Strauji jāvirzās uz priekšu

Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības sarunām jāvirzās uz priekšu, Apvienotā Karaliste ir tam gatava

Pagājušajā nedēļā valdība publiskoja nostājas dokumentu, kurā izklāstītas detaļas par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību, kādas tās vēlas redzēt valdība. Mēs esam izklāstījuši jauno muitas kārtību ārpus muitas savienības, kura nodrošinās pēc iespējas netraucētu tirdzniecību starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienības dalībvalstīm; mēs patiesi ticam, ka rezultātā ieguvējas būs abas puses.

Mēs esam snieguši atbildi uz jautājumu, kuru bieži mums uzdod uzņēmēji, apliecinot mūsu nodomu ar noteiktu pārejas periodu palikt muitas savienībā kopā ar ES. Tādā veidā uzņēmējiem būs tikai vienreiz jāpielāgojas jaunajai muitas kārtībai, vienlaikus nodrošinot tik ļoti nepieciešamo skaidrību.

Tāpat mēs arī esam izklāstījuši mūsu pozīciju attiecībā uz Ziemeļīriju, skaidri apliecinot mūsu vēlmi aizsargāt Lielās Piektdienas vienošanos un saglabāt Kopējo ceļojumu zonu un ar to saistītās tiesības, jo miera procesa aizsardzībai ir jābūt absolūtai sarunu prioritātei.

Taču ir arī iezīmējies fundamentāls jautājums par šo ļoti svarīgo sarunu struktūru. Apvienotā Karaliste konsekventi ir uzturējusi pozīciju, ka sarunas par mūsu izstāšanos nevar tikt uztvertas atdalīti no jautājuma par vēlamo nākotnes partnerību. Patiesībā es stingri ticu, ka sarunu sākotnējie posmi ir parādījuši, ka daudzi jautājumi par mūsu izstāšanos ir nesaraujami saistīti ar mūsu nākotnes attiecībām.

To vislabāk apliecina jautājums par Ziemeļīriju. Nav iespējams panākt galīgo vienošanos jautājumā par robežu, kamēr neesam sākuši sarunas par to, kā plašākā nākotnē tiks organizēta muitas kārtība.

Ja tiek parakstīts visaptverošs brīvās tirdzniecības līgums, kas ir tas, ko mēs vēlamies panākt kā daļu no mūsu nākotnes partnerības, risinājumus Ziemeļīrijas jautājumā butu vieglāk sasniegt. Par dažiem jautājumiem vērtīgi ir diskutēt jau pašā sākumā, jo tādā veidā uzņēmējiem un pilsoņiem tiek sniegta nepieciešamā skaidrība.

Kad vērtējam jautājumu par finanšu saistībām, mums nepieciešams domāt par attiecībām pēc izstāšanās. Abām pusēm ir finanšu saistības, kuras ar mūsu izstāšanos netiks anulētas. Mēs strādājam pie tā, lai noteiktu, kādas šīs saistības ir – vienlaikus detalizēti uzklausot ES nostājas pamatojumu, kā to sagaida no mums nodokļu maksātāji.

Laiki, kad veicām ievērojams iemaksas ES budžetā, beigsies līdz ar mūsu izstāšanos. Taču ir arī programmas, kurās Apvienotā Karaliste vēlētos turpināt dalību, kā daļu no šīs jaunās partnerības nākotnē, ko mēs vēlamies veidot ar saviem kaimiņiem.

Pašsaprotami, ka mēs vēlamies izprast, kas šīs saistības varētu būt, diskutēt par tām gan sarunu posmā par mūsu izstāšanos, gan sarunās par mūsu nākotni kā ilgstošiem draugiem un tuvākajiem kaimiņiem.

Sākot šīs sarunas, abas puses vienojās, ka sarunu mērķis ir panākt progresu četrās galvenajās jomās: pilsoņu tiesības, finanšu saistības, Ziemeļīrija un Īrija, kā arī plašāki izstāšanās jautājumi. Nekad netika sagaidīts, ka šajos jautājumos tiks panākta vienošanās līdz oktobrim, taču tika sagaidīts, ka pietiekams progress sarunās varētu tikt sasniegts. Tas nebūtu mūsu interesēs pārrunāt šos apsektus otrreiz. Abām pusēm mērķtiecīgi jāvirzās uz nākotnes partnerības pārrunāšanu, un mēs vēlētos to uzsākt pēc Eiropadomes oktobrī.

Lai gan mēs labprāt parrunājam un panākam progresu par šiem jautājumiem, mūsu ilgtermiņa mērķis ir, ka galu galā daudzi no šiem atdalīšanās nosacījumiem nebūs nemaz nepieciešami. Mēs vēlamies ambiciozu brīvās tirdzniecības līgumu, kas paredz, ka tirdzniecība būs cik vien iespējams brīva no tarifiem un šķēršļiem. Šis izslēgs nepieciešamību pēc atdalīšanās nosacījumiem vairākās jomās.

Šajā nedēļā tiks publiskoti pieci mūsu nostājas dokumenti sākot no oficiālo dokumentu konfidencialitātes un produktiem, kuri atradīsies tirgū brīdī, kad izstāsimies no ES, līdz pat mūsu jaunās nākotnes partnerības pārvaldīšanai, kā arī par veidu, kā mēs dalīsimies ar datiem un nodrošināsim, ka tie tiek aizsargāti.

Šie nostājas dokumenti ir saskaņoti centieni virzīt sarunas uz priekšu un sākt diskusijas par nākotnes partnerību. Līdz šim publicētie nostājas dokumenti pierāda, ka mēs piedāvājam radošus risinājumus, lai sasniegtu to, ko vēlamies, un veidotu partnerību, kas ir izdevīga gan Apvienotajai Karalistei, gan Eiropas Savienībai.

Ir daudzas jomas, kurās mēs esam vienisprātis ar Eiropas Savienību un esam pārliecināti, ka varam panākt šajos jautājumos strauju progresu. Gala rezultātā tas, kur sarunas novedīs, parādīs diskusijas ar iesaistītajām pusēm un sarunām ar Eiropas Savienību. Abām pusēm ik pa laikam sarunu gaitā būs nepieciešamība būt elastīgām un meklēt kompromisus.

Vienā no nostājas dokumentiem, kas tiks publicēts šīs nedēļas laikā, tiks izvērtēts, kā pārvaldīt un izpildīt vienošanos, ko mēs panāksim ar Eiropas Savienību par mūsu izstāšanos; jauno, ciešo partnerību, ko vēlamies ar Eiropas Savienību, kā arī, kā vislabāk atrisināt jebkuras nākotnes nesaskaņas. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka jebkura vienošanās, ko mēs panāksim, ir godīga un ilgstoša.

Mūsu nostāja vienmēr ir bijusi skaidra: izstājoties no Eiropas Savienības, tiks izbeigta Eiropas Savienības tiesas tiešā jurisdikcija. Taču ir ļoti svarīgi, ka pastāv skaidri mehānismi, kā risināt nesaskaņas starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību par noslēgto vienošanos interpretāciju, tai skaitā attiecībā uz tirdzniecību un pilsoņu tiesībām.

Lai arī mēs ticam, ka tam būs nepieciešami jauni un unikāli risinājumi, mūsu nostājas dokumentā tiks izvērtēti vairāki precedenti. Visiem šiem piemēriem kopīgs ir tas, ka nevienā nav paredzēta Eiropas Savienības tiesas tiešā jurisdikcija ārpus Eiropas Savienības. Mēs neesam kategoriski mūsu pieejā, bet gan, ņemot vērā esošos precedentus, vēlamies rast risinājumu. Gala rezultātā galvenais jautājums šeit ir, cik godīgi izskatīt un risināt strīdus starp abām pusēm.

Nākamajās nedēļās un mēnešos tiks publicēti vairāki nostājas dokumenti. Esam gatavi sēsties pie sarunu galda ar Eiropas Komisiju un turpināt diskusijas par to, kā vēlamies strādāt kopā nākotnē. Mēs nedrīkstam aizimirst mūsu visaptverošo mērķi – veidot ciešu un īpašu jaunu partnerību ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem un sabiedrotajiem, tajā pašā laikā arī veidojot patiesi globālu Lielbritāniju, kas var veidot jaunas attiecības ar pasaules strauji augošajām ekonomikām. Par to runāšu, kārtējo reizi tiekoties ar Mišelu Barnjē mēneša beigās.

Autors ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ministrs Deivids Deiviss