Rītausmas brīdis • IR.lv

Rītausmas brīdis

4

Jāņa Erenštreita Kroņu pinējs – literāra versija par Jāņa Cimzes dzīvi un darbu

Jānis Erenštreits ir viens no Latvijas izcilākajiem mūzikas pedagogiem. Zinām viņu kā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas leģendārā zēnu kora, vēlāk Rīgas Doma zēnu kora māksliniecisko vadītāju un Rīgas Doma kora skolas idejas autoru un ilggadēju direktoru. Ar to vien jau pietiktu, lai Erenštreita vārds būtu godināms ilgi. Taču akurāt savas 75. dzimšanas dienas gadā viņš maina ampluā un kļūst par rakstnieku uzraksta grāmatu Kroņu pinējs par amatbrāli Jāni Cimzi (18141881). 

Jauntapušais rakstnieks intervijās vairākkārt stāstījis, ka impulss bija gan Cimzes 200. jubileja, ko svinējām 2014. gadā, gan tāda kā kolektīva vainas apziņa Cimzes personības priekšā. Vispārējais priekšstats par Cimzi daudziem, kas mūzikas vēsturi mācījušies mūzikas skolās, būs apmēram šāds centīgs vidzemnieks, Valkas skolotāju semināra ilggadējs vadītājs un latviešu tautasdziesmu apdarinātājs vecmodīgi vāciskā Liedertafel (vienkāršas, korāliskas dziesmas, ko daudzbalsīgi dzied pie galda) – tātad kļūdainā – stilā.

Taču tādi atšķirīgi avoti kā Jēkaba Vītoliņa Mūzikas vēsture (1934, Rīga), tā paša Jēkaba Vītoliņa Latviešu mūzikas vēsture (1972, Rīga, kopdarbs ar Liju Krasinsku) vai, piemēram, Valentīna Bērzkalna Latviešu dziesmu svētku vēsture (1965, ASV) ar simpātijām raksta par Cimzes veikumu, cildinot veiksmes, bet arī netušējot trūkumus. Šo darbu autori ir kompetenti un smalki vērtētāji. Nu viņiem pievienojas Jānis Erenštreits, kurš Cimzi turklāt padara par dzīvu cilvēku. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu