Sudraba: Deputātu kvotu jautājums šoreiz tiks risināts ierēdņu kabinetos

Deputātu kvotu izdevumi būs salikti ministriju budžetos un tas būs necaurskatāms

Tā dēvēto deputātu kvotu jautājums šoreiz tiks risināts ierēdņu kabinetos, intervijā Latvijas Radio teica  deputāte Inguna Sudraba (NSL).

“Tagad visi deputātu kvotu izdevumi būs salikti ministriju budžetos,” sacīja Sudraba, piebilstot, ka tas atkal būs necaurskatāms un aiz slēgtām durvīm risināts jautājums, tikai šoreiz ierēdņu kabinetos, vēsta LETA.

Pēc viņas teiktā, ar šādu pieeju faktiski izteikts aicinājums pozīcijas deputātiem doties ar saviem pieprasījumiem uz ministrijām.

Lūgta vērtēt nākamā gada budžetu kopumā, Sudraba sacīja, ka var spriest tikai pēc publiski pieejamās informācijas. Vērtējot to, viņasprāt, šis budžets joprojām nav Latvijas ekonomikai atbilstošs. “Latvijas ekonomika šādu budžetu nevar uzturēt un ar tādu nav ilgstoša un plaukstoša,” pārliecināta deputāte. Viņa piebilda, ka budžetam ir jāveido uzkrājumus, kas diemžēl nenotiek.

Sudraba arī uzskata, ka Latvijas ekonomikai ir jāuztur neadekvāts birokrātiskais aparāts.

Kā vēstīts, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” teica, ka, atsakoties no papildu līdzekļu sadales Saeimā un tā dēvētajām deputātu kvotām, vairākas nevalstiskās organizācijas paliks bez atbalsta. Tādēļ nolemts, ka šīs organizācijas vērsīsies ministrijās, kas izvērtēs finansējuma piešķiršanu un pieprasīs līdzekļus no valsts budžeta. Kučinskis ir pārliecināts, ka tas ļaus izskaust sabiedrībai nesaprotamas lietas.

Valdība aizvadītajā ceturtdienā pabeidza skatīt jautājumu par papildus finansējumu prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā. Tagad valdībai atlicis sagatavot nākamā gada budžetu pavadošo likumprojektu paketi, kurā būšot virs 20 likumprojektiem, iesniegt tos apstiprināšanai Saeimā un saskaņot ar Eiropas Komisiju (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes atzina, ka EK nevajadzētu būt iebildumiem pret 2018.gada valsts budžetu. “Pēc tam, kad iesniegsim budžetu EK, gaidīsim tās vērtējumu – vai budžets atbilst fiskālajai disciplīnai un EK rekomendācijām. Bet domāju, ka EK nevajadzētu būt iebildēm, jo budžeta projekts ir sagatavots atbilstoši fiskālās disciplīnas nosacījumiem, esam ievērojuši gan strukturālo, gan nominālo deficītu, tāpat arī budžeta prioritātes atbilst EK rekomendācijām, proti, palielināts budžets veselības nozarei, savukārt aizsardzībai budžets sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta,” stāstīja Reizniece-Ozola.

Kopumā valdība ministriju prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā sadalījusi 345 miljonus eiro. Vislielākais finansējuma pieaugums – 200 miljonu eiro apmērā – paredzēts veselības nozarei.