Uguns un asaras • IR.lv

Uguns un asaras

5
Rohindžu bēglis Nasīrs Ahmeds un viņa māte ar 40 dienas veco Nasīra dēlu, kurš zaudēja dzīvību, kad Mjanmas un Bangaldešas robežupē apgāzās bēgļu laiva.

Pēdējās nedēļās pasaulē strauji iekvēlojies vēl viens karstais punkts – rohindžu minoritātes vajāšana Mjanmā. ANO augstais cilvēktiesību komisārs paziņojis – tas izskatās pēc «uzdevuma, kas būtu paņemts no mācību grāmatas par etnisko tīrīšanu». Tiek lēsts, ka, bēgot no armijas, bēgļu gaitās devušies vismaz 400 000 cilvēku. Kādi ir šī konflikta cēloņi? Atbildes uz pieciem būtiskiem jautājumiem


1. Kas ir rohindži?

Rohindži ir musulmaņu etniskā grupa, kas seko sunnītu islāma novirzienam un paaudzēm ilgi dzīvo Rakhainā, kas ir viens no nabadzīgākajiem Mjanmas štatiem. (Pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, Mjanma ar 1260 dolāriem pērn pasaulē ierindojas 151. vietā pasaulē, pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem. Salīdzinājumam – Latvijā šis rādītājs bija 14 060 ASV dolāru uz iedzīvotāju.) 

Pirms bēgļu krīzes sākšanās tur dzīvoja aptuveni miljons rohindžu, taču viņi bija minoritāte arī konkrētajā štatā. Šai etniskajai grupai ir sava valoda un kultūras paražas. Daži pētnieki uzskata, ka grupas saknes meklējamas 15. gadsimtā. Apzīmējums «rohindži» esot atvasinājums no vārda «Arakana», kas ir agrākais Rakhainas štata nosaukums. Taču Mjanmas valdība pret šādu skaidrojumu iebilst.

Mjanmas valdība neatzīst rohindžus par saviem pilsoņiem, uzskatot viņus par imigrantiem no Bangladešas, kuri Rakhainā ieradās britu impērijas valdīšanas laikā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu