākais solis, kurus viņi varēja izdarīt. Ar tēti pēc tam to viņiem pārmetām diezgan regulāri. Taču bija tā kā bija.” Manuprāt stāsts ir par to ,ka cilvēkam ir kaut kas aizgājis ciet ar lieluma māniju un tā iemesla dēļ arī lielā mērā ir šis viss te ūdens sakults. JA es sevi pozicionētu kā profesionālu žurnālisu/publicistu , kurš konkrētajā gadījumā arī atsaucas uz Zviedriju kā piemēru , tad varbūt piemēram varēja uzzināt kas maksā apdrošināšanu zviedru hokejistiem , kuri piedalās PČ , jo tur ar ir daudz augstākās raudzes hokejistu , kuru apdrošināšana kādam ir jāsedz. Un vēl – klasiski raksturojošs teksts – ” Šādi notiek personas novākšana no publiskās skatuves” … nu kam Tu esi interesanta , kam Tu traucē ? Nu nevienam nevajag neko novākt no skatuves , drīzāk vajag nolaisties uz zemes pašai 🙂

+17
-2
Atbildēt

1

    edge_indran > klusais 01.10.2017. 12.04

    Domāt – tas nozīmē rakstīt par esošo, par objektīvo. S.Veinberga un viņas idejiskie sekotāji uzskatāmi apliecina Rietumu masu mediju būtību (nevis propagandas pasaciņas par kādu tur “misiju”).
    Īsi, skaidri, saprotami:” Masu mediji tā pārblīvē cilvēku apziņu ar informāciju, ka viņi vispār pārstāj kaut ko saprast. Te darbojas pēc principa:” Lai zina visu, nesaprot neko.” A.Zinovjevs, “Rietumi” (1993)
    Priekš kam šumēties par veinberģiešu sensācijas un skandāli, ja būtiskas problēmas paliek nerisinātas? Bet tādu mums aizvien vairāk un vairāk:
    ” Valdis Valters: Latvijā neviens nevirza bērnu un jaunatnes sporta attīstību”
    Politiski nav pievērsta pienācīga uzmanība bērnu un jaunatnes sporta attīstībai, kam nepieciešams arī lielāks finansējums, lai veicinātu plašāku iesaistīšanos sportā, sacīja Valters. “Neredzu, ka bērnu un jaunatnes sportu kāds virzītu, aizstāvētu un lobētu,” viņš teica.
    Valters gan atzina, ka līdzekļus var ieguldīt, ja ir programma, taču arī tādas bērnu un jauniešu sportā nav. Skolu sports, viņaprāt, ir ļoti zemā līmenī, un pirmais, pie kā vajadzētu strādāt, ir sporta stundas. (Lsm.lv, 05.07.2017.)

    0
    0
    Atbildēt

    1

    klusais > edge_indran 02.10.2017. 09.27

    Edge – lai cik pretrunīga persona nebūtu Valters , viņam viennozīmīgi ir ļoti būtiska loma šodienas basketbola līmenī Latvijā . Tas ir kā ar bobsleju un Upatnieku vai Ekmani šodien . Starp citu Ekmanis ar nav nekāds pasaku tēls , bet tas , ko viņš dod bobsleja attīstībai ir nenovērtējams .
    Ja runājam par profesionālo sportu , tad manā ļoooti subjektīvā vērtējumā nacionālo sportistu panākumi starptautiskā arēnā rada interesi tai skaitā arī bērnos par sportu kā tādu . Katrs protams nekļūs Porzinģis un tāds arī nav mērķis , bet vesels , spēcīgs un mentāli stiprs ( ko arī sports netieši māca ) sabiedrības loceklis ir vērtība . Un tad ir stāsts kas mums kā nācijai ir vajadzīgs vairāk – tādi cilvēki ka Visvaldis Lācis , kurš 93 gados nosoļo Berlīnes maratonu vai daudz pieminētie naba pensionāri , kuri diemžēl vada dzīves pēdējos gadus daudz jaunākā vecumā pansionātos …

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Siguldietis 29.09.2017. 13.23

Autore saka, ka žurnālists drīkst provocēt. Teorētiski droši vien, bet praksē…. Man vēl šodien kauns Prezidentes priekšā, par Sandras Veinbergas izlēcienu kapavietas sakarā. Riebīgi, citu vārdu neatrodu.

+13
-5
Atbildēt

2

    Drosma > Siguldietis 29.09.2017. 14.24

    man gan nav kauns – bļedj – čekistu maisus atvērt neļāva, kapēc mums nav paskaidrojusi – uz mūsu nabagu rēkinA DZĪVO KĀ LIELMĀTE – mums nav tiesību zināt ? 1

    par ko mēs savus kungus uzturam? lai vini runātu tikai tad kad grib un tikai to ko grib ?

    tad lai atsakās no visām privilēģijām

    ja vvf kapavietu kārtoja nevis oficiāli, bet pa pakaļas durvīm – tad sabiedrībai bija tiesības zināt – kāpēc –
    pretīgie čekas kalpi –

    +4
    -10
    Atbildēt

    0

    basta > Siguldietis 29.09.2017. 19.29

    Vari nokaunēties čekas viķirānes vietā par kapuvietu, par mēģinājumu pievākt Jūrmalas zemi, par izblēdīto pulksteni un daudz cita, jo pret tādu neērtību, kā kauns, viņa kļuva imūna, noslēdzot līgumu ar šaitanu, čekas personā.

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

Rigerts 29.09.2017. 08.40

Daudzām domām piekrītu, bet ne visām. Cienītā autore, vai rakstam pievienoto fotogrāfiju izvēlējāties Jūs, vai redakcija? Kāpēc ne Sandras Veinbergas? Pašam Porziņģim ar šo visu nav nekāda sakara. Arī virsrakstā bez viņa uzvārda pieminēšanas varēja iztikt, jo raksts jau patiesībā nav par viņu. Kad šie jautājumi tiks atbildēti, būs arī vieglāk saprast, par ko bija pārmetumi Veinbergas kundzei. Par visu pārējo var un vajag diskutēt (protams, abpusēji pieklājīgi), bet Porziņģis lai spēlē basketbolu.

+11
-4
Atbildēt

1

    andrejs > Rigerts 29.09.2017. 10.48

    Cienītā autore, vai rakstam pievienoto fotogrāfiju izvēlējāties Jūs, vai redakcija? Kāpēc ne Sandras Veinbergas?
    —————-
    Kāpēc ne Olivera Perverta smukās muguras bilde?

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu