to rinķī apkārt

Tātad, lai latviešu valsti un tautu aizskalo kanalizācija? Vēl labāku domubiedru šai lietā, kā NKVDešņika atvasi, “žopņiku” dzēris49, grūti būtu atrast.

To AK
Piekriitu gandrīz visam ko raksti.
Es gan nedomāju, ka Āboltiņa ir veiksmīga politiķe, drīzāk talantīga politikāne.

to Austras koks

“un ka partija nav domāta tikai viņas karjeras bīdīšanai un nodrošināšanai”

Kam domāta Vienotība, vislabāk nodefinēs: Meļņiks, Zaharjins, Savickis, Rāvis, Korens, Esterkins, Suharenka, Fiļš, Bernis un Binders īpašnieki.

Vienīgais, ko Āb. var izdarīt – aiziet no V pēc iespējas tālāk un izmantot savu milzu enerģiju un ambīcijas ( kas politiķim ir normāli) citā darbā valsts labā.

V viņa gandrīz vai pilnībā sagrāvusi un demoralizējusi, saprotams, ne bez vairākuma “ierindas biedru” bailīgas klusēšanas, un neko izvilkt viņa vairs nevar.

Ja mēs ņemam godīgi, tad Āboltiņa Vienotībā ir visspējīgākā persona – viņa ir ar lielām ambīcijām, harizmātiska un ar lielu enerģiju. Bet viņai ir problēma ar ārišķību un egoismu – nav līdzsvara ambīciju realizācijas sadalē savās un partijas/valsts interesēs. Viņa reizēm par daudz grib sev un nespēj piekāpties. Viņai egoisms ir pāraudzis veselīga egoisma robežas un viņa ir pārāk vērsta uz savām individuālajām vajadzībām – gribu par prezsidenti, gribu par premjeri, gribu par vēstnieci, partijai jādarbojas manās interesēs utt.

Ja Āboltiņa spētu nedaudz līdzsvarotāk sadalīt savas spējas starp savām un partijas interesēm, viņai konkurentu vispār nebūtu. Man jau liekas, ka vienīgais cilvēks, kurš spētu Vienotību izraut no bedres un pacelt pietiekamā augstumā atpakaļ, ne tikai tā lai pārvilktu pār 5%, ir tieši Āboltiņa. Neviens cits to nespēs. Bet tad, kā jau teicu, viņai jāsaprot, ka jābūt savādākam interešu sadalījumam, un ka partija nav domāta tikai viņas karjeras bīdīšanai un nodrošināšanai, bet ka partija ir kopējs daudzu cilvēku pasākums.

Būtu jau labi, ja Vienotība daļēji atgūtu savus reitingus un nostiprinātos. Pēc kultūrmarksistu aiziešanas tā kļūtu par prognozējamu partiju ar vienu ideoloģiju, kas Latvijā tik ļoti pietrūkst.

Par Āboltiņu, protams, ka viņai no politikas ir jāiet prom un, jo ātrāk, jo labāk. Taču galīgi viņu norakt nevajadzētu 🙂 Nav jau Latvijā tik daudz šo cilvēku, kuri ir spējīgi pildīt kaut vai vēstnieka pienākumus uc.

Atteikties no cilvēkiem ar tādu pieredzi kāda ir Āboltiņai, tas būtu tas pats, kas iegulīt līdzekļus kādā darbiniekā un pēc tam viņu izmest uz ielas.

Latvijas politiskās vides kvalitāte uzlabosies tikai tad, kad cilvēki sapratīs – politiķis, tā ir mūža profesija, nevis kaut kāds varoņtēls, kurš atnāk nez no kurienes un paņem tautu aiz rokas, lai izvestu to saulītē 🙂